Desmitgades izcilākie Latvijā!
Beidzoties 2009. gadam tiek pavilkta svītra arī aizvadītajai desmitgadei, kurā latviešu sportisti izcīnījuši ne vienu vien skaistu uzvaru un itin bieži kāpuši uz goda pjedestāla palīdzot "Sporta Avīzei+" izveidot aizvadītās desmitgades desmit izcilāko sportistu rangu Latvijā.
1. Viktors Ščerbatihs
Pirmajā vietā itin labi iederētos kāds olimpiskais čempions, taču nedz Igoram Vihrovam, nedz Mārim Štrombergam sportista mūžs nav bijis vai vēl nav tik garš, cik tas ir bijis vai vēl ir Ščerbatiham. Arī medaļu kolekcija Viktoram ir ļoti iespaidīga: divas olimpiskās (sudrabs un bronza), pasaules zelts un sudrabs un iespaidīga kaudzīte ar Eiropas zelta spīdekļiem. Un tas viss desmit gadu garumā: tas tikai pierāda, ka Ščerbatihs savā sporta veidā nav bijis (vai nav) nekāds nejaušs garāmgājējs vai viendienis. Turpinot celt svarus līdz pat Londonas olimpiādei, - kas zina, varbūt nākamajās spēlēs Viktora kolekcijā iekritīs vēl kāda medaļa.
2. Jeļena Prokopčuka
Izvēlēties otro labāko sportistu palīdzēja vieglatlētikas enciklopēdija Andris Staģis; viņa visu laiku Latvijas vieglatlētu rangā (kopš 1896. gada) aiz tādām Latvijas zvaigznēm kā Jānis Lūsis, Jānis Daliņš, Renāte Lāce septītajā vietā ir Jeļena Prokopčuka. Par ko? 47 Latvijas čempionātu zelti (visvairāk) it kā nebūtu pietiekams arguments, lai Ļenu ierindotu mūsu ranga sestajā vietā, tāpat kā vairāk nekā 30 valsts rekordu labojumi un nacionālie rekordi visās garajās skriešanas disciplīnās. Uzvara prestižajā Ņujorkas maratonā divus gadus pēc kārtas (2005. un 2006. gadā), tāpat uzvara mazāk prestižajā Osakas maratonā (2005), divreiz otrā Bostonas maratonā (2006., 2007.), ne mazāk prestižā kā Ņujorkas maratons, kur Jeļena trešo vietu izcīnīja 2007. gadā. Naudas pelnītāja un tik augstā vietā? Labi, vēl taču ir starti olimpiskajās spēlēs, un, lai arī medaļu nav, 7. vieta Atēnās 10 000 m skrējienā un 9. vieta 2000. gadā Sidnejā 5000 m distancē izdaiļotu ikviena mūsu vieglatlēta CV olimpisko startu sarakstā.
3. Jevgeņijs Saproņenko
Turpat piecus gadus Jevgeņijs Saproņenko bija viens no favorītiem savā vingrošanas disciplīnā, un tieši tāpēc viņš novērtēts ar augstāku vietu nekā olimpiskais čempions Igors Vihrovs. Jevgeņijam jau 2000. gadā bija jāstartē savās pirmajās olimpiskajās spēlēs, taču uz Sidneju aizbrauca Vihrovs... Bez olimpiskās atzinības Žeņa nepalika - pēc četriem gadiem Atēnās viņš ieradās favorīta statusā. Saproņenko jau divreiz bija kļuvis par pasaules vicečempionu (1999. un 2001. gadā), divreiz izcīnīja Eiropas sudrabu (2001. un 2004. gadā), un šo medaļu kolekciju viņš papildināja ar olimpisko sudrabu Atēnās. Savu piederību elitei Saproņenko pierādīja arī gadu pēc olimpiādes: viņš kļuva par Eiropas čempionu.
4. Vadims Vasiļevskis
Latvija tiek uzskatīta par šķēpa metēju zemi, tāpēc būtu grēks ranga pirmajā desmitniekā neiekļaut kādu no mūsu šķēpraižiem. Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals katrs šķēpu ir aizmetuši līdz olimpiskajam sudrabam, taču augstāk tomēr vērtējam Vadima sasniegumus. Ne tikai tāpēc, ka viņš pirmais trāpīja sudrabā, bet arī tamdēļ, ka viņš pasaules elitē turas jau četrus gadus. Arī personīgais (vienlaikus arī Latvijas) rekords ir pasaules līmenī: 2007. gadā pieveikti 90,73 metri. Vēl - Vadims ir pirmais un pagaidām vienīgais latvietis, kurš jaunās konstrukcijas šķēpu raidījis pāri 90 metru atzīmei.
5. Igors Vihrovs
Pirmais ir un paliek pirmais: Igors Vihrovs ir pirmais olimpiskais čempions neatkarīgajā Latvijā Punkts! Teorētiski Vihrovam mūsu rangā vajadzētu būt augstākā vietā, taču trīs nozīmīgie panākumi (trešās vietas 2000. gada EČ un 2001. gada PČ) sasniegti ļoti īsā laika posmā - vienā gadā.
6. Kristers Serģis
Neolimpiskais Kristers Serģis bez mazākās šaubīšanās ierindojies aptaujas sestajā vietā. Pieckārtējs pasaules čempions motokrosā ekipāžām! Punkts! Pirmo reizi 1997. gadā, pēdējo reizi - 2002. gadā, kad no 28 braucieniem, piepalīdzot Artim Rasmanim, tika uzvarēts divdesmit četros! Pa vidu starp pieciem pasaules zeltiem 1999. gadā bija arī sudrabs. Par pasaules vicečempionu Serģis kļuva vēl 2003. gadā, kad kulbā līdzi brauca beļģis Svens Verbrige. Pēc diviem gadiem, jau kopā ar Kasparu Stupeli, vēl viens sudrabs. Pēdējos divos gados braucot kopā ar Stupeli, bronza (2007) un sudrabs (2008).
7. Mārtiņš Rubenis
Pēdējos trīs gados Mārtiņš ir nolicis uz bremzēm, tomēr paliek cerība, ka Vankūverā viņš atkal būs izgudrojis kaut ko jaunu un būs viens no olimpisko medaļu pretendentiem. Rubenis ir vienīgais neatkarīgajā Latvijā, kas izcīnījis olimpisko medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, un to viņš iespēja 2006. gadā Turīnā. Bronza! Ar vienu pašu bronzu būtu par maz, lai iekļūtu mūsu TOP'a, taču Rubenim līdzi vēl nāk pasaules sudrabs (2003) un bronza (2004) un vēl arī zelts pasaules junioriem (1998). Jāteic, mazāka vērtība gan ir pasaules sudrabam komandu sacensībās (2003) un Eiropas zeltam komandām (2008), taču arī tās ir medaļas, kas ierakstītas sportista vizītkartē.
8. Jeļena Rubļevska
Ja Pekinā nebūtu vairāku nelabvēlīgu apstākļu, nebūtu nekāds brīnums, ka Jeļena Rubļevska pirms četriem gadiem Atēnās izcīnītajai sudraba medaļai būtu pievienojusi vēl vienu... Bet ir tā, kā ir, un, norijusi Pekinas rūgtumu, Ļena jau sākusi skatīties Londonas virzienā (viņai jau ceturtās), kur, kā zināms, modernajām pieccīņas sacensībām būs jau jauni noteikumi. Kopā ar Atēnu sudrabu itin labi izskatās arī divas pasaules čempionātu bronzas medaļas 2000. un 2005. gadā.
9. Anete Jēkabsone
Tātad: Starptautiskā basketbola federācija Aneti Jēkabsoni divas reizes cēlusi augstos godos, un tāpēc mums nebija nekādas vajadzības aizmirst Aneti arī mūsu TOPā. Zinām tomēr, ka Latvija ir basketbola lielvalsts, un pēdējie gadi ir bijuši tieši sieviešu izlases zvaigžņu gadi. FIBA funkcionāri Aneti vispirms atzina par gada labāko jauno basketbolisti Eiropā (2005), bet 2007. gadā arī par labāko pieaugušajām! Vēl ir arī citas atzinības, kā divos Eiropas čempionātos pēc kārtas iekļauta simboliskajā pieciniekā, kurā tāpat par blondiem matiem nevienu neiekļauj. Visbeidzot - veiksmīga debija WNBA būtībā kļūstot par pirmo latvieti, kura šajā līgā pierakstījusies pa īstam, nevis uz pāris spēlēm.
10. Ilmārs Bricis
Agrāko laiku Briča ieroču biedrs Oļegs Maļuhins droši vien iebildīs, ka Ilmāru uzskatām par visu laiku labāko Latvijas biatlonistu, taču, kā teiktu viens otrs TV komentators: paskatieties uz rezultātu tablo, un tur ir rakstīts: divas bronzas medaļas pasaules čempionātos (2002. gadā 20 km, un 1998. gadā 10 km sprintā). Uz tablo vēl ir rakstīts, ka Bricis bijis ceturtais olimpiskajās spēlēs (2006), turklāt vēl arī piecas reizes kāpis uz Pasaules kausa izcīņas posmu goda pjedestāla (četras trešās vietas un viena otrā). 1997./98. gadā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā augstā 11. vieta. Un tas - sporta veidā, kur visās disciplīnās uz pirmo trijnieku pretendē vismaz trīs desmiti biatlonistu.
+30 [+] [-]
net nu tāpat visu cieņu.
+5 [+] [-]
Ko tik nedarīsi, lai tik ir par ko rakstīt....
+55 [+] [-]
+9 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Varbut te nebija jabut izlasem bet noteitki bija jaieklauj hokejs. 2000 gada uzvara par super KRieviju
-4 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
Jā labs treneris,bet tejau par sportistu sasniegumiem iet runa,tad jau Miņinu vairāk vaidzētu
+2 [+] [-]
nu es izskaitīju 10mit
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
varbūt vēl 1999.gadu arī pieskaitīsi?
+5 [+] [-]
+17 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Štrombim jau tur toca vajadzeeja but auksgalaa
[+] [-]
Kā jau teicu lai muļķi izgāztu naudu par kaut kā svinēšanu ne tādus vien pekstiņus iestāstīs.
+4 [+] [-]
Izvēlēties septīto labāko sportistu palīdzēja vieglatlētikas enciklopēdija Andris Staģis; viņa visu laiku Latvijas vieglatlētu rangā (kopš 1896. gada) aiz tādām Latvijas zvaigznēm kā Jānis Lūsis, Jānis Daliņš, Renāte Lāce septītajā vietā ir Jeļena Prokopčuka. Par ko? 47 Latvijas čempionātu zelti (visvairāk) it kā nebūtu pietiekams arguments, lai Ļenu ierindotu mūsu ranga sestajā vietā'' - 2.vieta, bet tekstā gan 7., gan 6.vieta
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
Bet, ja desmitgadi skaitam no gadsimta sākuma, tad tā ir no 2001. gada un noslēdzas 2010. gadā.