Kaimiņu fons futbolā - solīdi...

Īsi pirms panākuma Prāgā gan neesot bijis tālu no kardinālām pārmaiņām komandā, taču šāds cikla sākums ar tām licis piebremzēt. Savukārt igauņi atlases sākumā lika nervozēt 2006. gada pasaules čempionei Itālijai, tāpēc zvanījām uz Tallinu arī lai iegūtu skaidrāku bildi par mums pašiem – kādi esam uz Baltijas fona?

Rangā viens, laukumā pavisam kas cits
Vieglākais, veicot izlašu salīdzinājumu, ir ieskatīties FIFA rangā. Tajā Latvijas futbolisti (49. vieta) skrien pa priekšu gan lietuviešiem (52.), gan igauņiem (94.). Taču patiesos spēku samērus var ieraudzīt tikai tad, kad komandas tiekas aci pret aci laukumā. Šāda iespēja šogad bija Baltijas kausa izcīņā Kauņā, kur Latvijas valstsvienība cīnījāmies 0:0 ar abiem kaimiņiem, bet viņu duelī ar 2:0 pārāki bija lietuvieši. Godīgi jāatzīst, ka spēles ziņā lietuvieši (neviena no izlasēm gan nespēlēja optimālajā sastāvā, jo devas vārdu tuvākām un tālākām rezervēm) izskatījās meistarīgāki arī par mūsu puišiem. Tāpēc jau labu laiku kā nepamet sajūta, ka tieši lietuvieši ir meistarīgākie Baltijā, taču statistika ne vienmēr klausa šādai pārliecībai. Piemēram, atjaunotajā Baltijas futbola līgā Latvijas klubiem ir divi, bet Lietuvas – viens čempionu tituls. Šogad Eiropas kausos aina visiem trim Baltijas klubiem gan kopīga – neviens nespēja iekļūt kvalifikācijas 3. kārtā.

Taču kad ieskatās valstsvienību pieteikumos, kur katram spēlētājam klāt ir arī pārstāvētais klubs, spēku samērs nosliecas par labu lietuviešiem. Tiesa, viena lieta ir pieraksts, bet pavisam cita regulāri gūt spēļu praksi un veicināt meistarību. Lūdzām kaimiņu kolēģiem, lai nedaudz detalizētāki pastāsta, cik spēcīgi viņi jūtas paši.

”Lietuvos Rytas” žurnālists Modests Krukausks informēja, ka lielākā daļa futbolistu ir ar regulāru spēļu praksi, taču daži pēc tās alkst, jo nesen ir atgriezušies laukumā pēc savainojumu izārstēšanas. Lai būtu skaidrāka bilde, der atzīmēt, ka Lietuvas valstsvienības futbolisti tiek pie vārda tādās komandās kā ”Valencia” (Spānija; aizsargs Mariuss Stankevičus), ”Livorno” (Itālija; uzbrucējs Tomass Danilevičus), Maskavas ”CSKA” (Krievija; pussargs Deivids Šembers), Maskavas ”Dynamo” (Krievija; pussargs Edgars Česnausks). Virkne spēlētāju rūdās Ukrainā, Polijā un Skotijā. Pussargs Ramūns Radavičus no Panevežas ”Ekranas” ir vienīgais, kurš pašreizējā virknējumā nepārstāv ārzemju komandu. Protams, nav jau tā, ka viss visiem iet kā smērēts, taču rodas iespaids, ka lietuviešiem ārzemju klubos izdodas veiksmīgāk tikt pie teikšanas.

”Šis gads līdz šim mums nebija pārāk veiksmīgs. Smagi zaudējām ukraiņiem, piekāpāmies arī baltkrieviem. Bija lielas problēmas ar vārtu gūšanu, tāpēc valstsvienībā brieda revolūcija. Galvenais treneris Raimonds Žutauts grasījās veikt lielas izmaiņas sastāvā, akcentu liekot uz gados jauniem spēlētājiem no Lietuvas čempionāta. Dažiem pieredzējušajiem futbolistiem bija pamanāms motivācijas trūkums, un tika pieļauts, ka no viņiem šķirsies,” klāstīja Modests Krukausks. ”Pēc pirmās cikla spēles ar skotiem bija daudz kritikas. Gribējām spēlēt uzbrukuma futbolu un savā laukumā uzvarēt, taču nekas no tā nesanāca. Vārtsargs Židrūns Karčemarsks bija vienīgais, kurš labi nospēlēja. Taču pēc uzvaras pār Čehiju daudz kas strauji mainījās. Treneris nolēma, ka ciklu turpinās ar līdzšinējiem spēlētājiem, un straujas izmaiņas neizdarīs. Spēlē Prāgā vairāk vai mazāk Lietuvā patika visiem. Nebija tā, ka tikai sēdējām aizsardzībā, mēs arī uzbrukām. Varēja pat iznākt tā, ka uz šo brīdi būtu bijuši līderi, ja vien skoti neizrautu uzvaru pār Lihtenšteinu.” Skoti izglābās kompensācijas laika septītajā minūtē...

”Ja skoti zaudētu, būtu pat ļoti labā situācijā. Taču arī šā brīža situācija rosina apetīti. Lai grupā ieņemtu otro vietu neviens nešaubās, jātiek galā ar čehiem un skotiem. Viegli tas nebūs. Divas nākamās spēles mums ir pret Spāniju. Oktobrī Salamankā neredzu lielas iespējas aizķerties, bet tas varētu izdoties martā Lietuvā, kad droši vien būs drēgns laiks un arī laukums nebūs tik labs kā vasarā. Tagad arī neatliek nekas cits kā cerēt, ka punktus spēlēs ar Lihtenšteinu zaudēs arī kāds no mūsu konkurentiem,” sprieda ”Lietuvos Rytas” žurnālists Modests Krukausks.

Igauņi skatās tālākā nākotnē
Igauņi tik lieli optimisti par iesaistīšanos cīņā par pirmajām divām vietām nav. Maksimums, kas dažādu labvēlīgu sakritību gadījumā varētu izdoties, ir trešā vieta, lika noprast ”Ohtuleht” laikraksta žurnālists Ots Jervela. Vienā grupā ar igauņiem ir arī Itālijas, Serbijas, Ziemeļīrijas, Slovēnijas un Farēru salas komandas.

”Esam ļoti neapmierināti, ka nenosargājām vadību spēlē pret itāliešiem. Tā bija reāla iespēja beidzot uzvarēt kādus no grandiem. Diezin vai grupā tiksim augstāk par ceturto vietu, taču labā ziņa ir tā, ka valstsvienības sniegumā ir progress. Mūsu futbolisti ārzemēs spēlē arvien biežāk un arvien labākās komandās,” uz pozitīvo tendenci norādīja Ots Jervela.

Teju katrs otrais pamatsastāva futbolists meistarību slīpē Norvēģijas, Zviedrijas vai Dānijas čempionātā. Ir pārstāvji arī no līgām Anglijā, Nīderlandē, Krievijā, Ukrainā, Grieķijā un Slovēnijā. Spēlē pret Itāliju nebija neviena spēlētāja no Igauniju klubiem. Tātad arī igauņi ieminuši taciņu uz ārzemēm.

Nacionālā čempionāta ”patrioti”
Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijas valstsvienības futbolistu pieraksts biežāk meklējams pašu mājās, bet tie, kuri spēlē ārzemēs, nemaz pie vārda netiek tik daudz. Pozitīvi izņēmumi ir vārtsargs Andris Vaņins, centra aizsargi Kaspars Gorkšs un Deniss Ivanovs, kā arī malējais pussargs Andrejs Rubins.

Reti kurš šaubās, ka reāli progresēt iespējams vienīgi tad, ja spēlē arvien spēcīgākās līgās un pret spēcīgākiem pretiniekiem. Taču ne vienmēr pilnīgi visu izšķir tas, kurā klubā un cik daudz minūtes tu spēlē. Nozīmīga loma ir prasmei no pieejamajiem resursiem arī izveidot konkurētspējīgu komandu. Pagājušajā Pasaules kausa izcīņas ciklā tieši trenerim Aleksandram Starkovam un Latvijas futbolistiem starp baltiešiem tas izdevās vislabāk, jo līdz pat cikla izskaņai cīnījās par dalību izslēgšanas spēlēs (10 spēlēs 5 uzvaras, 2 neizšķirti, 3 zaudējumi; 17 punkti un 3. vieta grupā). Lietuvieši sāka spoži ar uzvarām pār rumāņiem un austriešiem, bet pēc diviem 0:1 zaudējumiem Francijai spēka turpinājumam nepietika (4 uzvaras, 6 zaudējumi; 12 punkti un 4. vieta grupā). Igauņi sešu komandu konkurencē finišēja pirmspēdējie (2 uzvaras, 2 neizšķirti, 6 zaudējumi; 8 punkti un 5. vieta grupā). Būs interesanti pavērot, kā valstsvienībām klāsies Euro 2012 cikla turpinājumā!