Treneriem sirmi mati...

Lai arī izredzes kvalificēties 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, raugoties šās dienas acīm, šķiet mikroskopiskas, kādam laukumā būs jāiet. Aina šajā ziņā gan nav no rožainākajām, jo reti kurš potenciālais valstsvienības kandidāts šobrīd ir ar solīdu spēļu ritmu, fizisko un morālo gatavību. Aplūkosim, kāda ir aina pirms 4. jūnijā Rīgā paredzētā kvalifikācijas mača pret Izraēlu.

Vārtsargi. Labu ziņu nekad nevar būt par daudz. Viena no tām, kas nemitīgi jāatkārto (un patīkami to darīt!) ir pirmā numura Andra Vaņina sakarā. Ilūkstietis joprojām ir viens no Šveices čempionāta labākajiem vārtsargiem, kam nav grūti atrast apstiprinājumu turnīra tabulas ailītē pie ielaistajiem vārtiem. "Sion" šajā ziņā ir pat ļoti sekmīga, un tajā liels nopelns ir Vaņinam. Īsi sakot, valstsvienības vārti būs drošās rokās. Arī tāpēc, ka Krievijas 1. līgas mači "Baltika" sastāvā neļauj ierūsēt Aleksandra Koliņko meistarībai. Runājot par Vaņina praksi, pozitīvi, ka sezona Šveicē viņam noslēgsies pašās maijā beigās. Tātad nebūs pārrāvuma, kā tas ir vairākiem citiem kandidātiem.
Pēc "Skonto" pirmā numura Kaspara Ikstena iziešanas no ierindas nopietna ceļgala savainojuma dēļ, atkal ir intriga cīņā par trešā numura vietu. Reāli kandidātu nav daudz. Viens no viņiem droši vien FK "Ventspils" vārtu vīrs Aleksandrs Vlasovs, kurš šogad virslīgā sargājis komandas vārtus no zvana līdz zvanam visās līdzšinējās deviņās spēlēs, kapitulējot tikai divas reizes! Liels nopelns, protams, arī partneriem.

Aizsargi. Lai arī mums ir spēlētājs, kurš komandai palīdzējis iekļūt premjerlīgā, pats fakts ir patīkamāks par saturu. Runa, protams, ir par centra aizsargu Kasparu Gorkšu, kurš pēdējo spēli Anglijas "Championship" līgā aizvadīja 7. maijā... Kaspara rēķinā šosezon 42 čempionāta spēles. Tātad par prakses trūkumu sūdzēties būtu grēks. Taču pavisam loģiski, ka viņš šobrīd ir pelnītā atpūtā. Diemžēl tas neizbēgami nozīmē, ka gatavība nebūs ideāla, būs pamatīgs robs arī spēļu praksē. Regulāra spēļu ritma lomu nedrīkst novērtēt par zemu. Īpaši tad, ja pēdējā spēle bijusi pasen. Droši vien Kaspars pacentīsies, lai formu atgūtu, taču diezin vai viņš būs tādā gatavībā, kādā bija sezonas gaitā.
Pēc traumas izārstēšanas vairs ne tik regulāri Turcijā pie vārda tiek otrs centra aizsargs Deniss Ivanovs. Vienubrīd šķita, ka par rezervju trūkumu aizsardzības centrā nav iemesla skumt, taču šobrīd aina nebūt neizskatās tik rožaina. Liepājā vairs tik spilgti nespēlē Pāvels Mihadjuks, pēdējos mačos pielūzis arī Antons Jemeļins, kurš vienubrīd atkal šķita uzlūkošanas vērts. Pieļauju, ka viņa uzvārds jau ilgāku laiku ir tā sauktajā paplašinātajā kandidātu sarakstā. To gan valstsvienības treneri parasti neatklāj. Bedrē ir vēl viens rezervists skontietis Vitalijs Smirnovs, kurš šosezon dažās spēlēs pieļāvis tik daudz kļūdu, cik pērn, šķiet, nepieļāva visā sezonā kopā. Varbūt vērts uzlūkot FK "Ventspils" kapteini Igoru Savčenkovu, kurš pirms trijiem gadiem salīdzinoši īsu brīdi jau bija izlases apcirkņos.
Malējie aizsargi allaž bijuši kā zobu sāpes, un šī reize nav izņēmums. Labās malas balsts Oskars Kļava Krievijā tiek pie teikšanas vienīgi dublieros. Kreisās malas pārbaudītā vērtība Deniss Kačanovs arī drīzāk spēris soli atpakaļ, nekā uz priekšu. Viņam vajadzēja būt "Skonto" aizsardzības līderim, taču man grūti to saskatīt. Liepājā, šķiet, vēl lēnāks palicis Dzintars Zirnis. Taču tas nebūt nav pārmetums - gadi skrien, un tur neko nevar padarīt. Azerbaidžānā regulāra prakse ir Ritum Krjauklim. Jācer uz viņu. Vēl ir jaunie - piemēram, nedaudz apskatītais Vladimirs Bespalovs no FK "Ventspils". Varbūt vērts uzlūkot Bespalova vienaudzi un komandas biedru Ritvaru Ruginu, ja vien viņam neatrodas vieta citā pozīcijā?

Pussargi. Vienubrīd aina bija pavisam bēdīga, jo pie teikšanas regulāri tika tikai divi pussargi - Gdaņskā Ivans Lukjanovs, bet Jelgavā - Artis Lazdiņš. Polijā pārāk maz spēlē Jurijs Žigajevs, Azerbaidžānā tālā rezervē ir Andrejs Rubins, Krievijas dublieros neregulāri gaisu aposta Aleksandrs Cauņa... Patīkami, ka pēdējās nedēļās arvien vairāk sāk uzticēties Maksimam Rafaļskim Krievijas 1. līgā.
Juris Laizāns un Vladimirs Koļesņičenko? Šiem pieredzējušajiem vīriem ne vienmēr atrodas vieta "Skonto" sastāvā, ko tad runāsim par izlasi?.. Īpaši tas attiecas uz Vladimiru. Nav sajūtas, ka Liepājā otro elpu ieguvis Genādijs Soloņicins, lai arī ir viens no virslīgas snaiperiem ar četriem goliem. Jaunie? Pagaidām nemana skontieša Igora Tarasova nākamo soli izaugsmē, Aleksandrs Fertovs mokās ar traumām. Kvalitāti apliecinājis Oļegs Laizāns no FK "Ventspils", taču atklāts ir jautājums par viņa attieksmi pret Latvijas valstsvienību un mūsu karogu... Vispirms viņam pašam jātiek skaidrībā, zem kura karoga viņš grib stāvēt un spēlēt... Izlase nav vieta, kur apmierināt savtīgus nolūkus. Nevienam nav noslēpums, ka valstsvienības spēļu ieraksts biogrāfijā nāk tikai par labu arī klubu karjerā.
Beidzot atkal kandidātos atgriezies Aleksejs Višņakovs, kuram Polijā spēle iet no rokas. Vēl ir Andrejs Perepļotkins, kurš spēlē regulāri un ir rezultatīvs Uzbekistānā.

Uzbrucēji. Ja būtu jāspēlē šodien vai rīt, nebūtu pieejams neviens no pamatsastāva uzbrucējiem. Artjoms Rudņevs ārstē traumu, Māris Verpakovskis atvelk elpu pēc sezonas, kas viņam noslēdzās jau pirms mēneša... Būs droši vien noilgojies pēc futbola, taču reizē arī jārēķinās ar spēļu prakses deficītu. Pēc zibeņošanas gadu mijā Azerbaidžānā apklusis Ģirts Karlsons. Acīmredzot tāpēc viņa šoreiz kandidātu pulkā nav. Nav arī Kristapa Grebja, par kuru dzirdēts vēl mazāk. Teju vai kā pirmais rezervists jāuztver Daniils Turkovs, kuram ir prakse un arī pa kādam golam Ungārijā. Pirmo reizi uzaicināts Edgars Gauračs. Sākumā droši vien vairāk "testa" nolūkos, lai saprastu, kas rēzeknietis ir par putnu... Virslīgā no uzbrucējiem neviens nav tā izcēlies, lai dikti izskatītu kandidatūras. Savulaik, kad izlase balstījās uz virslīgas pleciem, par praksi un gatavību vasarā bija mazāk galvassāpju. Taču arī tad allaž cerējām, ka pēc iespējas vairāk mūsējo spēlēs ārzemēs. Tagad tas ir noticis, un redzam, ka arī tam ir ne tikai gaišās, bet arī ēnas puses.

Treneri. Aleksandrs Starkovs joprojām nav atgriezis Azerbaidžānas "Baku" uz uzvaru takas, tāpēc teikt, ka viņš būs teicamā noskaņojumā, nevar. Nevienam nepatīk zaudēt, taču "Baku" zaudēja daudz biežāk, nekā uzvarēja vai cīnījās neizšķirti. Arī pārējam štābam vaigs ne tas smaidīgākais, jo virslīgā pagaidām buksē arī "Skonto", kur ikdienā strādā Starkova palīgi. Labi, ka vārtsargiem ir regulāra prakse, citādi būtu jāsecina, ka esam švaki visās frontēs. Vienīgi rezultāts un spēle 4. jūnijā "Skonto" stadionā sniegs atbildi, vai manā rakstā pesimisma nav bijis pārāk daudz! Taču vienmēr var atrast arī pozitīvo - spēlēsim mājās labos laika apstākļos. Tabula mums saka priekšā, ka ir iespēja dot diezgan lielu uzticības kredītu izlasē mazpieredzējušajiem vai pavisam jauniņajiem. Varbūt iznāk kaut kā laba sākums?...