16. nedēļa pieder Štrombergam

Dainis Āzens 2010-04-26 13:43

Lai arī skandāls par notikumiem Viļņā, BBL Final Four spēlē par 3. vietu aizskanēja līdz pat Munameģim, par nedēļas sporta sasniegumu izvēlēts cits. Turklāt bez atzīmēšanas neiztikt ar vēl kādu faktu...

Pirms nedēļas izcīnījis „Korejas Lielo balvu”, BMX bruņinieks Māris Štrombergs turpināja uzvaru sēriju arī Amerikā. Kalifornijas pilsētā Fresno notiekošajā NBL All Americans Nationals Elites klasē Māris uzvarēja 1. braucienā un ieņēma otro vietu 2. braucienā, vēl vairāk nostiprinoties NBL sacensību seriāla vadībā kopvērtējumā. Štrombergs mūs ir izlutinājis ar daudzajām uzvarām, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka viņa aizvadītās nedēļas nogales sniegums ir apmēram pielīdzināms uzvarai ja ne gluži ULEB Eirolīgas, tad ULEB Eiropas kausa izcīņas finālā vīriešu basketbolā noteikti.

Nedēļas notikums bija Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) vienbalsīgi Latvijai uzticētā nākamā gada pasaules junioru (U-19) čempionāta rīkošana Latvijā. Šīs ir otras nozīmīgākās sacensības pasaules basketbolā, kas tiek rīkotas zem FIBA izkārtnes. Kā veiksies ar līdzekļu piesaistīšanu un organizēšanu, mēs vēl redzēsim, tomēr jāatzīmē, ka arī Kirova Lipmana uz Rīgu atvilinātais pasaules hokeja čempionāts vai pagājušās vasaras Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, kas notika Latvijā, neapstiprināja skauģu un pesimistu vērtējumu, ka te nekas nebūs. BIJA! Un būs arī nākamgad!

Kāds brīdis bija jāpadomā, lai nosauktu pareizajā vārdā BK „Ventspils” sniegumu BBL „mazajā” finālā par 3. vietu, jo neapšaubāmi tas ieņēma būtisku vietu pagājušās nedēļas notikumu listē. Apstājos pie „nedēļas zaudējuma”... Kāpēc? Spēlē, kurā vēl 4. ceturtdaļas sākumā ventspilnieki bija vadībā ar 15 punktu pārsvaru, kurā līdz pat 39. minūtei, kad Šauļu basketbolisti izlīdzināja rezultātu, visu laiku vadībā bija bijuši mūsējie, kurā visizšķirīgākajā brīdī tiek garām aizmesti visi 3 soda metieni, nevajadzētu vainot tiesnešus vai sekretariāta galdiņu, kuri pieļāvuši leišu pēdējā uzvaras groza iemešanu pēc spēles beigām. Pirmkārt, atcerēsimies, ka lietuvieši uz šādām spēlītēm ir meistari – 1939. gada Eiropas čempionāts Kauņā beidzās pat ar diplomātisko attiecību saraušanu starp Latviju un Lietuvu. Otrkārt, šī vēl nav tā „Ventspils” komanda, kuras izveidošanu pirms kāda laika pasludināja par prioritāti ventspilnieki, kaut arī pietrūka pacietības gaidīt jauno spēlētāju nobriešanu. Treškārt, nevajag sagādāt pretiniekam šādu pēdējo iespēju. Ceturtkārt, kā teica klasiķis, „tā zaudēt ir jāmāk...” Piektkārt, mans uzdevums nav attaisnot leišus vai noniecināt „Ventspils” komandas sasniegto. Gribu tikai atgādināt, ka, pirms meklēt utis cita kažokā, jāpaskatās arī uz savu pagalmu – varbūt tur ir vēl vairāk, ko darīt?