Pirms 10 gadiem. Ozoliņš paraksta 25,5 miljonu līgumu

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 245 (2000. gada 31. jūlijs–6. augusts)

Ozoliņš – viens no pasaules labāk apmaksātajiem aizsargiem hokejā

Neilgi pēc tam, kad vienu no Latvijas hokeja leģendām Sandi Ozoliņu „uzmeta” Kolorado „Avalanche” organizācija un ieskapēja Sandi Karolīnas "Hurricanes", karolīnieši parādīja, ko viņi gribējuši, iemainot Ozoliņu. Hokejists vienojies ar „Hurricanes” par 25,5 miljoniem ASV dolāru līgumu uz 5 gadiem.

Spēlētājs, kurš spēlējis vairākos "Zvaigžņu mačos", izcīnījis Stenlija kausu un pat izpelnījies godu pretendēt uz līgas labākā aizsarga titulu, turklāt sapelnījis labu statistiku, arī par savu jauno līgumu varēja pateikties savam aģentam Polam Teofanusam, kurš hokeja aprindās zināms kā nepiekāpīgs savu klientu aizstāvis. Un šoreiz pat nenācās streikot kā Sanhosē „Sharks” gados.

Līgums tika noslēgts nepilna mēneša laikā, kas liecināja par Karolīnas hokeja organizācijas lielo vēlmi redzēt Latvijas hokejistu tieši savās rindās. To sekmēja vairāki priekšnosacījumi. „Pirmkārt, "Hurricanes" starpsezonā zaudēja uzreiz trīs pamatsastāva spēlētājus, kas, kļuvuši par neierobežotajiem brīvajiem aģentiem, nolēma izaicināt NHL tirgu un atrada labākus darba piedāvājumus. .. Otrkārt, Karolīnas pārvaldība ļoti pārdzīvoja pagājušās sezonas neveiksmi, kad komanda par nieka dažiem punktiem palika aiz Stenlija kausa izcīņas sliekšņa.” Komanda pirms sezonas nebija pratusi vienoties ar uzbrucēju Kītu Primo, kas tika aizmainīts uz Filadelfiju. „Treškārt, ap Ozoliņu "Hurricanes" jau bija radījusi tik iespaidīgu auru (pie mums to tagad sauc par mārketingu), ka hokeju nezinošā Karolīnas publika palēnām sāka vingrināties izrunāt latvieša sarežģīto uzvārdu. .. Ceturtkārt, kluba īpašnieks Pīters Karmanoss ir grieķu izcelsmes miljardieris, un arī Ozoliņa aģents Teofanuss ir grieķis.

Līdz ar to Sandis kļuva par piekto NHL aizsargu, kurš sezonas laikā pelnīs vairāk par pieciem miljoniem, kā arī vislabāk apmaksāto kluba spēlētāju (toreizējam komandas kapteinim un līderim Ronam Frensisam par savām piecām sezonām 22,5 miljoni). Savā pirmajā profesionālā hokejista sezonā Ozoliņš pelnīja 125 000 dolāru...

Sportacentrs.com atkāpe: Ozoliņš to bija pelnījis. Tikai vajadzēja saprast, kā viņu izmantot, jo uzbrukumā no NHL hokejistiem – aizsargiem daudz līdzvērtīgu konkurentu viņam nebija. Aizsardzībā... Tā jau bija „Hurricanes” risināmā problēma. Jebkurā gadījumā gadījuma pēc neviens par Stenlija kausa ieguvēju nekļūst, kaut vai tas pats Marks Hartigans. Palūkojieties, ap kuriem zobratiem šodien griežas Rīgas „Dinamo” spēles mehānisms!

Lip-jeva jeb Vas-mana sāga gandrīz beigusies. Gandrīz...

Tikai pirms 10 gadiem ap šo laiku beidzās sāga, kura sākās uzreiz pēc pasaules čempionāta Sanktpēterburgā, bet bezjēdzīgais konkurss tika izsludināts mēnesi pirms lēmuma pieņemšanas, par Latvijas hokeja izlases galvenā trenera nozīmēšanu. Atvainojos, gandrīz beidzās, jo līgums ar Haraldu Vasiļjevu par darba turpināšanu joprojām nebija noslēgts...

Par Latvijas Hokeja federācijas izsludinātā konkursa uz izlases vecākā trenera vietu uzvarētāju kļuva Haralds Vasiļjevs. Tūlīt pēc Vasiļjeva uzvaras LHF prezidents Kirovs Lipmans solīja nedēļas laikā parakstīt ar treneri darba līgumu, taču Vasiļjevs svētdien uz savu darba vietu Vācijā izlidoja bez parakstītā līguma...

Uz LHF valdes sēdi bija ieradušies visi tās locekļi, un pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām aizklātā balsojumā par izlases galveno treneri atkārtoti ievēlēja Haraldu Vasiļjevu. „Tiesa, Vasiļjeva uzvara šajā balsojumā nebija nemaz tik pārliecinoša. Trīs valdes locekļi bija pret Vasiļjevu, trīs - par. Visu izšķīra prezidenta Kirova Lipmana balss, kuram kā prezidentam šādos gadījumos ir dubulta vērte. Kas bija tie, kuri balsoja pret Vasiļjevu? Lai gan Lipmans negribēja atklāt balsojuma rezultātu .., pēc neoficiālas informācijas par Vasiļjevu balsojuši Lipmans, Kaverskis un Deniņš, pret - Balderis, Sirotkins un Bļugers. .. Lipmans pēc .. paša ievārītās "zaptes" ir izkūlies ar vieglu izbīli un sabojātu reputāciju, taču ar savu balsojumu atguvis nelielu daļu no pašlepnuma. .. Tagad dienas kārtībā Lipmanam būs līguma parakstīšana ar Haraldu Vasiļjevu, un prezidents paredz, ka tas tiks izdarīts jau tuvākajā laikā. Paredzams, ka vispirms līgums ar Vasiļjevu tiks noslēgts līdz olimpiskā kvalifikācijas turnīra beigām. Ja tā iznākums būs pozitīvs (ja Latvijas izlase izcīnīs tiesības spēlēt Soltleiksitijas olimpiādē), tad līgums automātiski tiks pagarināts līdz 2001. gada pasaules čempionātam. Lai Vasiļjevs šajā amatā paliktu vēl uz vienu gadu, viņam nākamgad Vācijā pietiek Latvijas izlasi aizvadīt līdz vietas saglabāšanai A grupā. Pēdējais šā daudzpakāpju līguma termiņš iezīmēts līdz 2002. gada pasaules čempionātam. Pēc tā beigām Latvijas hokeja federācijai atkal būs tiesības rīkot jaunu konkursu.” Pats Vasiļjevs, vaicāts par līguma parakstīšanu, atbildēja, ka „līgums it kā tiek izstrādāts no federācijas puses, un ceru, ka to tomēr parakstīšu. Prezidents Lipmans teica: kad tas tiks izstrādāts, tas tiks parakstīts. Gaidīsim.”

Tomēr laiks, ko Haralds varēja pavadīt, trīs nedēļas trenējot izlasi, jau bija krietni pagājis. Vienīgais, ar Oļegu Znaroku Vasiļjevam izdevās vienoties, ka Znaroka izlasē tomēr nebūs (Oļegs izteica gatavību būt ierindā pēc Vasiļjeva pirmā sauciena).

Sportacentrs.com atkāpe: Vasiļjevs gan izcīnīja vietu olimpiādē, gan neatstāja elites grupu 2001. gada čempionātā, tomēr ... Lipmans ir Lipmans, un jau 2002. gadā Soltleiksitijā Vasiļjevs stāvēja pie ratiem, nevis vadīja tos...

Latvijas basketbola klubi izvēlas „LBL-2000”

„Seši Latvijas basketbola klubi vēlreiz apliecināja savu lojalitāti "LBL-2000", un tas nozīmēja, ka Latvijas Jaunatnes basketbola līga (LJBL), kas bija saņēmusi tiesības rīkot Latvijas čempionātu, bija palikusi bez lielākās daļas valsts spēcīgāko komandu. Divas dienas vēlāk LJBL nosauca tās astoņas vienības, kas spēlēs valsts čempionāta augstākajā līgā, tomēr „LBL-2000” joprojām nezaudēja cerības, ka tās rīkotās sacensības tiks sauktas par Latvijas čempionātu (šo nosaukumu konkursā savām rīkotajām sacensībām bija vinnējusi LJBL).

„"LBL-2000" plānoja no katras vienības iekasēt piecus tūkstošus latu, bet LJBL projektā bija rakstīts daudz mazāks skaitlis - divi tūkstoši. Starpību noteica televīzija: "LBL-2000" bija plānojusi televīzijas translācijas, bet LJBL plānā bija paredzēts tikai viena mača - "Zvaigžņu spēles" - pārraide.”

Tikmēr dalībai LJBL rīkotā „Latvijas čempionāta” A līgā (tā LJBL nodēvēja Latvijas čempionāta augstāko līgu) pieteikušās astoņas komandas: "LMT/Rīga", ASK, "Jūrmalas sports", Policijas BK, I.O.S., "Zemessargs", VEF/LSPA un Latvijas kadetu izlase (1985. gadā un vēlāk dzimušie basketbolisti). Vienošanās protokolu komandām bija paredzēts parakstīt 4. augustā. LJBL direktore Zenta Valtere solīja, ka pusi dalībmaksas organizatori klubiem atdošot, ja tie neatteikšoties no starta Latvijas čempionātā un pabeigšot sezonu.

Savukārt spēcīgākie Latvijas klubi, atskaitot Valda Valtera aizbilstamo "LMT/Rīga", ķērās pie rakstu darbiem, tos adresējot Ojāram Kehrim. To atļaušos publicēt pilnībā, lai vēstures avoti runā paši par sevi:
„O. Kehra kungam, Latvijas Basketbola savienības prezidentam PAZIŅOJUMS Izsludinot konkursu par tiesībām rīkot Latvijas meistarsacīkstes basketbolā, Latvijas Basketbola savienība ir demonstratīvi parādījusi to, ka tā absolūti nerēķinās ar Latvijas basketbola klubu viedokli un rīkojas mums pilnīgi neizprotamu apsvērumu vadīta. LBS ir ignorējusi basketbola klubu parakstīto aicinājumu uzticēt Latvijas oficiālā čempionāta rīkošanu "LBL-2000" (kas ir pašu basketbola klubu dibināta organizācija), lai gan tieši šīs organizācijas dalībnieki ir Latvijas basketbola pamats. Rodas absurda situācija, kad birokrātija lemj par to likteņiem, kuri reāli spēlē basketbolu. Mēs nevaram samierināties ar LBS nevēlēšanos sadarboties ar "LBL-2000", kaut arī abas organizācijas par savas darbības pamatmērķi deklarē basketbola kā sporta veida veicināšanu Latvijā.

Ar savu nekonsekvento rīcību LBS ir nostādījusi Latvijas basketbola klubus neapskaužamā stāvoklī. Pirmkārt, pašā sezonas priekšvakarā vēl nav zināma ne čempionāta formula, ne arī aptuvenais kalendārs. Otrkārt, līdz ar to komandas ir spiestas domāt ne vien par to, kā iespējami labāk sagatavoties sezonai, bet arī lauzīt galvu par to, kur būs jāspēlē nākamajā sezonā. Treškārt, klubiem tiek atņemta iespēja samazināt savus izdevumus, jo neskaidrība neļauj piesaistīt sponsorus, balstot sadarbību uz ilglaicīgām un noturīgām attiecībām. Galarezultātā šāda Latvijas Basketbola savienības rīcība grauj Latvijas basketbola prestižu kopumā, jo viss iepriekš minētais rada tikai haosu, kurā ieguvēji nav ne klubi, ne spēlētāji, ne arī basketbola cienītāji.

Mēs, apakšā parakstījušies, ar šo paziņojam, ka, protestējot pret Latvijas Basketbola savienības klaji nicinošo attieksmi un neierobežoto patvaļu, uzticam "LBL-2000" organizēt savas Latvijas meistarsacīkstes basketbolā. Uzskatām, ka savas darbības pirmajā gadā "LBL-2000" jau ir veikusi stabilas iestrādes, kas kalpos par drošu pamatu Latvijas čempionāta kvalitatīvā organizēšanā un norisē. Turklāt uz to bāzes tiks nodrošināta Latvijas basketbola attīstība un popularizēšana gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Mēs aicinām arī pārējos Latvijas basketbola klubus piedalīties "LBL-2000" rīkotajā Latvijas čempionātā basketbolā, tādējādi protestējot pret birokrātijas un atsevišķu ambiciozu personu mēģinājumiem nomākt veselīgo sporta un sacīkstes garu vienā no Latvijā iecienītākajiem sporta veidiem - basketbolā.

E. Čakars (BK "Buki")
G. Zonbergs (BK "LainERS")
A. Saldovers (BK "Liepāja")
A. Kirilovs (BK "Roja")
G. Vīksna (Valmieras BK "Šana")
O. Berķis (BK "Ventspils")

Sportacentrs.com atkāpe: Pirms 11 gadiem Valdis Valters bija viens no „LBL-2000” dibināšanas kvēlākajiem atbalstītājiem... Tas tikai apliecina to, ka ne vienmēr viņa projekti ir zemē metami. Ideju viņam pietiek joprojām, būtu tikai to izvērtētāji un izpildītāji.

Pārējās tēmas

Sidnejas olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvus bija izpildījuši 44 sportisti. Kristeram Serģim un Artim Rasmanim atkal neizdodas uzvarēt Ķegumā pasaules čempionāta kārtējā posmā motokrosā blakusvāģu klasē – tehnika niķojās 1. braucienā, bet otrajā tikai 4. vieta... Eiropas čempionāta autokrosā 6. posmā Dmitrovā (Krievija) visu goda pjedestālu 2. reizi sezonā aizņem latvieši – Andris Dambis, Uģis Traubergs un Ivo Traubergs. Par ASV bobsleja izlases galveno treneri iecelts latvietis Jānis Skrastiņš. Viņa uzdevums bija labs starts 2002. gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Prāgas un Brno „Grand Prix” sacensībās 2. vietu sprintā ieņēmis treka riteņbraucējs Ainārs Ķiksis, attiecīgi 3. un 4. vieta Viesturam Bērziņam. Eiropas čempionātā junioriem kanoe airēšanā bronza 1000m distancē vieniniekos Vladimiram Sičevskim, divniekos – Dagnim Vinogradovam un Dmitrijam Andrejevam. Topošā golfa laukuma vietā roku viens otram spieduši hokejists Sandis Ozoliņš un Rīgas mērs Andris Ārgalis. Hokejistu Artura Irbes un Sanda Ozoliņa fonds hokeja skolai „Rīga” uzdāvinājis profesionālu slidu asināmo (kā NHL). Iepriekš slidas tika asinātas pat ar galodiņu... Pēc tam, kad „Ferrari” pilots vācietis Mihaels Šūmahers jau otrajā sacīkstē pēc kārtas izstājas 1. līkumā (šoreiz uztriecoties Džankarlo Fizičellam), pie karjerā pirmās F-1 uzvaras tika viņa „ēna” „Ferrari” brazīlietis Rubenss Barikello. Pašreizējais Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pārcēlās no Polijas un Franciju („Saos JDA”) klubu. Futbolists Andrejs Štolcers turpina sist Krievijas čempionāta augstākajā līgā Maskavas „Spartaka” rindās – trešā spēle – trešie vārti, kamēr „Spartaks” turpina zaudēt – trīs spēles – trīs zaudējumi (3 zaudējumu sērija komandai Krievijas čempionātā līdz tam vēl nebija padevusies)... 2000. gads bija izcili nežēlīgs pret Latvijas šahistiem – vispirms maijā 63 gadu vecumā 1967. gada PSRS čempionāta bronzas medaļas īpašnieks lielmeistars Aivars Gipslis nepabeidza partiju kārtējā Vācijas klubu čempionāta spēlē (infarkts), tika aizvests uz slimnīcu, kur, divus mēnešus pavadījis komā, zaudēja savu pēdējo partiju Laika vecim, bet jūlijā turnīrā Somijā pēc izcīnītajām trim uzvarām trijās partijās ceturtās laikā līdzīgs liktenis piemeklēja Gruzijā dzimušo, Azerbaidžānu 40 gadus pārstāvējušo (pēdējos 20 gadus – Latviju) pirmo Azerbaidžānas lielmeistaru, vēlāko pasaules eksčempiona rīdzinieka Mihaila Tāla un visas Latvijas vīriešu izlases treneri Vladimiru Bagirovu. Tikai pirms pusotra mēneša viņam bija izdarīta aortas operācija, bet Gipšļa vienaudzis Bagirovs nevarēja palikt malā... Pēc „Skonto” Eiropas kausos uz Rīgu atvilinātās premjerlīgas vienības „Chelsea” nākamais šīs līgas pārstāvis Latvijā pirms 10 gadiem bija „Ipswich Town”, kas pārbaudes spēļu turnejā Rīgā ar 3:0 pārspēja jaunražoto SK „Rīga” klubu. Pēc divus gadus atpakaļ sasniegtā izcilā panākuma (4. vietas) ar „tikai” astoto vietu no Eiropas čempionāta finālturnīra atgriezusies U-18 basketbola izlase ar Jānis Blūmu, Kasparu Ciprusu, Artūru Štālbergu, Armandu Šķēli, Gati Melderi, Artūru Brūniņu, Juri Andžejevski un citiem ierindā. Riteņbraucējs Arvis Piziks intervijā „SA” stāsta, ka šī viņam pagaidām bijusi veiksmīgākā sezona profesionāļos – „Tour de France” velobraucienā viņš kopvērtējumā ierindojās 2. vietā komandā (aiz Bo Hamburgera) kalnu braucēju vērtējumā, bet viņa stihija tomēr ir pavasara viendienas sacensības ar sliktu laiku un bruģa segumu. Rakstā „Soļotāji un tiesneši” tiek ieskicēta soļošanā valdošā subjektivitāte, bet 34 gadus vecais Latvijas soļošanas vecākais tiesnesis Māris Lapše skaidro situāciju valsts soļošanas tiesnešu dārziņā: „Pirmkārt, tāpēc, ka ir cilvēki, kas varētu tiesāt, taču viņi to nevar darīt, jo sacīkstēs piedalās viņu audzēkņi. Otrkārt, es tiesnešiem esmu teicis, ka tiesājot viņiem ir jāredz tika sportista kājas un numurs, bet sejas vietā ir jābūt baltam plankumam. Ar to es domāju to, ka tiesnesis nedrīkst pievērst uzmanību tam, kas - Andris vai Pēteris - soļo. Tāpat tiesnesis, ja viņš kādās no iepriekšējām sacīkstēm ir redzējis, ka sportists skrien, nedrīkst uz nākamajām sacensībām doties ar apziņu, ka šo soļotāju viņš jau nu noteikti neizlaidīs no sava redzesloka. Šāda pieeja nedrīkst būt.”