Prezidenta balva bez prezidenta

1993. gadā Valmierā notika pirmās Trīszvaigžņu spēles, kas uzskatāmas kā emocionālais lādiņš, lai kopš 1995. gada Daliņa stadionā rīkotu četru Latvijas novadu un Rīgas komandu sacensības jeb Valsts prezidenta balvas izcīņu vieglatlētikā. Cik tur taisnības, cik nē, bet mēļoja, ka piejaucēt vieglatlētikai Valsts prezidenta kanceleju izdevies tādēļ, ka toreizējais prezidents Guntis Ulmanis rados ar Gunti Pederu. Taču droši ir tas, ka bez Kārļonkuļa jeb Valmieras rajona padomes priekšsēdētāja Kārļa Greiškalna gan nekādu maču nebūtu. Tāpat kā bez toreizējā Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidenta un LOK ģenerālsekretāra Arņa Lagzdiņa.

Esmu bijis daudz un dažādās sacensībās, arī divos pasaules un vienā Eiropas čempionātā vieglatlētikā, bet Prezidenta balvai allaž bijis savs īpatnējs smeķis. Kaut kas no Norvēģijas vai Zviedrijas mazpilsētu sacensībām. Kad atlēti un tauta nav nošķirti ar drošības sargiem, kā tas mēdz būt lielajos mačos. Varbūt asociāciju ar skandināviem rada arī Daliņa stadionā augošie bērzi, kādi, šķiet, ir Bergenas stadionā. Katrā ziņā jūties kā mājās, un nevis noraugies no 15. rindas, kā kaut kur tālumā iesildās Olijars vai Lūsis. Vai, ka mūs ar savu klātbūtni pagodinājusi šāda vai tāda zvaigzne. Un, ja vēl Jānis Bojārs turpat tirgo šašlikus...

Iespējams, ka pirmajos gados vieglatlētika nemaz nebija šo svētku karaliene, jo tautu ne mazāk par skrejceļos un sektoros notikušo interesēja politiķu un Valmieras uzņēmēju basketbola mači, kuros ar bumbu rokās bija redzams arī pats prezidents Ulmanis. (Vai vēl iespaidīgāka sporta propaganda ir iespējama?).

Vaira Vīķei-Freibergai nomainot Ulmani, viņu basketbola laukumā nenomainīja, taču pirmajos prezidentūras gadus VVF allaž bija klāt. Arī 2002. gadā, kad Latvija pirmo reizi ieraudzīja Vadimu Vasiļevski (81,92 m). Šķiet, toreiz notika arī Prezidentes preses konference, kurā uzzinājām, ka skolas gados Marokā viņa nodarbojusies ar vingrošanu. Neatceros, vai tad jau runāja par t.s. Valmieras grupu, vai bija pumpainie un strīpainie, bet Valmieras uzņēmēji šīs sacensības allaž izmantoja arī neformālo sakaru veidošanai. Lai tiktos ar prezidentu, citiem interesantiem un vajadzīgiem cilvēkiem.

Mainoties prezidentiem un Valmieras mēriem (1998. - 2003. Māris Kučinskis, no 2003. gada - Inesis Boķis), mainījās arī VIP sporta veidi, un 2004. gadā notika pirmais futbola mačs starp Saeimu un Vidzemes uzņēmējiem. Ar maziem izņēmumiem uz Valmieru brauca arī VVF, taču tad radās jauna tradīcija: kausus pasniegt svinīgi Rīgas pilī. Droši vien, domāts bija labi, bet nu vairs prezidentam nebija lielas nepieciešamības atbraukt kaut vai uz sacensību svinīgo atklāšanu.

2008. gada 17. jūlijā jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers ne tikai piedalījās sacensību atklāšanā, bet arī tās skatījās un apbalvoja uzvarētājus. 2009., 2010. gadā un šogad - tikai apbalvojot laureātus Rīgas pilī. Kas gan tā par Prezidenta balvu bez prezidenta klātbūtnes? Varbūt valmieriešiem vajadzēja atjaunot basketbola mačus. Zaķis taču jaunībā Rīgas 50. vidusskolā esot groza bumbu labi spēlējis.

Bet varbūt Zatlers nemaz nezināja, ka šogad sacensības notiks 10. un 11. jūnijā? Tāpat kā to nezināju es... Latvijas Vieglatlētikas savienība, kas kopā ar Valmieras pilsētas padomi un Valsts prezidenta kanceleju rīko šī sacensības, tās nezin kāpēc nekur nereklamē... Tāpat kā nereklamēja "Rīgas kausus". Kā skatītājs noteikti gribēju redzēt, kā tad lec Māra Grīvas un Baibas Lasmanes meita Lauma... Turklāt atrados nieka 20 kilometru attālumā no stadiona.

Pārmest Zatleram, ka viņš nebija klāt savās pēdējās sacensībās, laikam īsti korekti nav. Pirmajā sacensību dienā nebija neviena (!) rakstošā sporta žurnālista. Kolēģis Kreipāns bija aizbraucis kā skatītājs, bet Andris Staģis pēc savas būtības tomēr ir sacensību informators.

Varbūt jaunajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš ir vidzemnieks un vairākus gadus strādājis Valmierā kopā ar valmieriešiem un LVS izdosies atjaunot to auru, kas bija otrā Ulmaņa laikos. Turklāt kancelejas vadītāja vietnieks arī turpmāk būšot Ēriks Ozols - jaunības gados itin labs vieglatlēts no Cēsīm.

P. S. Neraugoties uz skatītāju trūkumu Prezidenta kausā un citās vieglatlētikas sacensībās Latvijā mūsu atlētu rezultāti ir stipri labi. Varbūt viņi jau pieraduši pie tukšām tribīnēm?