Taktika vai/un ekonomiskā realitāte?
Apkopojot desmit virslīgas komandu aktivitātes, gatavojoties jaunajai sezonai, divas vienības pārsteidza ne pa jokam. Kamēr lielākajai daļai komandu jau rit otrais gatavošanās mēnesis, tās nav uzrunājušas pat iespējamo sastāvu. Starts gatavošanās ciklam tikšot dots kaut kad februārī...
Ievadā raksturotie klubi ir Rēzeknes "Blāzma", kas pērn virslīgā ieņēma septīto vietu, un 1. līgas čempione "Gulbene-2005". Fakts, ka šo komandu vadītāji vēl nevar runāt par reāliem šā gada sastāva pieturas punktiem, vedina uz dažādām pārdomām.
Vieglākais, protams, būtu rādīt ar pirkstu un teikt - cik jūs neprofesionāli strādājat! Šajā jautājumā acīmredzot vispirms jāskatās no finansiālo iespēju rakursa, un, ja to tiešām dara, smaids no sejas pazūd. "Blāzmas" vadība jau iepriekš nav slēpusi un neslēpj arī tagad, ka finansiāli ir pat ļoti sarežģīti celt virslīgas latiņu. Šī nebūt nav pirmā pirmssezona, kad klubs apsvēra iespēju nedeleģēt komandu virslīgai. Kāpēc? To nav sarežģīti aprēķināt. Dalības maksa startam virslīgā vien ir nepilni 20 000 latu. Kur vēl regulārs treniņdarbs, izmaksas, braucot uz spēlēm, inventārs, stadiona uzturēšana, algas treneriem? Klubam bez solīdas finansiālās aizmugures spēlēšana virslīgā nav lēts prieks. Kur spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos "izraut" 50 000 latu, lai pastāvētu vismaz kaut kāda komanda? Risinājumu tam tiešām nav viegli atrast.
Kluba prezidents un uzņēmējs Vasīlijs Rožkovs bija ar mieru komandu pabalstīt vēl vienu sezonu, lai Rēzeknes futbolā piramīda nepaliek bez "jumta". Šajā ziņā viņam būtu jāsaņem paldies ne tikai no jaunajiem futbola karjeru alkstošiem rēzekniešiem, bet arī LFF, jo tieši daži fanātiķi Latvijā vēl ļauj saglabāt futbola saliņas, kur to varēja arī vairs nebūt. Tas neattiecas tikai uz “mazajiem” klubiem. Arī Guntim Indriksonam Rīgā, Jurijam Bespalovam Ventspilī un Sergejam Zaharjinam Liepājā nauda nekrīt no gaisa. Taču futbola salas un saliņas nedrīkst nogremdēt. Kas zina, varbūt tieši Rēzeknē futbolā gaitas sāks nākamais vaņins, gorkšs, verpakovskis vai rudņevs, par futbolu kā veselīgu nodarbi (šad tad kādu lielāku zilumu uz kājas organisms pacieš labāk nekā nikotīna sabojātas plaušas...) nemaz nerunājot.
"Blāzmas" sastāvā izmaiņas būs, jo starpsezonā redzams, ka vairāki puiši jau meklē darbu citur. Droši vien mazliet mākslīgā veidā nāksies ķerties pie jau tā jaunā sastāva atjaunināšanas - spēlēs pavisam zaļas nākotnes cerības, kam pagaidām virslīgas latiņa par augstu. No otras puses, gandrīz visas virslīgas komandas kļūst arvien jaunākas, veču futbola paliek mazāk - uzvar tie, kam klubā profesionāls treniņdarbs un vēl jaunam esot, arī virslīgas pieredze jau iekrāta.
Mazliet citādāka aina ir Gulbenē, kur līdz šim nav bijis virslīgas komandas, pat ne 1. līgas vienības ar stāžu. Tātad vietējie spēlētāji nav bijuši virslīgai pat tuvumā, nav apbružājušies šajā līmenī, ko nevar teikt par rēzekniešiem. Pērn 1. līgas čempionu rindās kaut cik regulāri pie teikšanas tika viens Gulbenes futbola audzēknis Jānis Lapss. Ja precīzi, arī viņš nav no Gulbenes, bet vien no rajona (novada).
"Gulbene-2005" kluba direktors Romāns Lajuks sarunā ar SA+ norādīja, ka ar diviem mēnešiem pietiks, lai sagatavotos sezonai. Tātad - treniņus komanda varētu sākt februāra vidū. Daļu komandas veidos tie, kuri to ieveda virslīgā, taču jau tagad zināms, ka virkne spēlētāju nebūs pieejami. Piemēram, līderi aizsardzībā un uzbrukumā - attiecīgi Toms Mežs un Vladimirs Kamešs, kuri pēc īres beigām atgriezušies Liepājā. Viņi nebūs vienīgie promgājēji, jo jaunu darbu meklē arī citi.
Tomēr pauzēšanu var uztvert dažādi. Viens no iemesliem var būt gaužām vienkāršs - naudiņas taupīšana, jo katra treniņu diena kaut ko maksā. Nevar arī izslēgt, ka Lajuks ietur pauzi, lai pēc tam "pievāktu" pāri palikušos. Vadošajām virslīgas komandām februāra vidū par 90 procentiem jau noteikti būs zināmi spēlētāji, ar kuriem tās rēķinās šosezon. Neizbēgami būs arī tā saucamais atbirums. Tiem, kurus izbrāķēs, diezin vai būs viegli atrast darbu, tāpēc viņiem var nākties ķerties pie pēdējā salmiņa. Raugi, labāk spēlēt Gulbenē par vēdera tiesu, lai nezaudētu praksi un neizkristu no aprites.
Protams, cits jautājums, kā komandas, kas gatavojušās knapi divus mēnešus, visas sezonas garumā varēs skrieties ar tām, kas ielikušas pamatīgāku bāzi. Tas jau ir cits stāsts, pie kura noteikti būs jāatgriežas.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tā piemēram Indriksons no tiem saviem 17 miljoniem reāli pats ir ieguldījis tikai 1,7 un papildus tam noteikti, jau ir arī kaut ko nopelnījis, ar futbolu, tā kā lielīties, par nesavtīgajiem labvēļiem ir lieki, tas vismaz Skonto vienmēr ir bijis bizness.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Kasjauns.lv - ziņas, slavenības, sports,...
Līdzšinējā kārtība bija šāda: piemēram, uzņēmumam peļņas nodoklis ir 1 miljons. No šīs summas 20% drīkstēja ziedot sportam, kultūrai un labdarībai, par to saņemot 85% nodokļu atvieglojumu. Tas nozīmēja, ka uzņēmums drīkstēja ziedot 200 000 latu, no šīs summas valstij samaksājot 30 000 latu nodokļos.
Tā bija līdz 2009. gada 1. jūlijam. Bet nu ir pavisam drūmi. Tagad no peļņas nodokļa drīkst ziedot tikai 10%, bet nodokļu atvieglojums ir nevis 85%, bet tikai 20%. Tas nozīmē, ka, piemēram, no 1 miljona latu uzņēmējs nu drīkstēs ziedot vien nieka 100 000, par to valstij samaksājot 80 000 latu.
+1 [+] [-]
Savulaik FK Rēzekne, kad spēlēja 1. līgā un kad tās galvenais treneris bija Jelgavas RAFa panākumu "atslēdziņa" Dorofejevs, ziemā treniņi nepārtrūka. Sastāvs toreiz arī nebija zināms, no Ukrainas atbrauca ciemos patrenēties Aleksejs Krucs, uz treniņiem nāca arī izlasē pabijušie Volosanovs, Voskāns un Pozņaks. Toreiz tā trenēšanās bija neizturamas mokas (fiziskajā ziņā), bet visi nāca un ne s*** tas nemaksāja. Tas, ka Blāzma un Gulbene tagad netrenējas naudas trūkuma dēļ, ir blēņas! Gulbenē, cik noprotu, vienkārši nav, kam trenēties, bet Rēzeknē jau nudien ir pavisam citādāka aina.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]