48. nedēļa. Vecs un klibs, bet labākais pasaulē
Iepriekšējā nedēļā atdzīvojās pa pusei jau apbērētais Mitišču „Atlants” Kontinentālajā hokeja līgā. Līdz ar to arī pagājušās sezonas „Dinamo Rīgas” kapteinis aizsargs Sandis Ozoliņš. Vai arī otrādāk.
Vienu brīdi jau varējām priecāties, ka „Dinamo Rīgas” tik neveiksmīgajā sezonā vismaz Mitišču „Atlants” atradās zem mums turnīra tabulā (šosezon ir ļoti maz to, kas uz kādu brīdi tabulā ir atradušies zem mums), tomēr pagājušajā nedēļā pacients, lasi – „Atlants” izrādījās ar tieksmi dzīvot.
Kāda daļa mums gar „Atlanta” problēmām (pašiem savējo pietiek!), ja tur nebūtu vēl iepriekšējā sezonā Rīgas ledu grauzušā Sanda Ozoliņa? Ilgi tika runāts, ka Mitišči Ozoliņu grib, un beidzot viņam arī tika piedāvāts... viena mēneša pārbaudes līgums, kuram sekoja... vēl viens mēnesi ilgs pārbaudes līgums, bet līdz ar Sanda ienākšanu komandā viena no Rietumu grupas līdervienībām kļuva par grupas pastarīti, kurai garām tika pat mūsu „Dinamo”! Neba, nu, Sandis tur vienīgais pie vainas pie iespaidīgās zaudējumu sērijas, taču vēl no „Dinamo” laikiem atceramies – ja komanda uzvar, parasti lielākajos plusos bija Ozoliņš, ja zaudē, - aizsarga rēķinā lielākie mīnusi. Tas pats atkārtojas arī „Atlantā”. Tikko komanda sāk vinnēt, plusos ir arī Ozoliņš. Vai arī otrādāk – tikko sāk veikties Sandim, arī kluba vadība var bez kauna atrādīties savās ložās ledus arēnā.
Ja paveramies, cik tad mums ir to eksportu KHL, uz abu roku pirkstiem varam saskaitīt tos, kuri ir kaut ko vērti pēc Krievijas klubus komplektējošo cilvēku domām. Viņu vidū ir arī Sandis, un, ja šovasar piektajā gadu desmitā ieslidojušais hokejists joprojām ir derīgs šobrīd pasaules spēcīgākās līgas klubam, tas nozīmē, ka tas ir ņēmis vērā gan Sanda veselību (arī problēmas ar celi un muguru), gan pārvarētos viņa dzīves tumšos brīžus, gan nokopējuši pases datus un paskatījušies zobos, tomēr atzīstot Ozoliņu par gana labu esam.
Nav svarīgi, ka iepriekšējā sezonā, kaut arī būdams komandas kapteinis, Sandis uz ledus Rīgā pavadīja mazāk laika, nekā ierasts. Nav svarīgi, ka viņu 2011./2012. gada KHL „Zvaigžņu spēlē” iecēla par Rietumu komandas kapteini, jo tas vairāk tāds goda nosaukums, tāda kā atzinība „Par mūža nopelniem”. Nav svarīgi, ka iepriekš „Atlantam” ar Ozoliņu ierindā bija 11 spēļu zaudējumu sērija (pat pret Jekaterinburgas „Automobilistu”). Svarīgi ir, ka iepriekšējā nedēļā Mitišču klubam bija triju uzvaru sērija pret Gagarina kausa glabātājiem Maskavas „Dinamo”, pret tradicionālo kausa tīkotāju Ufas „Salavatu Julajevu” un otru spēcīgāko Tarstānas klubu „Ņeftehimik”, svētdien atduroties tikai pret tatāru grandu, divkārtējo Kosmonautu kausa kausa ieguvēju Kazaņas „Ak Bars”. Ar Ozoliņu ierindā. Svarīgi ir tas, ka KHL, šoreiz ne par veciem nopelniem, Sandi ir atzinusi par nedēļas labāko aizsargu līgā ar četrām rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficentu +5. Līgā, kura NHL lokauta laikā ir spēcīgākā līga pasaulē (ne jau velti Rīgas „Dinamo” izbrāķētais Šremps pirmajā Austrijas čempionāta spēlē četrreiz rezultatīvi asistēja partneriem vārtu gūšanā). Un, ja tā šobrīd ir pasaulē spēcīgākā līga, tad Ozoliņš šobrīd savos četrdesmit ir labākais aizsargs pasaulē!
+10 [+] [-]
+10 [+] [-]
+8 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]