Pārdomu brīdis Liepājā

Liepājas komanda ir ieguvuši LBL bronzu pēdējos divus pavasarus pēc kārtas. Tas ir Liepājas basketbola vēsturē vēl nebijis gadījums, kuru neizdevās sasniegt ne Citskovskim un Co, ne arī leģionāru armijām dažādos laika posmos. Kā galveno panākumu kaldinātāju daudzi min tieši Agri Galvanovski, kurš uzskatāmi parādīja, ka sezonas laikā arī no jaunajiem, profesionālajā basketbolā iepriekš nebijušiem spēlētājiem, var izveidot spēcīgu komandu. Tomēr dzīve un darbs turpinās, bet – kas nāks vietā?

„Esam runājuši ar trim Latvijas treneriem, bet simtprocentīgi, tā līdz galam, vēl ne ar vienu,” pašreizējo situāciju iezīmē Košeļevs. Ja par kandidātiem, tad tie ir: Ainārs Zvirgzdiņš, Guntis Endzels un Arnis Vecvagars. Pašlaik izskatās, ka kluba vadības favorīts ir Endzels, bet Zvirgzdiņu piesaistīt droši vien traucēšot finansiālais nodrošinājums. „Mani visvairāk interesē, kurš no visiem būtu gatavs strādāt ar tik jaunu kontingentu. Vajadzīgs ir tāds, kas var un ir gatavs,” akcentus saliek Košeļevs, norādot – treneris tiks piemeklēts koncepcijai, nevis otrādi.

Galvanovskim līdzi dosies viņa asistents Artūrs Štālbergs, bet, pretēji izskanējušajai informācijai, Liepājā paliks Māris Bružiks, kurš uz Ukrainu nedosies. Arī Štālberga došanās prom ir trieciens Liepājas basketbola piramīdai. „Viņam bija trīs grupas, bet tā problēma ir vairāk vai mazāk atrisināta, jo es jau labu laiku atpakaļ biju vienojies ar Arvi Stecki, kurš no jūlija jau būs Liepājā.” Steckis, visticamāk, parādīšoties arī lielās komandas treneru korpusā, bet vadīs – otro. Starp citu, pirms pāris mēnešiem sazvanīts, Steckis daudznozīmīgi noteica, ka jau sēž uz koferiem, jo apnicis peldēt pret straumi Gulbenē. Tagad vismaz uzzinām galamērķi.

„Lauvas” pašlaik ir nelielā šoka stāvoklī, līdz ar to iestrēgušas ir sarunas par dalību eirokausos. „Vienubrīd viss jau bija procesā, bet pēdējie notikumi visu nobremzēja. Pieteikties turnīram, nezinot, kas būs galvenais treneris, būtu diezgan dumji, vai ne? Pēdējie notikumi mūs tagad atsviež atpakaļ, jo vēl pagājušajā piektdienā mēs ar Agri runājām, un nebija nekādu pazīmju, ka viņš varētu kaut kur doties,” norāda kluba direktors. Košeļevs skaidro, ka ir bijusi informācija par to, ka par Galvanovski ir interese, bet manevrs bijis diezgan pēkšņs. „Informācija bija jau sezonas laikā, ka par viņu ukraiņi interesējas, bet vairāk par interesi nekas nebija.” Liepājnieki vien var noplātīt rokas, pasūrojoties par savu statusu. „Liepājas klubs, tādā formātā, kādā mēs esam šobrīd, var būt tikai kā atspēriena punkts treneriem un spēlētājiem,” ne bez sarūgtinājuma secina Košeļevs, uzreiz gan piebilstot – katram ir jāapzinās sava vieta.

Tieši apburtais loks, kādā atrodas „Liepājas lauvas”, ir iemesls, kāpēc notiek treneru rokāde, jo katra sezona ir kā jaunas dzīves sākums. To uzreiz pēc sezonas „Sporta Avīzes” drukātajai versijai norādīja arī pats Galvanovskis, sakot: „Situācija ir tāda: mēs viņus trenējam, labprāt ar viņiem sasniegtu augstākos mērķus, bet mēs esam, kā Višņēvics savulaik teica, donori. Uztrenēju trīs labus spēlētājus un viss – man viņu nākamsezon vairs nebūs. Piemēram, ne Timma, ne Kravčenko, ne Mejo nākamsezon vairs nebūs. Sāc no gala atkal visu. Gribētos jau arī gala rezultātu redzēt ar šiem spēlētājiem – Latvijas čempiontitulu,” nopūšas Galvanovskis. Jau tobrīd varēja nojaust – liepājniekiem būs jāmeklē jauns treneris...

Kas attiecas uz sastāva komplektāciju, tad neskaidrību ir maz. Komandu pametīs Kravčenko un Mejo, kuri, visticamāk, pievienosies Galvanovskim Ukrainā, bet par Timmu un interesējas daudzi, tostarp abi Latvijas finālisti. Pārējie – kluba rīcībā. Mejo aizstājējs jau esot noskatīts. „Ir vajadzīgi punktu guvēji. Esmu jau atradis aizvietotāju Mejo, kuru gribēšu redzēt Liepājā jau jūnijā. Viņš ir trenējies pie tā paša trenera, pie kura trenējās Mejo,” stāsta Košeļevs. Kā saka – iestaigātās takas ir visdrošākās. Interesanti, ka Liepājā atgriezties vēlas arī Kaldvels un Mičels, pērn bronzu izcīnīt palīdzējušie viesspēlētāji, kuri aktīvi zvanot un interesējoties. Kaldvela atgriešanās ir diezgan reāla, Mičela – mazāk, jo vienkārši tā būtu pārāk liela greznība finansiāli, turklāt pretrunā ar kluba koncepciju.

Tomēr no latviešu spēlētājiem pastiprinājums īsti nav plānots. Uz pirmo komandu tiks pacelts kāds fārmkluba līderis, bet, kā norāda Košeļevs, latviešu spēlētāju tirgus šobrīd ir tukšs. „Īsti jau nav ko ņemt – visi ir aizņemti. Pēdējie notikumi „Barons” un „Jēkabpils” ambīcijas tikai pacels vietējo spēlētāju algas,” uz situāciju tirgū norāda Košeļevs, piebilstot, ka cenas par jaunajiem spēlētājiem LBL nav adekvātas. „Man nav īsti izprotams tas, kā pie mums mētējas ar naudu, ko maksā jaunajiem spēlētājiem, jo pie viņu tirgus vērtības, tas ir neadekvāti, ko daudzi saņem,” pauž Košeļevs, norādot uz piemēru – LU stipendijās samaksā vairāk nekā liepājnieki jauno spēlētāju algās. It kā jau pareizi teikts – neesam profesionāļi, spēlētāji algas nesaņem, taču izmaksas ir lielas tāpat.

Sarunas beigās Košeļevs kareivīgi norāda, ka lauvas izlaidīs nagus, lai nākamsezon plēstos, cik nu būs spēka. Par spīti citu klubu aktivitātēm, bet pašu – zaudējumiem, ambīcijas ir nemainīgas – medaļas. Bet priekšā vēl ir karsta vasarā, kurā vispirms ir jāatrod treneris, kā arī jāaizpilda robi komplektācija. Galu galā – jāizlemj arī par dalību FIBA rīkotajā turnīrā. Tikmēr Galvanovska aiziešanu var rezumēt īsi: prieks par treneri, kurš kāpj pa karjeras kāpnēm, žēl kluba, kurš vienkārši nav spējīgs noturēt vērtīgāko, kas tam ir. Dzīve. Sports.