Tādi līdzjutēji mums nav vajadzīgi...

Par līdzjutēju deficītu Latvijas futbolā rakstīts bieži, tāpēc šoreiz sāpīgo tematu neskarsim. Katrs futbola dzīves vadītājs ciemā, pilsētā vai federācijā pats labāk zina, cik daudz tā visa labā (nav) izdarījis.

Šoreiz uzmanības centrā līdzjutējs, kurš par spīti visam labajam un sliktajam, kas Latvijas futbolā noticis un notiek, turpina nākt un atbalstīt savu komandu. Runa ir par tiem, kuri, nākot uz spēlēm, ņem līdzi bungas un taures, velk komandas kreklus, tin ap kaklu šalles un dzied dziesmas. Vairākas līdzjutēju saujiņas dodas atbalstīt savu komandu arī izbraukuma mačos. Liekas, ka tādus jānēsā uz rokām. Tomēr, ja šos fanus pavēro tuvāk, ieklausās uzmanīgāk, viedoklis var mainīties. Un ne uz to labāko pusi.

Sezonas ievadā ne tajā labākajā veidā izcēlās FK “Ventspils” līdzjutēji, kuri Latvijas kausa izcīņas spēlē Rīgā sarīkoja pamatīgu šumu, ko apslāpēja vienīgi papildus policijas vienību ierašanās. Tas vairs nebija tikai dzērumā izkliegts sauklis vai no padibenēm izvilkts pantiņš. Tā bija reāla rīcība, kas traucē spēles gaitai un citiem skatītājiem - lēkāšana pa krēsliem, degošu priekšmetu mešana laukumā, apsardzes prasību neievērošana...

FK “Ventspils” līdzjutēji ar lamāšanos un tamlīdzīgām negācijām neizcēlās pirmo reizi, taču kluba vadība joprojām nesteidz ar kategoriski noraidošu attieksmi. FK “Ventspils” izpilddirektors Dmitrijs Hohlovs atzīst: “Ne visu, ko mūsu līdzjutēji dara, mēs atbalstām, taču tie ir un paliek mūsu līdzjutēji... Citu mums nav.”

Tomēr visam ir savas robežas. Atbalstīt ar dziesmām, oriģināliem (korektiem) saukļiem un tamlīdzīgi - tas ir viens, bet aizrauties ar necenzētiem izsaucieniem un huligāniskām izdarībām - jau pavisam cits.

Hohlovs norāda, ka līdzjutēji ir “specifisks kontingents”. Nevar nepiekrist. Turklāt Latvijā nav tā kā Anglijā, Itālijā vai Polijā, kur liela daļa sabiedrības mostas un dodas pie miera ar futbolu sirdī un domās. Latvijā šādu ļautiņu nudien nav daudz. Tādu, kuriem nav žēl savu brīvo laiku pavadīt stadionā un ceļā/atceļā uz to. Hohlovs arī norāda, ka neatbalsta huligānisku uzvedību un necenzētas dziesmas. “Taču tikko es kaut ko tādu dzirdu, es taču nevaru uzreiz aizliegt. Kā es varu vairākiem desmitiem pieaugušu vīru pateikt, ko un kā runāt, dziedāt vai uzvesties. Protams, ka mēs ar viņiem tiekamies, runājam. Tajā brīdī šķiet, ka viņi saprot, ko drīkst un ko labāk nevajag darīt. Taču katru vārdu aiz lūpām tomēr nenoturēsi.”

Pavisam citu nostāju ieņēmusi “Skonto” kluba vadība, kas nebūt nejūtas tik bezspēcīga kā kurzemnieki... Reakcija bijusi visai strauja un asa, lai arī galvaspilsētas kluba līdzjutēji līdz šim nav bijuši tie huligāniskākie un/vai nekulturālākie. Tomēr pēc nepieņemamās uzvedības Baltijas līgas mačā pret “Liepājas metalurgu” Rīgas kluba vadība pat izsauca līdzjutējus uz pārrunām un uzrakstīja atklātu paziņojumu ar domu - ja jūs tā turpināsiet, mums nebūs pa ceļam...

Minētajā mačā “Skonto” līdzjutēji nudien aizrāvās. Jautrā prātā viņi gan lamājās, gan izaicināja mazākumā esošos “Liepājas metalurga” līdzjutējus uz dūru cīņām. Solīja dot pa purnu tagad un tūlīt Rīgā, kā arī kaut kad vēlāk Liepājas smiltīs... Bravūra sita augstu vilni. Jau ārpus stadiona teritorijas nedaudz rokas arī tika izvicinātas. Neesmu gan drošs, ka Liepājā bravūra būs tikpat liela, taču ceru, ka mute būs bijusi lielāka par darbiem un tā jau noslogotajām slimnīcām nebūs papildus slodzes... Ja tik ļoti gribas kauties, lai pameklē sporta zāli un atbilstošu cīņas veidu. Futbolā tomēr gribētos, lai galvenais ir futbols, nevis tas, cik pretinieku līdzjutējam izsistu zobu, uzdauzītu “briļļu” vai izkliegtu lamuvārdu. Tas tomēr tāds pamatskolas līmenis. Saprotams, ka konkurentu fani nebūs tie mīlētākie, taču tas nenozīmē, ka jālamājas vai jādod pa muti.

Kamēr FK “Ventspils” ne pārāk satraucas, ka huligāniska līdzjutēju uzvedība asociējas arī ar klubu, “Skonto” asi no tā norobežojas. Kluba direktors Andrejs Baharevs pauda nožēlu par līdzjutēju uzvedību minētajā Baltijas līgas mačā, jo tas padara bezjēdzīgu visu, ko klubs cenšas sarežģītajā līdzjutēju piesaistes procesā paveikt. Baharevs uzsver, ka klubs darīs visu, lai citiem spēļu apmeklētājiem nebūtu jāsaskaras ar negatīvismu: “Ja vajadzēs, slēgsim H sektoru un nelaidīsim stadionā šos cilvēkus, kuri sarīkoja nekārtības un ar savu rīcību radīja triecienu futbola kluba ”Skonto” reputācijai. Ja es uzaicinu ciemos viesus, tad man ir tiesības padzīt tos, kuri rada zaudējumus manai mājai vai necilvēciski uzvedas, ja viņi manās mājās sarīko nekārtības vai rada neērtības citiem viesiem”.

No šās bēdīgās pieredzes paņemts vēl kas. Baharevs aicinās Latvijas Futbola federāciju izveidot fanu “melno sarakstu”, kuriem būs liegts atrasties futbola spēlēs.

Visam ir zināma robeža. Līdzjutēji nereti daudz prasa no spēlētājiem, treneriem, kluba vadības, arī žurnālistiem. Taču arī līdzi jušanai jābūt zināmos rāmjos, nepieciešama noteikta kvalitāte. Visam ir sava robeža. Par to, šķiet, der padomāt biežāk ikvienam. Ja vien, protams, ir tāda vēlēšanās un arī saprašana. Pēc sarunas pie “Skonto” apaļā galda radies iespaids, ka ne visi kluba līdzjutēji sapratuši, kādēļ aicināti, ko ar to klubs gribējis pateikt, jo savā uzvedībā nav saskatījuši ēnas puses. Visiem ir tiesības uz savu viedokli, taču to var paust daudz inteliģentākā veidā. Citādi sāks atkārtoties pērn Kauņā redzētais, kad Latvijas futbola valstsvienības līdzjutējs ar karogu vienā, bet alus pudeli otrā rokā pačurāja stadiona tribīnēs...