Partijas komanda. Mīksti.

Paturpinot ievadu – Saeimas vēlēšanu dienā rīdziniekiem spēle Maskavā. Tas atvieglo nokļūšanu pie balsošanas urnām, jo šajā pilsētā mums ir vēstniecība. Vairāki hokejisti jau komandas vadībai iesnieguši priekšlikumu – atcelt rīta treniņu, lai varētu izdarīt savu pilsoņu izvēli. Zīmīgi, ka liels atbalsts šai idejai ir mūsu leģionāru rindās, lai gan viņi pēc likuma nevar ietekmēt šo kārtību. Tomēr komandas gara veidošanai nolemts, ka arī mūsu ārzemnieki dosies kopā ar pārējiem biedriem uz vēlēšanu iecirkni. Pirmo reizi savu pilsoņa pienākumu ar Latvijas pasi kabatā izdarīs astoņpadsmit gadus vecais uzbrucējs Ainārs Podziņš un pirmā reize tā būs arī komandas kapteinim Sandim Ozoliņam, kas iepriekš vēlēšanās nebija piedalījies, jo pirms tam dzīvoja un strādāja Amerikā. Abi spēlētāji pagaidām ir atturīgi savos komentāros, jo uzskata, ka pirms balsošanas nav jēgas atklāt savas politiskās simpātijas. Tas var negatīvi ietekmēt citus komandas biedrus. „Mēs nedrīkstam komandas biedriem uzspiest savus uzskatus – katrs pats izdarīs savu izvēli. Nedomāju, ka spēlētāji apzināti balsos, lai Latvijai būtu sliktāk. Partiju jautājumos pie mums ģērbtuvē vienmēr valdījusi viedokļu un uzskatu plurālisms”, tā saka viens no komandas uzbrucējiem, kas vēlējās neatklāt savu vārdu. „Saprotiet, arī šis teikums var tikt uzskatīts par slēptu aģitāciju, tāpēc būsim solīdi līdz galam.” Treneris Šuplers domā, ka pats balsošanas process kā tāds spēlētāju gatavību spēlei pret Spartak neietekmēs. Sākumā bija doma, ka vēstniecības darbinieki balsošanas biļetenus, kabīnes un urnas atvedīs uz Dinamo ģērbtuvi Sokoļņiku arēnā- lai atvieglotu šī pilsoniskā akta tehnisko pusi, taču tas būtu pretrunā ar likumu. „Likums ir jāievēro. Tāpēc jau tas ir likums...”, cieti nosaka komandas masieris Fjodors Mazurs.

Jums liekas, ka esmu sajucis prātā? Jūs vēlreiz un vēlreiz pārlasāt iepriekš uzrakstīto un netiekat gudri – joks vai patiešām kaut kas tāds notiks? Nu, labi – joks. Lai gan - kāpēc gan tā nevarētu būt, ja saliekat rindā ap Dinamo visus notikumus un regālijas, kas nenovēršami norāda uz šīs komandas akcionāru partejisko piederību vai pārliecību. Vispār jau žēl, ka pieauguši cilvēki tā arī nav sapratuši to robežu, pēc kuras viņu darbi, stāja, rīcība, solījumi, uzsaukumi un pārliecība patiesībā izskatās pēc Getliņu izgāztuves atkritumu pieņemšanas punkta. Kad jūlija beigās komanda pie arēnas rīkoja pasākumu līdzjutējiem, pavisam maz pietrūka, lai kāds no Par labu Latviju aktīvistiem neuzrāptos blakus Šupleram baltā zirga mugurā – vietas tur pietiktu, laikam pietrūka laika izdomai. Tas būtu jauks skats – uz baltā zirga Šuplers, bet viņam aiz muguras, cieši piespiedies, ar rokām apķēris trenera iegurni, sēž Guntis Ulmanis. Lai redz – ka viņi abi kopā, ka viņi var! Kādam liekas, ka plakāti ar skaitli Nr.8 un vārdu „Cieti!” zem tā, kurus ik pa brīdim cilā arēnā dažādi ļaudis, ir politehnologu spoža ideja? Iedodiet tos plakātus arī citiem sektoriem un redzēsiet vai tiešām tos cilās. Bet cita starpā – varējāt pabrīdināt Ozoliņu, kas sākumā kaut ko tādu ieraudzījis, padomāja – vispirms par kādu interviju, kurā viņš ir izmuldējies un tagad viņam liek „Ciest!” (pa gabalu jau tie burti saplūst), otra doma – vēdera izeja it kā līdz šim normāli strādājusi, ja neskaita to vienu vakaru, kad Sandis bija saēdies sēnes... Še tev – Cieti! Gluži vai kā caurejas zāļu reklāma.

Ak, un kur tad vēl pēdējais vakars pret Automobilist – pirms spēles himnu iznācis uzdziedāt partijas biedrs Vents Armands Krauklis. Bijušais „Bumerangs” solists ar rīkli nav apdalīts – meldiņu noturēja, tikai viena lieta. Kāpēc bija aizmirsis uzvilkt mugurā partijas kreklu? Varēja jau neslēpties – ja partija liek dziedāt, tad šādus rīkojumus neapspriež. Vienīgi, būtu bezgala jauki, ja mēs vēl kādu reizi dzirdētu Venta un Armanda (ne mani!) iznācienu. Kā būtu pēc Ziemassvētkiem, Kraukļa kungs – tad Dinamo spēlēs ar Hantimansijsku. Vārtos, iespējams, būs Masaļskis. Ak, jums jābūt pie ģimens, ieplānota atpūta, slēpojiet... Bet, ja partija lūdz, varēsiet? Vēl jau himnas var dziedāt pirms VEF basketbolistu, Latvijas futbola un regbija izlašu spēlēm. Ja atstāsiet savu tālruni, mūsu aģentūra noteikti jums piezvanīs... Pēc spēles balvas labākajiem spēlētājiem pasniedza partijas premjera kandidāts Ainārs Šlesers. Brīnos, ka enerģiskais cilvēks tikai tagad izlauzies līdz Dinamo ledum – laikam jau par pirmo spēli, kad Ulmanis viens pats izdarīja simbolisko iemetienu, eksprezidents nevienam no saviem partijas biedriem nepateica. Uh, viltnieks, Guntis! Bet vakar Ainārs tomēr atrada laiku un iespēju, lai izskrietu pretī Jekaterinburgas un Rīgas labākajiem hokejistiem... Mazliet apstulbu! Ne jau par Šleseru. Par Stendzenieku. Sūtot klientu misijā uz arēnu, varēja taču iztēloties, ka vakara gaitā, Tomaša Surovija vārdiem runājot, viņi (tas ir – mēs, Dinamo) var dabūt arī bietē... Kur palika Ērika čujs, ņuhs un poņa, jo viņš taču labi saprot, ko nozīmē iznākt tautas – atvainojiet, vēlētāju - priekšā pēc zaudējuma. Tur varēja stāvēt pat ansambļa Dzeguzīte nevainīgākais dalībnieks – vienalga sajūsma pēc zāģa nebūtu nekāda. Bet tagad – iznāk pats Mr. Buldozers! Loģiski, ka svilpa visi, bet tie, kas nemācēja – palūdz svilpējus uzsvilpt arī par viņiem. Jo zaudējumam bija atrasts iemesls – uz burta Š un tas nav Šuplers. Atmini, nu? Šlesers! Ja tauta kopumā ir pārliecināta, ka politiķi laimi nenes – tad šī nu bija tā reize, kad vajadzēja taktiski apsvērt. Proti, ja mēs uzvaram – nāk ārā Šlesers. Būtu svilpieni, būtu, bet tad vismaz savu uzvalku viņš asociētu ar vakaru, kurā mēs savus pretiniekus sagrāvām, emocija kopumā labas, zemteksts skaidrs. Raug, pat tribīnēs esot, nākamais premjers var palīdzēt sasniegt labas lietas utt. Bet – kāpēc Stendzeniekam nebija plāns B? Ja Dinamo zaudēs... Vai tas bija stāsts par puisi, kurš ir kopā ar ļaudīm gan priekos, gan bēdās? Baidos, ka līdzjutēji to tā neuztvēra. Jo Aināru vienkārši izsvilpa un no sirds.

Sliktākajā gadījumā varēja taču atkal priekšplānā izgrūst Ulmani – viņš tāpat izskatās šajā projektā kā lelle. Viens ķēzījiens uz platās muguras vairāk vai mazāk – štrunts. Šī nu ir tā reize, kad defektu, Ērik, neizdosies pārvērst par efektu. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka nevajag politiķus bīdīt blakus lietām, kas cilvēkiem nozīmē vairāk kā vienas partijas priekšvēlēšanu kampaņu. Tad jau apbraukājiet arī kāzas un bēres šajā nedēļas nogalē –paaģitējiet... Ja Ulmanis uz vēlēšanu plakātiem un reklāmās smaida, ka guvis gandarījumu un godu par „šīs lieliskās komandas tapšanu”, tad vajag viņam atgādināt, ka Dinamo tapa ne jau ar viņa rokām un vēl mazāk – ar cienījamā eksprezidenta naudu. Ja Ulmanis to nezina vai ir aizmirsis, tad Dinamo vēsturiskais pamats sākās vēl pirms viņš Rīgas pievārtē bija kādas sadzīves pakalpojuma kombināta darbinieks. Ja viņš to nesaprot, tad arī nauda, kas tagad it kā tiek bīdīta priekšplānā kā tā saukto privāto akcionāru iniciatīva – proti, kompānijas „Itera Latvija” devums Rīgas Dinamo budžetam – īstenībā ir nekas vairāk kā Latvijas iedzīvotāju maksājumi par gāzes monopoluzņēmuma pakalpojumiem. Un nevajag tēlot upurjērus, kuri tagad ziedo hokejam savus sūri grūti sastrādātos miljonus. Lai Guntis pavaicā savam tenisa rakešu biedram Nagļu Jānim, ko dara tā Itera starp krievu gāzes giganta „Gazprom” un mūsu „Latvijas gāzes” vēderiem? Privatizācijas procesā šī kompānija pēkšņi uzradās kā neatņemama visu līgumu sastāvdaļa. Veči, viss kārtībā, nekādu raižu – jūs bijāt pie katla, savu paņēmāt un smeļat joprojām – tikai nevajag te pa priekšu tagad skraidīt ar pārgrieztām sejām, ka jūsu upuris ir par godu Latvijas hokejam un par prieku Lavijas līdzjutējiem. Ja godīgi – Dinamo projekts ir jūsu pienākums pret vēlētājiem, jo naudiņa taču jūsu ķešās nāk no tiem pašiem balsotājiem, kurus tagad uzrunājiet. Dzīvē viss ir līdzsvarā.

Neuztveriet šīs rindas kā citu partiju vēršanos pret PLL – šo rindu autors nealkst pēc partejiskās piederības, revanšisma vai politiskās varas. Vienkārši – skaidra valoda. Ja vēlaties, varu pielikt tam visam galā vēl – CIETI! Lai gan tas patiesībā būtu no manas puses...mīksti.