47. nedēļa. Dukurs, bet ne tas

Pēc finiša Vistlerā Martins nemeklēja vainu citos, bet atzina, ka kļūdījies pats. Tas nozīmē, ka zaudēja ne jau starta metros, kur viņš pirmo reizi mūžā abos braucienos bija ātrāks par krievu raķeti Aleksandru Tretjakovu, ne jau tehnika bija tik slikta, bet braukt varēja labāk. Tā ir čempiona cienīga rīcība. Kaut arī perfekti braucieni skeletonā mēdz gadīties reti, neizkrītot no septītās virāžas, visticamāk Martins atkal būtu bijis pirmais.

Viņa labākās formas prombūtnē (neviens no septiņiem braucieniem šosezon mačos vēl nav veikts teicami) izredzes ir konkurentiem, tai skaitā Martina brālim Tomasam Dukuram, ko viņš arī nekautrējas izmantot. Šā rudens trijās sacensībās gan garām brālim tikt vēl nav izdevies, taču iespējas bija, un atstatums starp abiem sacensību protokolā ir kļuvis pavisam niecīgs. Ja iepriekšējā sezonā šajās pašās trasēs vidējā atpalicība divu braucienu summā (pasaules čempionātā Leikplesidā bija četri) no Martina (būsim godīgi, tieši viņš ir varēšanas etalons šī brīža pasaules skeletonā, un konkurentiem (vācietim Frankam Rommelam) Vistlerā vienkārši noveicās) sasniedza apmēram pusotru sekundi, šosezon, ņemot vērā, ka viens no Pasaules kausa (PK) posmiem nenotika Kalgari, bet Parksitijā, Tomass elpoja Martinam mugurā – 0,08 līdz 0,25 sekundes.

Protams, jāņem vērā arī tas, ka Martins vēl visticamāk nav sasniedzis savu labāko sportisko formu pēc ceļa savainojuma vasarā, kā arī tas, ka sportistu trenerim un tēvam Dainim Dukuram beidzot padevies labs skeletons arī Tomasa auguma parametriem. Tomēr nevar nemanīt to, ka, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, visskaistākās līnijas trasē joprojām pieder Tomasam. Viņš gan smej, ka ne vienmēr tās skaistākās ir arī tās ātrākās. Arī pēdējā PK posmā Vistlerā subjektīvi likās, ka tieši Tomass šobrīd ir, ja ne pats labākais skeletona kamanu pilots visā PK karuselī, tad vismaz cīnās par šo pozīciju. Ja olimpiskajā sezonā skaitījām, cik reizes Martins nav bijis uz goda pjedestāla, šī var kļūt par sezonu, kad tāpat skaitīt var nākties arī Tomasam. Trīs starti, un pa vienai otrajai, trešajai un ceturtajai vietai. Turklāt brauc viņš pagaidām ļoti stabili un nemētājas ar vietām pirmā desmitnieka beigās vai otrajā desmitniekā. Tādēļ ne velti PK kopvērtējumā pirmais ir Martins, otrais – Tomass, bet Rommels var kost dūraiņos, ka pirmajā posmā saņēma diskvalifikāciju par svara pārsniegšanu.

Ja ķeramies pie skaitļiem, jāatzīmē tikai viens aspekts – starta ieskrējiens. Pirms sezonas brāļi nebija nevienā treniņnometnē ārzemēs. Tomēr, kāpēc jābrauc uz citām zemēm, ja Siguldā nelielā platībā ir gandrīz viss nepieciešamais, mākslīgā ledus starta estakādi ieskaitot? Izskatās, ka pastrādāts ir labi, jo par to balso skaitļi. Pagājušosezon pasaules čempionātā Leikplesidā starta metros Tomasam bija piektā līdz astotā vieta (atpalicība no līdera šajā rādītājā 0,10-0,18 sekundes), šoruden – trešā – ceturtā (+0,13-0,14). Vistlerā tas bija attiecīgi 4. un 9. vieta (+0,11-0,13) un 3. un 4. vieta (0,06-0,08 aiz tādiem asiem kā Tretjakovs ar Martinu Dukuru!). Atšķirību redzat? Domāt, ka konkurenti vasarā sauļojušies Malibu, Sentropēzā vai Ibicā, šoreiz būtu aplami.

Vai sagaidīsim arī Tomasa uzvaru kādā PK posmā šoruden? Kas to lai zina? Visiem līdzjutējiem, ieskaitot Daini Dukuru, nebūtu iebildumu, ja katros mačos uz goda pjedestāla līdzi tiktu ņemti divi Latvijas karogi. Un kā tad Tomasam? Gan jau šajā ziņā viņam ir savs viedoklis, kaut gan galvenais laikam trases lejā tomēr ir labi padarīta darba sajūta. Jo brāļi strādā. Neatkarīgi no cipariem uz tablo un vietas. Tie jau ir bonusi.