LBS griež. Kam un cik?

Atšķirībā no Ziemeļamerikas un nu jau kādu laiku - arī civilizētākās Eiropas daļas, runāt par konkrētām naudas summām Latvijas sportā joprojām ir tabu. Pasarg Dieviņ, atbildēt, teiksim, uz jautājumu, kāds ir tava kluba gada budžets, vai cik tiek maksāts tam vai citam spēlētājam vai funkcionāram. Nekad mūžā. Pat organizācijas, kas it kā realizē valstiskas funkcijas un labprāt pie iespējas pasmeļ kādu latu no nodokļu maksātāju krātuvītes, savus ciparus noliek uz galda tikai īpašos gadījumos, kad pie durvīm jau klauvē Sudraba. Tāpēc nebija brīnums, ka jēdzīgu izklāstu piektdien neizdevās sagaidīt arī no LBS biroja - pa ne par tādām ir kā vienkāršām pamatlietām kā tas, cik liels šogad būs organizācijas kopējais budžets, vai, piemēram, cik varēsim atļauties tērēt nacionālo izlašu vajadzībām. "Kopējās administratīvās izmaksas pret iepriekšējo gadu samazinātas par aptuveni 40%, tajā skaitā par 25% samazināts ģenerālsekretāra atalgojums. Vīriešu izlases budžets ir samazināts par aptuveni 30%," - tas arī viss. Tā teikt - visiem negatīvajiem tēliem nogriezām!

Dokuments ar detalizētākām izdevumu un ieņēmumu sadaļām, ko piektdien izskatīja un apstiprināja LBS padome, tomēr nonāca SA+ rīcībā, un ļauj reālāk novērtēt tendences, ar kādām šogad rēķinās Latvijas basketbols. Salīdzinājumā ar 2009. gadu, izmaiņas kopējos budžeta ciparos iespaidīgas (Ls 3 277 688 pērn un 1 328 452 šogad), tiesa - no kopējās katla te uzreiz jāņem laukā tāds ārkārtas notikums kā Eiropas čempionāts sievietēm, kas viens pats norija vairāk nekā pusi budžeta tāmes jeb 1,7 miljonus latu. Šovasar U-20 meitenes Liepājā savienībai izmaksās vien 272 tūkstošus, un, kā ikdienas izdevumiem nepiederošu atņemot arī šo sadaļu, iegūstam objektīvākus federācijas budžeta skaitļus - 1 564 640 latu pērn un 1 056 457 latu šogad. Proti, LBS rocība ir cietusi par aptuveni trešo daļu.

Interesanti papētīt, kurās kabatās tad nepieciešamo pusmiljonu plānots atrast. Izskatās, ka pamatīgs izaicinājums (paliksim pie saudzīgā apzīmējuma...) gaida jauno LBL un pārējo līgu direktoru Ralfu Pleinicu. 2009. gada budžetā LBL un LSBL izdevumu un ieņēmumu attiecība vēl bija 136,6 un 83 tūkstoši, 2010. gadā - attiecīgi 63,7 un 65 tūkstoši. Citiem vārdiem - organizācija, kas pērn strādāja ar 50 000 zaudējumiem, vienā rāvienā jāpārvērš rentablā uzņēmumā, turklāt - par divreiz mazāku naudu. Pamatīgs grieziens arī nacionālo izlašu sadaļā - vīriešu komanda drīkstēs tērēt par 50 tūkstošiem mazāk (125 066), nekā pagājušajā vasarā, jaunatnes izlasēm - par gandrīz 70 tūkstošiem mazāk (148 413). Kas interesanti - sieviešu valstsvienība grieķa virsvadībā tikmēr tērēs vairāk (107 tūkstoši 84 vietā). Kā jau bija minēts relīzē šķērēti arī LBS administratīvie izdevumi - 230,6 tūkstošu vietā tagad 147,3.

Lielākas naudas nekā iepriekš tikmēr ierēķinātas ne tikai dāmu izlasei, bet arī, piemēram, mārketinga nodaļai - savienības aktivitātes tiks reklamētas un popularizētas par 135 000, kas ir par 30 000 vairāk, nekā iepriekš. Kaut kā jau tas nabaga LBL būs jāmēģina pārdot. 66,5 tūkstoši iepriekšējo 43,5 vietā sarēķināti sadaļā "īpašiem mērķiem". Kas tie par mērķiem, nav atšifrēts. Pamatīgi pārrēķini ieplānoti budžeta sadaļās, kas attiecas uz BBL - līgu, par kuras likteni pēc aprīļa joprojām skaidrības maz. Īsti nav skaidrības arī par to, kādi tieši tās sakarā ir savienības tēriņi. Lai vai kā, Baltijas līgai 2010. gadā rezervēts 57,1 tūkstotis izdevumu sadaļā (pērn 38,7), bet plānotie ienākumi tikmēr sarukuši deviņas reizes - bija 38,6 tūkstoši, palikuši vien 4,2.

Ar pamatīgu kritumu ienākumu sadaļā Basketbola savienības vadība rēķinās daudzviet - īpaši jau, prognozējot savas sekmes darbā ar sponsoriem. Pagājušās vasaras baļļuks un sekojošās publiskās paģiras, saprotams, nav vairojušas potenciālo sponsoru vēlmi saistīt savu vārdu ar Latvijas basketbolu un par to vēl maksāt - LBS pārdošanas vadītāja ziņojumā lasāms, ka laika posmā kopš Eiropas čempionāta līdz februāra beigām klauvēts pie 121 durvīm, no kurām atvērušās tikai katras desmitās. Tāpēc laikam nav pārsteigums, ka sponsoru dāsnuma prognoze 2010. gadam ir ar pamatīgu līkni lejup - LBS cer uz 100 000. Pērn bija 261 700. Gandrīz četrkārt saruks īpašā budžeta sadaļā izceltais "Latvijas Dzelzceļa" finansējums (no 160 tūkstošiem uz 46) un arī pārējos finanšu avotos prognozē apsīkumu - tostarp biļešu tirdzniecības rādītājos. Nenāk cilvēki uz basketbolu... Vienīgā sadaļa, kur plānots ieņēmumu pieaugums, turklāt ievērojams - Swedbank Jaunatnes līga. 61,5 tūkstoši. Interesanti būs uzzināt, kādām metodēm.

Nobeigumā aiz ieņēmumu un izdevumu cipariem lasāma arī papildsadaļa - LBS budžeta nākotnes saistības. Te uzzinām, ka pagājušajā gadā mums glābšanas riņķi pametusi FIBA - grūtā situācijā aizdevusi, cik noprotams, 200 000 eiro. Protams, uz atdošanu. Sākot jau ar šo gadu. Ar procentiņiem. 2010. gadā summa salīdzinoši neliela (16 312 latu), nākamajos (kopumā piecu gadu kredītlīnija) - viss pārējais. Vēl 60 000 latu, kas šifrēti zem neviennozīmīga formulējuma: LBS neakceptētās saistības. Varbūt tām kāds sakars ar serbu kungu vārdā Kosta Jankovs, taču tas tikai tāds šāviens tumsā.

Tāds, lūk, Latvijas basketbola finansiālais skats uz 2010.gadu. Aizrauties ar cipariem, aiz kuriem dažkārt grūti uzreiz saskatīt reālās lietas un norises, varbūt nevajag, taču reizēm tajos ieskatīties tomēr der. No vienas ierakumu puses, lai nepazaudētu saikni ar realitāti, no otras - lai labāk saprastu, cik daudz katrreiz varam gaidīt un prasīt no mūsu izlasēm, līgām un, galu galā, pašas savienības.