Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterKāpēc Latvijas hokejā samazinās krievu īpatsvars?
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīxe
Neesmu sociālantropologs, taču Latvijas izlasē - gan pieaugušo, gan junioru un jauniešu, tāpat arī Rīgas "Dinamo" - pēdējos gados strauji samazinājies krievu īpatsvars. Nacionāli noskaņots latvietis tūlīt metīs ar akmeni, ka uztraucos par lietām, par kurām katram latvietim tikai jāpriecājas. Taču no hokeja treneru prakses ir zināms, ka labākā kombinācija ir apmēram puse uz pusi: puse latviešu un otra puse, kam dzimtā valoda nav latviešu.
Spilgti tas ir redzams arī Rīgas "Dinamo", kur pamaz spēlētāju, kas gatavi iedot "kauls kaulā". Un izlasē ir akurāt tāpat. Trūkst veču, kas gatavi spēlēt pēc Kaspara Astašenko piedāvātām metodēm. Nav kas noliek pie vietas sāncenšu rupekļus, nav, kas tīra savu vārtu priekšu un nav, kas grūstās pie sāncenšu vārtiem. Gribam spēlēt ar baltiem cimdiem.
Krievu spēlētāji un it sevišķi tie, kas bija atbraukuši vecajam "Dinamo" palīgos no visas vecās savienības, vienmēr bijuši ašāki, sevi mazāk žēlojuši, spēlējuši tādu hokeju, par kuru saka - ar gaļu. Oļegs Znaroks, Vladimirs Krikunovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Konstantins Grigorjevs, Aleksandrs Semjonovs - tie ir tikai daži no spēlētājiem, kas savulaik "Dinamo" un izlasei piedevuši asumu.
Runājos ar četriem treneriem, kuri paši spēlējuši hokeju. Ir nojausma, kāpēc tas tā, bet tikai nojausma. Mihails Vasiļonoks, kurš nu jau 13. sezonu strādā Liepājā, saka, ka viņi treniņu grupās uzņemot puikas, nešķirojot - latvietis vai krievs, turklāt gan Aleksandrs Cicurskis, gan Igors Ļebedevs, tāpat arī jaunie treneri brīvi runā abās valodās. Tātad tas vismaz Liepājā nevarētu būt arguments.
Leonīds Beresņevs atzīst, ka viņam tas neesot skaidrs un viņš par to neesot domājis, taču varbūt latviešiem esot lielāka vēlēšanās spēlēt hokeju. Un vēl nosmej, ka latvieši esot bagātāki un varot atļauties trenēties hokejā.
Liepājnieks Aleksandrs Cicurskis arī sev šad tad uzdodot šādu jautājumu. Tas noteikti esot saistīts ar labklājību, taču Saša atrod vēl vienu argumentu: "Cik tad izlasē un "Dinamo" ir krievu, pēc kuriem mazajiem puikām līdzināties? Viens pats Ņiživijs! Mazajiem hokejistiem vajag mērķi pēc kā tiekties. Liepājā pirmajos gados krievu puikām elks bija Ediks Ivanovs, latviešiem - Juris Avotiņš. Tas ir ļoti slikti, ka krievu īpatsvars samazinās. Tās nav manas domas, bet Gunārs Krastiņš ir teicis, ka labākās komandas ir tās, kur latviešu un krievu attiecība ir 50:50. Liepājā tā ir 1:3. Nešķirojam. Kas nāk trenēties, tos ņemam. Vai tu spēj iedomāties situāciju, ka krievu puika pateiktu, ka rīt uz spēli viņš netiek, jo vecmāmiņai dzimšanas diena... Bet latviešu puika saka."
Skaidrs, ka tādās pilsētās kā Liepāja, liela daļa mazo nelatviešu aiziet uz futbolu - tas prieks ir stipri lētāks, turklāt profesionālā līmenī futbolisti pelna pat vairāk.
Gints Bisenieks, kurš trenējis gan 1975., 1982. un 1991. gada puikas, šobrīd trenē no 2001. līdz 2004. gadam dzimušos: "Es neteiktu, ka krievu ir mazāk. Man tāpat kā iepriekšējās grupās, ir 10 līdz 15 procenti. Taču ir viena cita nelaime. Ja iepriekš šie mazie krievu puikas pārsvarā bija labāk fiziski sagatavoti nekā latvieši, tad tagad tā vairs nav un viens otrs ir tāds pelmenis... Varbūt, ka tie krievu puikas, kas redz, ka hokeju augstā līmenī nespēlēs, ātrāk aiziet mācīties, bet latvieši turpina cerēt par labām hokeja karjerām? Varbūt vaina arī tā, ka mums Rīgā ļoti maz krievu treneru, kas strādā ar pašiem mazākajiem. Jeļisejevs, un tas arī viss. Svarinskim ir lielāki puikas. Diemžēl vairs nav Ivčenko un arī abi Rešetņikovi nestrādā ar bērniem."
Ja Latvijas basketbolā tradicionāli krievu bijis maz un futbolā maz bijis latviešu, tad hokejā gandrīz visus padomju laikus un arī otrās republikas sākuma gados latviešu un nelatviešu īpatsvars hokejā allaž bijis vienāds. Un tas bijis mūsu komandu spēks.
Krievu īpatsvars valstsvienībās
| Gads | Latvijas izlase | U-20 izlase |
|---|---|---|
| 2000. | 12 no 23 | 14 no 22 |
| 2001. | 10 no 22 | 8 no 22 |
| 2002. | 13 no 22 | 5 no 20 |
| 2003. | 12 no 23 | 10 no 22 |
| 2004. | 12 no 23 | 10 no 22 |
| 2005. | 7 no 24 | 4 no 23 |
| 2006. | 9 no 24 | 3 no 23 |
| 2007. | 8 no 25 | 3 no 23 |
| 2008. | 8 no 25 | 5 no 22 |
| 2009. | 5 no 25 | 3 no 22 |
| 2010. | 5 no 25 | 1 no 22 |
+5 [+] [-]
----
Tātad krievi iet kur vairak maksā....
+17 [+] [-]
+26 [+] [-]
+29 [+] [-]
+4 [+] [-]
+14 [+] [-]
Bet interesanti, ka futbolā kaut kā tas princips nedarbojas...
+8 [+] [-]
+29 [+] [-]
+20 [+] [-]
+15 [+] [-]
+37 [+] [-]
to visu, vai tas krievu sīkais būs īsts ruskij mužik vai tomēr pieklājīgais latvietis nosaka nevis tautība via valodā kādā viņš runā, bet gan vide kurā viņš uzaug.
kāpēc gejiem aizliedz adoptēt bērnus? tāpēc, ka bērnam uzaugot geju ģimenē ir 99% iespējamība, ka arī viņš būs neriktīgs. un tur nav nekāda sakara, vai geju ģimene paņem 4 gadīgu latvieti, vai 4 gadīgu krievu.
+11 [+] [-]
+21 [+] [-]
+14 [+] [-]
Bet par to nekaunīgumu... nu te nu nacionālajam jautājumam galīgi nav vietas
+3 [+] [-]
Varbūt Karsums nev īstais piemērs, peč sava slavenā čempionāta, bet veinalga NHL vai AHL spēlējot viņš būtu daudz lielāks bortētājs nekā tagad KHL ir iznācis. Aimirsu tā uz sitienu tam feinam krievu džekam uzvārdu, kurš atnākot no amerikas biaj tipisk spēka uzbrucējs. Bet KHL viņu burtiski nodušīja, un tgd no viņa ir palicis tik pat daudz cik no slavenā Karsuma, kurš ceļu nevienam negriež. Neticu, ka tāds Bārtulis baigi muktu nost no laukuma, ja savs vārtu vecis būtu jāaizstāv. Tā kā, kā jau iepriekš rakstīju, viss atkarīgs no vides kurā spēlē.
Podziņš vienalga ir krievs, vai latvieties, viņs'ir amza auguma, par viņa lecīgumu īpaši nav ko runāt ir viņš vai nav, bet ko piemēram tāds Vilkoits dara AIZ vārtiem un pie bortiem, nevis dod visiem iekšā vārtu priekšā to gan es ensaprotu.
+13 [+] [-]
+12 [+] [-]
+5 [+] [-]
Jā un Saša Ņiživijs jau nu tāds ir
+6 [+] [-]
+11 [+] [-]
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
Jaanis rakstaa vienkaarshi to tikai kaa saka caur pukeem uzrakstija laikam vajadzeeja tieshaak rakstiit
+12 [+] [-]
Kad, ņemot randomā, teiksim, 1000 krievus un 1000 latviešus, tiks veikts attiecīgs pētījums, tad arī ar attiecīgiem faktiem runāsim. Taču te atkal ir iespēja piekrist un nepiekrist, jo arī šādam pētījumam nebūs 100% droša rezultāta. Tas ir aptuveni tāpat, kā hokeja līmeni valstī mērīt pēc izlases spēka. Reāli izlase ir tikai aisberga redzamā daļa, taču vidējo līmeni jau veido viss aisbergs. Un to Latvijā daudzi negrib saprast, domājot, ja mums ir sakarīgi 30-35 hokejisti, tad esam baigi naži.
Šādi runāt varbūt varēja pirms 50 gadiem, taču ne jau mūsdienu krāsainajā pasaulē. Eiropā valstu nacionālais sastāvs ir tik ļoti sajaucies, ka vairs nevar teikt, ka tas ir tāds, bet tas - tāds. Kā jau te daži teica, visu nosaka vide, kādā audz un dzīvo, nevis tautība.
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
35 gadus vecs turks, kurš dzīvo Vācijā kopš 10 gadu vecuma. Viņam būs turka vai vācieša īpatnības? 35 gadus vecs polis, kurš kopš 20 gadu vecuma dzīvo Anglijā. Viņam būs poļa vai angļa īpatnības? 40 gadus vecs krievs, kurš visu mūžu dzīvojis Latvijā. Viņam būs krieva vai latvieša īpatnības? Un kuras tautības īpatnības būs šo personu bērniem?
Saproti jel, ka svarīga ir nevis tautība, bet gan vide. Ja agrāk šī vide ļoti bieži bija mononacionāla, tagad, ja tev draugs ir polis, armēnis un baltkrievs, tas nav nekas neparasts.
+9 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Esmu lielāko daļu sava apzinīgā mūža dzīvojis Salaspilī, krievu rajonā. Un jā, es ar pilnu atbildību varu teikt, ka vidusmēra latvietis ir mīkstais (tas lietotājam maize). Mana pieredze ir devusi gan labo, gan slikto, bet hokejistu es tīri pēc mentalitātes redzu krievu. Un nevajag teikt (suvass), ka nav atšķirības starp tautībām. Ir. Tas ir tikai loģiski.
[+] [-]
Mācību grāmatu teksts par integrāciju reālajā dzīvē nestrādā. Vismaz- ne vienmēr.
+1 [+] [-]