Pirms 10 gadiem. Lipmans vārtos jau 2000. gadā!

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 230 (2000. gada 17. aprīlis – 23. aprīlis)

Irbe: „Vai nu 20 tūkstoši zaļo, vai Lipmans lai stājas kastē!”

Tā sauktā „čipsu lieta” gruzdēja, gruzdēja, kamēr Latvijas izlases vārtsargam Artūram Irbem apnika Latvijas Hokeja federācijas piekoptā hokejistu, kā arī Latvijas hokeja sabiedrības vazāšana aiz deguna.

”LHF noslēdza līgumu ar sabiedrību "Latfood" par 20 Latvijas hokejistu izmantošanu minētās firmas produkcijas reklāmas kampaņā. Federācija uzskatīja, ka tai ir tiesības rīkoties ar spēlētāju vārdiem bez īpašas saskaņošanas, lai gan jau pirms līguma parakstīšanas LHF saņēma konkrētus mājienus, ka šī lieta tomēr attiecas arī uz pašiem hokejistiem: "Federācija var izmantot hokejistu vārdus bez saskaņošanas, ja tā lieto tos savai pašreklāmai - piemēram, labdarības akcijās vai pasaules meistarsacīkšu uvertīrai. Taču līdzko akcijās tiek iesaistītas trešās personas - šajā gadījumā tā ir čipsu sabiedrība, kas hokejistu vārdus iesaista arī savas produkcijas vai pakalpojuma reklāmā, tā saskaņošana ar spēlētājiem ir obligāta. Un nav tāda likuma, kas šīs normas būtu atcēlis," tā pirms mēneša teica Artūra Irbes un Sanda Ozoliņa aģents Pols Teofanuss. LHF to visu izlikās nedzirdam un nesaprotam.” Tomēr arī Irbe nekad nav bijis ar plikām rokām ņemams: „Kamēr LHF nebūs sniegusi paskaidrojumus "čipsu lietā", es uz Latviju nebraukšu. Visi jautājumi par manu spēlēšanu pasaules čempionātā būs atklāti tikai pēc šīm sarunām."

”Tā vietā, lai atzītu savu vainu, kas bija nepārprotama, LHF pēkšņi sāka blefot par kaut kādu sadarbību ar Irbes un Ozoliņa fondu, kas faktiski nemaz nebija notikusi. Demagoģija savu augstāko lidojumu ieguva punktā, kurā federācijas pārstāvji presē sāka vaicāt - bet ko Irbe ar Ozoliņu paši ir iedevuši Latvijas hokejam?”

Un tad izlases treneris Haralds Vasiļjevs izteica par klasiku kļuvušos vārdus: "Artūra pretenzijas ir pret federāciju un nevis pret izlases spēlētājiem. Acīmredzot federācijai ir jānokārto saistības ar Irbi un Ozoliņu, jo pretējā gadījumā valstsvienības vārtos būs jāstāv pašam Lipmanam."

Turklāt, lai atpirktos no tiesībām stāties vārtos, bez 20 stabiem par akciju Irbes un Ozoliņa fondam Lipmanam kā LHF prezidentam Irbem jāsamaksā vēl 5 tūkstoši ASV dolāru (Artūra prēmija par piedalīšanos 1998.gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā), jo šoreiz Artūram acīmredzot bija galīgi piegriezies LHF darba stils. "Līdzko redzēšu dokumentāru apstiprinājumu LHF prezidenta publiskajiem solījumiem, uzreiz nopirkšu biļetes lidojumam uz Rīgu. Uz pārbaudes spēlēm pret Franciju būšu jau klāt," čipsu epopejai svītru pavelk hokejists, kuram spēlēšana Latvijas izlasē vienmēr ir bijusi kas vairāk par draugu satikšanu un līguma nākamajai sezonai pelnīšanu.

Sportacentrs.com atkāpe: Iespējams, ja Latvijas izlasē nebūtu Irbes, kādreizējais bardaks (latviski tik ietilpinošs jēdziens nenāk prātā) turpinātos arī šodien. Ir jau arī pēc desmit gadiem šādi tādi grēciņi izlases gatavošanās periodā, bet ar Jozefa Gebelsa cienīgiem paziņojumiem (atskaitot varbūt – „man nebija viņa telefona numura”) neviens vairs klajā nenāk.

Pavasara skandāli Latvijas hokejā

„Ādažu čipsu” epopeja bija tikai kārtējā „pavasara izrāde” par tematu „hokejs”. Jau 1997.gada pavasarī, kad Latvijas hokeja izlase pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas A grupā bija pirmo gadu, „pirmie sarežģījumi starp hokejistiem un vadību sākās jau pirms čempionāta pirmā iemetiena. Abas puses ilgi nespēja vienoties par prēmiju lielumu par konkrēto izcīnīto vietu.” Tāpat „pirmo reizi skaļi tika cilāts jautājums par Beresņeva un Znaroka attiecībām. Pirmais skaitījās izlases galvenais treneris, otrais - izlases kapteinis ar tendenci būt gudrākam par visiem. Arī par Beresņevu.” Turklāt jau čempionāta laikā Beresņevs atklāti izteica neapmierinātību ar "amerikāņiem" (Laviņš, Žoltoks, Cipruss, Bondarevs, Irbe, Kupaks...) un deva viņiem pēc iespējas mazāku spēles laiku.

Tieši Somijā notiekošā čempionāta laikā sākās ne tikai slavenā Pētera Skudras nerunāšana ar Latvijas žurnālistiem, bet arī izlases regulāra „pasūtīšana”. Čempionātā Latvijas vārtus sargāja tikai 25 minūtes un 8 sekundes un šajā laikā tajos ielaida trīs jeņķu mestās ripas.

1999. gadā Norvēģijā Latvijas izlases menedžeris Helmuts Balderis NHL veci Sergeju Žoltoku nosauca par "Canadiens" "šestjorku", pēc kā loģiska bija Žoltoka reakcija: kamēr pie izlases būs Balderis, viņš tajā nespēlēs.

Padomju (krievu) hokeja maizi ēdušajiem šoks bija arī pirmais treniņš jaunā izlases galvenā trenera Haralda Vasiļjeva vadībā – skaidrā latviešu valodā.

Sportacentrs.com atkāpe: Nauda beigu beigās fondam tika pārskaitīta, un Irbe Sanktpēterburgā piedalījās „revolūcijas taisīšanā”, bet par vēl vienu skandālu izvērtās Oļega Znaroka nevēlēšanās saprast Vasiļjeva vārdus: „Znaroks neiederas manis veidotajā izlases modelī...” Oļegs tam nespēja noticēt vairākus pavasarus, katram gadījumam ierazdamies uz izlases treniņnometni.

Aigars Fadejevs: „Ja mani diskvalificēs Sidnejā, es beigšu soļot”

Viena no mūsu lielākajām Sidnejas olimpiskajām cerībām soļotājs Aigars Fadejevs pirmajā startā Portugālē, soļojot jauna Latvijas rekorda grafikā, pusdistancē pēc desmit veiktajiem kilometriem tika diskvalificēts. "Ja mani kādā no distancēm diskvalificēs arī Sidnejā, tad es beigšu soļot," pēc sacīkstēm telefonsarunā savu sašutumu "Sporta Avīzei" neslēpa Aigars Fadejevs. "Ja mani diskvalificē šādā situācijā, tad es nezinu, kas man jādara, lai citreiz izvairītos no tiesnešu nelabvēlības. Tas viss vairāk sāk līdzināties laimes spēlei. Tu esi spēcīgs, bet tev neļauj uzvarēt. Protams, ne vienmēr vaina ir jāmeklē tikai tiesnešos. Taču brīžiem kaut kādu loģiku viņu rīcībā ir grūti atrast, un tas mani tracina. Pilnīgi zūd apetīte kaut ko darīt, jo kāda nozīme, trenējoties "ēst zemi", ja vienā brīdī visam sezonas laikā paveiktajam darbam kāds tiesnesis pārvelk pāri svītru. Citi soļotāji, piemēram, Markovs un Koržeņevskis, mani ir mierinājuši un teikuši, lai es par to mazāk domāju, jo katrs soļotājs kādreiz tiek ierauts tiesnešu "gaļasmašīnā" un neviens no tās nevar izvairīties. Es to labi apzinos, jo diemžēl tā ir šā sporta veida specifika."

„Tiesneši vispirms līdera tehniku pielīdzina pārējo soļojumam. Aiz Fadejeva soļoja ķīnieši, kuriem ir ļoti mīksts soļošanas stils, un treneris Aivars Rumbenieks to minēja kā vienu no variantiem, kāpēc viņa audzēkņa tehnika kādam neiepatikās. A.Rumbenieks: "Aigars šosezon labāk jūt zemi, un līdz ar to viņa tehnika ir kļuvusi nevis sliktāka, bet gan labāka. Man grūti atcerēties, kad Aigars būtu soļojis tik labi kā šodien. Taču uz ķīniešu fona viņa tehnika neizskatījās tik labi. Tomēr ne jau tāpēc, ka tā būtu slikta. Ķīnieši ir mazākas miesas būves. Viņiem salīdzinājumā ar Aigaru kājas ir tievākas, un līdz ar to uz šā fona vizuāli brīžiem šķiet, ka Aigars pilnībā neiztaisno kāju."

Sportacentrs.com atkāpe: Tiesneši Sidnejā Aigaru nediskvalificēja, un „Fedja” gādāja par priecīgu notikumu visiem Latvijas līdzjutējiem, izsoļojot 50 kilometros sudrabu. Toties vēlāko diskvalifikāciju dēļ sportistam sirds beidzot bija pilna, un Aigars soļošanu nomainīja pret maratonu, kurā subjektīvs ir tikai viens aspekts – cik ātri vari paskriet, tāds ir tavs rezultāts.

Pārējās tēmas

Hokejs. Pēc pasaules junioru (U-18) čempionāta B grupā izcīnītās 3. vietas „SA” intervēja Jāni spruktu un Agri Savielu. Abi hokejisti apliecināja vēlmi tiekties uz NHL, bet Saviels teica viedus vārdus: „Pašreiz esam B grupas komanda. Līdz A grupai vēl krietni jāaug.” Aiz okeāna izcēlies Sandis Ozoliņš, izslēgšanas spēļu 1. kārtā palīdzot Kolorado „Avalanche” divreiz pieveikt Fīniksas „Coyotes”. Ozoliņam 1. spēlē 3 punkti (2+1), uzvaras vārti un spēles pirmās zvaigznes tituls, otrajā rezultatīva piespēle. Intervijā „SA” Latvijas U-18 hokeja izlases galvenais treneris Gints Bisenieks stāsta, ka pēdējā spēlē pret Norvēģiju, rezultātam esot 1:3, hokejisti divreiz netrāpījuši tukšos vārtos – lai būtu meistarība, jātrenējas uz ledus, bet junioru visu sezonu uz tā bijuši pa trim stundām nedēļā... Kaspars Astašenko vienā no pēdējām NHL spēlēm dabūjis smadzeņu satricinājumu un Latvijas izlasei palīdzēt nevarēs... Tikmēr Herberts Vasiļjevs IHL otro nedēļu pēc kārtas sakrājis 6 punktus (2+4) un otro nedēļu pēc kārtas atzīts par līgas labāko spēlētāju, Sergejs Naumovs atzīts par derīgu WCHL otrajai simboliskajai izlasei (36 uzvaras sezonā – labākais rādītājs līgā), bet Aleksandrs Beļavskis ar „Bjorkloven” iekļuvis Zviedrijas Elites līgā.

Basketbols. Pēc 4 uzvarām 5 spēlēs (pret Itāliju 58:51, Vāciju 63:62, Somiju 81:67, Islandi 66:59) un zaudējuma Lietuvai 55:58 par nākotnes izlasi sauktā Latvijas junioru izlase basketbolā pārvarējusi pusfināla barjeru un spēlēs finālturnīrā Horvātijā. Pēc pirmās NEBL sezonas, kurā uzvar CSKA, basketbola speciālisti vienbalsīgi atbalsta līgas dzīvotspēju. Tikmēr piekto reizi visīstākajos amatierisma apstākļos, trenējoties divreiz nedēļā, par Latvijas čempionēm kļuvušas „Klondaika/RTU” basketbolistes.

Futbols. Sezonu astoņās virslīgas komandās futbolā sākuši 48 ārzemnieki (šogad 10 klubos – 46). Marians Pahars ar saviem 11. vārtiem Anglijas premjerlīgā attālina „Southampton” klubu no izkrišanas līgu zemāk, bet Imants Bleidelis vārtus gūst... kluba dublieru komandā. Tikmēr Krievijas 1. līgā spēlē pat pieci Latvijas futbolisti (Ziziļevs, Burlakovs, Jeļisejevs, V. Ivanovs, Igošins).

„SA” rubrikā „Sidneja 2000” riteņbraucējs Ainārs Ķiksis stāsta, ka kērings vairāk atbilst viņa raksturam kā sprints, kaut arī kēringa sacensības bieži ir laimes spēle. Pēc volejbola sezonas (pirmoreiz par čempioniem kļūst „Ozolnieki/Poliurs”, finālsērijā ar 3:2 pārspējot „Rīga/PCSK” vienību) volejbola speciālisti vērtē, ka volejbola saimniecība Latvijā aizvadītajā sezonā nav gājusi uz augšu un ka attīstībai traucē gan naudas trūkums, gan nepietiekama kvalitāte darbā ar jauniešiem. Par Latvijas volejbola čempionāta sievietēm labāko uzbrucēju nosaukta Olga Točko, bet aizsardzi – Inga Pūliņa. Intervijā „SA” vienīgā Latvijas ātrslidotāja Ilonda Lūse stāsta par progresu un sezonā sasniegtajiem 6 Latvijas rekordiem, bet Daugavpilī pirms 10 gadiem norit pirmais Latvijas čempionāts šorttrekā. 800 metru skrējējs Einārs Tupurītis ir gatavs pamest slaveno „Santa Monica” klubu, jo tas nesekmējot viņa izaugsmi, bet Rojs Piziks vieglatlētikas sarežģītākajai disciplīnai – desmitcīņai gatavojas Katarā, naudu pelnot ar... desmitcīņas disciplīnu nianšu skaidrošanu vietējiem jaunajiem vieglatlētiem. Savukārt par Latvijas čempioni 64 lauciņu dambretē kļuvusi tikai 13(!) gadus vecā Jūlija Sauša.