NHL cep Eiropas torti. Kurš to ēdīs?

Zīmols spēcīgāks par biznesu

Šoruden NHL vizītes vecajā kontinentā bija jāsaprot kā skaidrs vēstījums – sak, mēs sava biznesa turpinājumu redzam šeit. Ja vēl atceras, ka augustā Toronto notiekošajā hokeja samitā, Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Renē Fazels, no tribīnes, kaismīgi sāka dzīt vieglu stresu par NHL iespējamo invāziju Eiropā, kas esot „loti tuvredzīgs plāns”, varam secināt – viņi ir tuvāk galamērķim kā mums izskatās. 13 spēļu sērija, kas sevī ietvēra gan NHL regulārās sezonas jeb oficiālā kalendārā sākumu, kā arī vairākas pārbaudes cīņas – tas viss pāri kontinentam pārvēla hokeja drudzi, ko ziemeļamerikāņi arī gribēja pierādīt vai pārbaudīt. 72 gadus pēc NHL profesionālo hokejistu pirmās viesošanās Eiropā, situācija šajā spēlē ir dramatiski izmainījusies – ja 1938. gadā Canadiens un Red Wings izbraukājās ar deviņām paraugspēlēm trīs dažādās arēnās (Londonā un Parīzē), tad šoruden NHL šeit vairs nekas nav jāreklamē. Eiropas ietekmi uz NHL kopumā šobrīd raksturo skaitļi: vairāk kā ceturtā daļa (230) no visiem līgas hokejistiem ir eiropieši, pavasarī Stenlija kausa izcīņas finālā Flyers kreklā bija pieci dažādu Eiropas valstu hokeja skolu audzēkņi, Blackawks pusē – septiņi. Divdesmit procentu no interneta vietnes NHL.com - The National Hockey League apjoma aizņem skatījumi no Eiropas hokeja valstu līdzjutējiem. Šobrīd Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā kopskaitā ir 54 valstis, kas nedēļā noskatās vismaz 3-5 NHL spēles un to skaits pieaug. Ņemot vērā, ka nākošgad līgai beidzas translācijas tiesību līgums ar ESPN America, kas šobrīd ekskluzīvi kontrolē visas TV apraides Eiropas zonā un attiecīgi ievāc par to naudu, jau pieminētā NHL klubu ekspedīcija ir jāaplūko arī šādā kontekstā. Īpašnieki atved savu preci parādīt klātienē, nevis tirgo to virtuāli. Līga ļoti labi saprot, ka NHL zīmols Eiropā ir daudz spēcīgāks par biznesu, ko šobrīd viņi mēģina mūsu pusē veidot. Bet, ja zīmols tiek pieņemts, tad tas ir tikai laika un tehnikas jautājums, lai to iepakotu kā peļņu nesošu biznesu un šajā gadījumā runa nav tikai par TV tiesībām un moderno tehnoloģiju dažādām sinerģijām. Atšķirībā no basketbola, beisbola vai amerikāņu futbola, Eiropa šobrīd priekš NHL tirgus platformas piestāv vislabāk.

Ķīnai – NBA, Eiropai - NHL

Eiropiešu īpatsvars un viņu dominējošā loma dažādos NHL klubos, faktiski ir vislabākais arguments, lai runātu par līgas biznesa interesēm Atlantijas okeāna abos krastos. Salīdzinoši, pērn NBA Zvaigžņu spēlē piedalījās tikai divi spēlētāji, kas nebija dzimuši Ziemeļamerikā, turpretī NHL līdzīgā pasākumā 2009. gadā (šogad bija olimpiskās spēles, tāpēc All Stars nedēļas nogale nenotika) vienkop pulcēja 14 šādus hokejistus. Ja NBA skaidri nodemonstrēja, ka viņu hīts biznesā šobrīd ir Ķīna, tad NHL var mierīgi koncentrēties Ziemeļeiropas un Krievijas iekarošanai. Hokeja spēles kvalitātes un resurss ļauj tieši Eiropā saskatīt pamatu NHL sportisko ambīciju paplašināšanai, kas neaprobežotos tikai ar klubu kreklu vai cita veidu suvenīru tirdzniecību, pie kā šobrīd palicis ir NBA gājiens uz Ķīnu. Līdz ar KHL izveidošanu, vēl skaidrāk ir redzams, ka faktiski labi spēlētāji spēcīgai NHL alternatīvai šajā zemeslodes daļā pietiek. Taču NHL nevēlas, lai viņi būtu kaut kas alternatīvs – viņi grib šo tirgu kontrolēt ar savām rokām un kompetenci. Viņi jau tagad jūt iespējamo revolucionāro elpu, par ko liecina jau pieminētais KHL un tagad arī vēl mistiskā pan-Eiropas līga, kur plānots vienkop pulcēt 30 spēcīgus Eiropas klubus. Tāpat vērā ņemams ir fakts, ka klubi un līgas tādās valstīs kā Vācija, Zviedrija, Somija un Krievija arvien mazāk ir atkarīgas no nacionālās federācijas diktāta. Tostarp krievi ar KHL visai sparīgi grib apaudzēt savu līgu ar citu valstu komandām, tādejādi pretendējot uz vadošo lomu kontinentā, ko varēšot sasniegt jau tuvākajos divos trīs gados. Tā saka KHL prezidents Medvedevs.

IIHF raustās no konkurences

Vai KHL un NHL šajā sakarā jau parakstījuši pirmos slepenos nodomu protokolus, vai – panākuši stratēģiskas vienošanās? Daži saka, ka par to liecinot NHL labvēlība, šoruden atjaunot vēsturiskos rudens mačus starp „kanādiešiem un krieviem”. Tiesa, pagaidām tas gan vairāk ir saistīts ar vienkāršu naudas pelnīšanu, jo, par katru spēli ar KHL klubiem, NHL saņēma 500 000 dolārus, turklāt krieviem bija jāsedz arī visi viesu komandas ceļošanas izdevumu. Tajā pašā laikā komandas, kas uzņēma NHL klubus, nabagākas nepalika, jo ažiotāža ap spēlēm bija liela un – tas atkal dod pamatu ziemeļamerikāņiem saspraust savus mietiņus Eiropā. Neticami, bet fakts – NHL šobrīd ir vienīgā no lielajām Amerikas profesionālā sporta līgām, kam nav sava pārstāvniecība Eiropā. Daļēji tas skaidrojams ar IIHF aktivitātēm, kas visnotaļ agresīvi izturas pret NHL iespējamo paplašināšanos. To var saprast, jo, piemēram, klubu Čempionu līgas hokeja versija vai NHL Eiropas divīzija var pilnībā nograut IIHF auklēto ikgadējo pasaules čempionāta pamatu. Pirmkārt, tā būtu cīņā par reklāmas tirgu un TV tiesībām. No otras puses IIHF bez NHL nekādi nevar, jo labākie spēlētāji tomēr spēlē okeāna tajā pusē un tieši viņi piesaista sponsorus tam pašam pieminētajam pasaules čempionātam un olimpisko spēļu turnīram. Var redzēt, ka šo atkarību NHL vēlas izmantot pirms Soču olimpiādes – jautājums, kāda būs cena šim kompromisam? Tāpat šobrīd aktīvi tiek diskutēts par NHL Zvaigžņu spēles norisi, kas, iespējams, sākot no 2012. gada var izvērsties par atsevišķu produktu, kas tiek izsolīts līdzīgi olimpisko pilsētu konkursam. Pēc šī plāna pasākums notiks nevis vienā nedēļas nogalē, bet gan septiņas dienas un spēlētāji vēl izteiktāk tiks asociēti ar savu valsti. Iespējama šīs spēles rīkošana Eiropā. Tāpat atkal ir sākušas runas par hokeja Pasaules kausa idejas transformāciju, ko pagaidām agresīvi bīda kompānija AEG – viņi ir Los Angelos Kings īpašnieki, pilnībā kontrolē divus Vācijas līgas klubus (Berlin Ice Barons un Hamburg Freezers) un nosaka biznesa saturu Londonas un Berlīnas superarēnās O2. Ar tādu paketi tieši viņi var ravēt un aprūpēt NHL pirmos Eiropas asnus.

Versijas par Čempionu līgu hokejā

NHL ļoti intensīvi šobrīd domā par savu aktīvu simtprocentīgu izmantošanu un atdevi. Olimpisko spēļu sakarā viņi jau tagad paliek arvien agresīvāki, jo uzskata, ka saņem par maz par sava zīmola izmantošanu. Tāpat nebūs jābrīnās, ka kāda no NHL spēlēm Eiropā notiks nevis sezonas sākumā, bet arī tās vidū – piemēram, nu jau slavenā Winter Classic, kas parasti labo hokeja spēles apmeklētība rekordus. Starp citu, NHL bija visnotaļ nopietni plāni attiecībā uz Eiropas klubu līgas izveidi, kas būtu kaut kas līdzīgas futbola Čempionu līgai. Viņi veica aprēķinus un pat piedāvāja IIHF pārdot savu pašreizējo Čempiona līgas vārgo versiju – tas notika 2009. gadā. Taču darījums nenotika un lielākoties tāpēc, ka biznesa cipari neesot bijuši iedvesmojoši. Tajā pašā laikā esot slepens plāns, ko Eiropas iekarošanas sakarā ir apstiprinājuši visi NHL klubu īpašnieki – šis dokuments arī noteiks līgas tālāko darbību un attīstību. Iespējamā NHL Eiropas divīzija tiktu bāzēta ap Viduseiropas un Ziemeļeiropes metropolēm – Berlīni, Londonu, Prāgu, Stokholmu, Helsinkiem, Cīrihi. Krievus viņi grib, taču pagaidām nesaprotot – kā. Laikā, kad NHL savu izplešanās versiju slīpēja, realitātē vēl nebija KHL projekts. Tagad ar to ir jārēķinās. Tāpat ir jārēķinās, ka par NHL klubu īpašniekiem jau tuvākā laikā var kļūt Krievijas miljardieri – tie luncinoties ap šobrīd finansiāli vājākajiem Coyotes, Panthers, Predators, Thrashers un Lightning klubiem. Arī tas iezīmēs līgas attīstības vaibstus.

Rīgas stratēģiskās pozīcijas

Kas mums no tā? Dinamo projekts šobrīd visnotaļ skaidri parāda, ka Rīga varētu būt viens no punktiņiem, kas tiktu iezīmēts uz Eiropas hokeja pārmaiņu kartes. Kamēr esam ar KHL, mēģinām izspiest no šīs laulības maksimālo – savā ziņā esam kļuvuši par līgas mārketinga paraugu, ar ko krievi braukā pa pasauli un lepojas. Tas nav slikti, tas sola turpinājumu, tās ir arī sava veida garantijas šim projektam, neatkarīgi no Krievijas gāzes sponsorējuma. Ja kluba akcionāri domā stratēģiski, tad patiesībā viņiem jau šobrīd ar krievu izpletni vajadzētu justies gana komfortabli – šajā laikā var un vajag izveidot profesionāla sporta kluba loģistiku un palikt sev apakšā riska spilvenus. Daudzos gadījumos tas jau ir noticis, atsevišķos dzirdam balsis no akmens laikmeta alām – piemēram, kluba akcionāru dīvaino vēlmi par katru cenu panākt, ka valsts turpmāk atbalstītu šo komandu. Ja Dinamo TV tiesības tiktu izsolītas atklātā konkursā un par skaidru naudu, ja tiktu panākta principiāla vienošanās ar Arēnu Rīgu par vēl ciešāku sadarbību (līdzdalība uzņēmuma pārvaldē), ja izdotos vismaz reizi gadā paniekoties ar NHL pīrāgu (paraugspēle var kluba kasē ienest vismaz 300 000 dolāru tīrās peļņas) – pavej, mēs vēl kļūtu par vienu no retajiem Eiropas hokeja klubiem, kas pats sevi spēj uzturēt. Rīgai ir dotas visas iespējas, lai ar to rēķinātos kā ar nopietnu un pievilcīgu spēlētāju pie jebkuras Eiropas hokeja tirgus attīstības. Mums vienkārši jābūt modriem un gataviem apsēsties pie galda ar savu karoti – pirms torte vēl cepeškrāsnī...