Desmitgades izcilākie Latvijā!
Beidzoties 2009. gadam tiek pavilkta svītra arī aizvadītajai desmitgadei, kurā latviešu sportisti izcīnījuši ne vienu vien skaistu uzvaru un itin bieži kāpuši uz goda pjedestāla palīdzot "Sporta Avīzei+" izveidot aizvadītās desmitgades desmit izcilāko sportistu rangu Latvijā.
1. Viktors Ščerbatihs
Pirmajā vietā itin labi iederētos kāds olimpiskais čempions, taču nedz Igoram Vihrovam, nedz Mārim Štrombergam sportista mūžs nav bijis vai vēl nav tik garš, cik tas ir bijis vai vēl ir Ščerbatiham. Arī medaļu kolekcija Viktoram ir ļoti iespaidīga: divas olimpiskās (sudrabs un bronza), pasaules zelts un sudrabs un iespaidīga kaudzīte ar Eiropas zelta spīdekļiem. Un tas viss desmit gadu garumā: tas tikai pierāda, ka Ščerbatihs savā sporta veidā nav bijis (vai nav) nekāds nejaušs garāmgājējs vai viendienis. Turpinot celt svarus līdz pat Londonas olimpiādei, - kas zina, varbūt nākamajās spēlēs Viktora kolekcijā iekritīs vēl kāda medaļa.
2. Jeļena Prokopčuka
Izvēlēties otro labāko sportistu palīdzēja vieglatlētikas enciklopēdija Andris Staģis; viņa visu laiku Latvijas vieglatlētu rangā (kopš 1896. gada) aiz tādām Latvijas zvaigznēm kā Jānis Lūsis, Jānis Daliņš, Renāte Lāce septītajā vietā ir Jeļena Prokopčuka. Par ko? 47 Latvijas čempionātu zelti (visvairāk) it kā nebūtu pietiekams arguments, lai Ļenu ierindotu mūsu ranga sestajā vietā, tāpat kā vairāk nekā 30 valsts rekordu labojumi un nacionālie rekordi visās garajās skriešanas disciplīnās. Uzvara prestižajā Ņujorkas maratonā divus gadus pēc kārtas (2005. un 2006. gadā), tāpat uzvara mazāk prestižajā Osakas maratonā (2005), divreiz otrā Bostonas maratonā (2006., 2007.), ne mazāk prestižā kā Ņujorkas maratons, kur Jeļena trešo vietu izcīnīja 2007. gadā. Naudas pelnītāja un tik augstā vietā? Labi, vēl taču ir starti olimpiskajās spēlēs, un, lai arī medaļu nav, 7. vieta Atēnās 10 000 m skrējienā un 9. vieta 2000. gadā Sidnejā 5000 m distancē izdaiļotu ikviena mūsu vieglatlēta CV olimpisko startu sarakstā.
3. Jevgeņijs Saproņenko
Turpat piecus gadus Jevgeņijs Saproņenko bija viens no favorītiem savā vingrošanas disciplīnā, un tieši tāpēc viņš novērtēts ar augstāku vietu nekā olimpiskais čempions Igors Vihrovs. Jevgeņijam jau 2000. gadā bija jāstartē savās pirmajās olimpiskajās spēlēs, taču uz Sidneju aizbrauca Vihrovs... Bez olimpiskās atzinības Žeņa nepalika - pēc četriem gadiem Atēnās viņš ieradās favorīta statusā. Saproņenko jau divreiz bija kļuvis par pasaules vicečempionu (1999. un 2001. gadā), divreiz izcīnīja Eiropas sudrabu (2001. un 2004. gadā), un šo medaļu kolekciju viņš papildināja ar olimpisko sudrabu Atēnās. Savu piederību elitei Saproņenko pierādīja arī gadu pēc olimpiādes: viņš kļuva par Eiropas čempionu.
4. Vadims Vasiļevskis
Latvija tiek uzskatīta par šķēpa metēju zemi, tāpēc būtu grēks ranga pirmajā desmitniekā neiekļaut kādu no mūsu šķēpraižiem. Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals katrs šķēpu ir aizmetuši līdz olimpiskajam sudrabam, taču augstāk tomēr vērtējam Vadima sasniegumus. Ne tikai tāpēc, ka viņš pirmais trāpīja sudrabā, bet arī tamdēļ, ka viņš pasaules elitē turas jau četrus gadus. Arī personīgais (vienlaikus arī Latvijas) rekords ir pasaules līmenī: 2007. gadā pieveikti 90,73 metri. Vēl - Vadims ir pirmais un pagaidām vienīgais latvietis, kurš jaunās konstrukcijas šķēpu raidījis pāri 90 metru atzīmei.
5. Igors Vihrovs
Pirmais ir un paliek pirmais: Igors Vihrovs ir pirmais olimpiskais čempions neatkarīgajā Latvijā Punkts! Teorētiski Vihrovam mūsu rangā vajadzētu būt augstākā vietā, taču trīs nozīmīgie panākumi (trešās vietas 2000. gada EČ un 2001. gada PČ) sasniegti ļoti īsā laika posmā - vienā gadā.
6. Kristers Serģis
Neolimpiskais Kristers Serģis bez mazākās šaubīšanās ierindojies aptaujas sestajā vietā. Pieckārtējs pasaules čempions motokrosā ekipāžām! Punkts! Pirmo reizi 1997. gadā, pēdējo reizi - 2002. gadā, kad no 28 braucieniem, piepalīdzot Artim Rasmanim, tika uzvarēts divdesmit četros! Pa vidu starp pieciem pasaules zeltiem 1999. gadā bija arī sudrabs. Par pasaules vicečempionu Serģis kļuva vēl 2003. gadā, kad kulbā līdzi brauca beļģis Svens Verbrige. Pēc diviem gadiem, jau kopā ar Kasparu Stupeli, vēl viens sudrabs. Pēdējos divos gados braucot kopā ar Stupeli, bronza (2007) un sudrabs (2008).
7. Mārtiņš Rubenis
Pēdējos trīs gados Mārtiņš ir nolicis uz bremzēm, tomēr paliek cerība, ka Vankūverā viņš atkal būs izgudrojis kaut ko jaunu un būs viens no olimpisko medaļu pretendentiem. Rubenis ir vienīgais neatkarīgajā Latvijā, kas izcīnījis olimpisko medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, un to viņš iespēja 2006. gadā Turīnā. Bronza! Ar vienu pašu bronzu būtu par maz, lai iekļūtu mūsu TOP'a, taču Rubenim līdzi vēl nāk pasaules sudrabs (2003) un bronza (2004) un vēl arī zelts pasaules junioriem (1998). Jāteic, mazāka vērtība gan ir pasaules sudrabam komandu sacensībās (2003) un Eiropas zeltam komandām (2008), taču arī tās ir medaļas, kas ierakstītas sportista vizītkartē.
8. Jeļena Rubļevska
Ja Pekinā nebūtu vairāku nelabvēlīgu apstākļu, nebūtu nekāds brīnums, ka Jeļena Rubļevska pirms četriem gadiem Atēnās izcīnītajai sudraba medaļai būtu pievienojusi vēl vienu... Bet ir tā, kā ir, un, norijusi Pekinas rūgtumu, Ļena jau sākusi skatīties Londonas virzienā (viņai jau ceturtās), kur, kā zināms, modernajām pieccīņas sacensībām būs jau jauni noteikumi. Kopā ar Atēnu sudrabu itin labi izskatās arī divas pasaules čempionātu bronzas medaļas 2000. un 2005. gadā.
9. Anete Jēkabsone
Tātad: Starptautiskā basketbola federācija Aneti Jēkabsoni divas reizes cēlusi augstos godos, un tāpēc mums nebija nekādas vajadzības aizmirst Aneti arī mūsu TOPā. Zinām tomēr, ka Latvija ir basketbola lielvalsts, un pēdējie gadi ir bijuši tieši sieviešu izlases zvaigžņu gadi. FIBA funkcionāri Aneti vispirms atzina par gada labāko jauno basketbolisti Eiropā (2005), bet 2007. gadā arī par labāko pieaugušajām! Vēl ir arī citas atzinības, kā divos Eiropas čempionātos pēc kārtas iekļauta simboliskajā pieciniekā, kurā tāpat par blondiem matiem nevienu neiekļauj. Visbeidzot - veiksmīga debija WNBA būtībā kļūstot par pirmo latvieti, kura šajā līgā pierakstījusies pa īstam, nevis uz pāris spēlēm.
10. Ilmārs Bricis
Agrāko laiku Briča ieroču biedrs Oļegs Maļuhins droši vien iebildīs, ka Ilmāru uzskatām par visu laiku labāko Latvijas biatlonistu, taču, kā teiktu viens otrs TV komentators: paskatieties uz rezultātu tablo, un tur ir rakstīts: divas bronzas medaļas pasaules čempionātos (2002. gadā 20 km, un 1998. gadā 10 km sprintā). Uz tablo vēl ir rakstīts, ka Bricis bijis ceturtais olimpiskajās spēlēs (2006), turklāt vēl arī piecas reizes kāpis uz Pasaules kausa izcīņas posmu goda pjedestāla (četras trešās vietas un viena otrā). 1997./98. gadā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā augstā 11. vieta. Un tas - sporta veidā, kur visās disciplīnās uz pirmo trijnieku pretendē vismaz trīs desmiti biatlonistu.
-2 [+] [-]
īsti nepiekrītu par Brici, domāju, ka Štrombergs tomēr vērtējams augstāk.
Netālu no topa manuprāt būtu Irbe, Olijars, Miņins, Skrastiņš, (tomēr arī) Biedriņš, arī Verpakovskis
[+] [-]
tagad deputats -> viens no simtakajiem pretigajiem!!!
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
Vēl redz milleniums bija jāsvin 2000/2001 gadu mijā
Pieļauju, ka dekāžu skaitīšanas sistēma ir tāda, kā ir tapēc, lai atvieglotu uztveri- piemēram 40ie gadi ir tie, kas sākas ar 4ku- resp- 1940, 41, 42 utt...
Bet nu Tev jau pasaulē ir tikai 2 teorijas- ''Tava'' un ''nepareiza''
[+] [-]
Par dekādēm - sešdesmitie utt - tas varbūt arī ir pareizi, bet gadu tūkstošu mija tika svinēta gadu agrāk, nekā patiesībā notika.
Un arī šī gadsimta pirmie desmit gadi beigsies tikai tad, kad būs pagājis 2010.gads.
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet nu protams, sacensties ar esporta eliti gudrībā ir grūti...daži jau ir gudrāki par pārējo pasauli
ps. pamēģiniet pievienot wikipedijā absolūtas muļķības un paskataties, cik ilgi Jūsu raksts tur būs..
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Pirmkārt daudzi jauc gadsimtus ar desmitgadēm... jauns gadsimts sāksies tikai ar 2100(-to) gadu - tas būs 22. gadsimts. Jo kolīdz sākas 2100(-tais) gads, to vairs nevar uzskatīt par 21. gs, sākas 22. gs. Jo laiks starp 2100. gada 1. janvāri un 2101. gada 1. janvāri ir nākamās desmitgades pirmais gads.
Tas pats ar desmitgadēm - 2000. - 2009 - viena desmitgade, 2010 - 2019. otra u.t.t.
Tas pats ar tūkstošgadēm - 2000. gadā sākās trešais gadu tūkstotis, kurš beigsies 2999. gadā. 3000. gadā sāksies 3. u.t.t.
Paskatieties kaut pulkstenī!... no 0:00 - pusnaktī sākas pirmā stunda, kas iet līdz 23:59, kad beidzas diena!!! nav pārāk sarežģīti, bet nu pēc tautas komentiem, es sāku saprast, kāpēc šajā Valstī ir krīze!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
1)Dekāde (desmitgade) ir laika posms 10 gadu garumā. Var rēķināt kā pašam patīk, 10 gadi paliek 10 gadi
2) hronoloģijā ir pieņemts, ka desmitgade sākas gadā, kas beidzas ar nulli. Tikai pieņēmums.. Ir tā sauktie astoņdesmitie (1980.01.01 - 1989.31.12), deviņdesmitie (1990.01.01 - 1999.31.12) utt.
3) Nezinu kurš kurkulis izdomājis augstāk minēto punktu, bet reāli skatoties no 1. gada, viens gads visu laiku iztrūkst, jo nultā gada NAV. Protams, varam pieņemt, ka t.s. nultais gads ir 1. gads pirms mūsu ēras.
4) 21. gadsimta pirmā desmitgade sākās 2001. gada 1. janvārī un beigsies 2010. gada 31.decembrī
Secinājumi :
Rakstā pieminētā desmitgade sākās 2000. gada 1. janvārī un beigsies 2009.gada 31.decembrī. Dažos avotos ir minēts, ka beidzas 21. gadsimta pirmā dekāde - tā nu gan ir kļūda. Prieks, ka rodas diskusijas tikai tādēļ, ka kāds ir pieņēmis šos dekādes nosacījumus... Nav ko viņus apstrīdēt, tas ir ta pats, kas apstrīdēt, ka PI=3.14159265....
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
5. Igors Vihrovs ar 10. Ilmārs Bricis. Lai vai ko man teiktu, bet Biatlonā tādus rezultātus, kā Bricis uzstādīja, NEVIENS Latvijā neuzstādīs vēl gadus 100 noteikti! Tāpēc vien manās acīs Briča panākumi ir augstāk vērtējami nekā vingrotāju.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
mîlo cilvék,käpéc lai es piedzimstot bütu jau gadu vecs? Kas,tu nesaproti,kas ir kärtas skaitlis? Piedzimstot man ir nulle gadu,bet uzreiz säku dzîvot PIRMO gadu! Un visa gada garumä tas ir pirmais gads! Jeb tu piedävä vispirms nodzîvot gadu un tikai tad,kad tev jau gads, säkt dzîvot pirmo gadu?
[+] [-]
lai beigtu diskusiju
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
21. gadsimts sākās ar 2001. gadu nevis 2000.
+1 [+] [-]
Problēma ir divas-
1)cilvēki neatšķir parastos no kārtas skaitļiem
2)otri vienkārši nav aizdomājušies, ka gadsimts sākas ar 1. nevis nulto gadu
[+] [-]
p.s. Atceros,skolas laikä visiem bija pats par sevi saprotams,ka jauna tükstosgade säkas 2001.gadä. Kädiem 2 no klases säkumä nepieleca(vini vispär nebija diez ko attapîgi arî mäcîbäs),bet arî viniem skolotäjs ätri paskaidroja. Brînos,ka seit tomér daudziem tik grüta galvina