LBL aizvadītās sezonas leģionāru vērtējums

Kopā šajā sezonā leģionāru ir bijis gana daudz – 22, tomēr ne visi savās komandās spēlēja no sezonas pirmās spēles līdz pēdējai. Daži pēc komandas vadības uzskatiem neatbilda vajadzīgajam līmenim, citi atkal iespējams bija pārāk liels slogs kluba finansēm, bet citi tika uzaicināti, tuvojoties tieši izšķirošajām spēlēm, lai aizlāpītu komandas vājākās pozīcijas izslēgšanas spēļu priekšvakarā.

VEF komandā visvairāk ārzemnieku

Visvairāk leģionāru ir bijis VEF Rīga komandā – seši, tomēr finālsēriju pabeidza tikai četri no tiem (Alekss Renfro, Arnas Labuckas, Ivans Ņeļubovs un Tadžs Makalags), turklāt Makalags pievienojās sezonas vidusdaļā. Mažeika un Bredšovs VEF rindās aizvadīja attiecīgi trīs un četras spēles. Visi no leģionāriem galvenokārt arī veidoja komandas kodolu, kā arī tika ņemti ar domu, lai pēc iespējas solīdāku komandu nokomplektētu startiem VTB līgā un Eirokausos.

Baronam un Ventspilij pa pieciem leģionāriem

Pa pieciem ārzemniekiem sezonas laikā bija arī Latvijas 2010. gada čempionu rindās, kā arī ventspilniekiem. Abos šajos klubos notika lielas rotācijas viesspēlētāju rindās. Barons sezonas sākumā pamēģināja tādus spēlētājus, kā Fergusons, kurš aizvadīja tikai četras spēles, un Ragsdeils, kura rēķinā LBL ir par vienu spēli vairāk. Praktiski visu sezonu Baronā nospēlēja Efedžuku un Zorins, bet uz sezonas beigām palīgā tika pieaicināts Makdermonts, kurš nospēlēja 15 spēles. Ja jamaikietis Efedžku kļuva par komandas līderi, tad Zorins bija stabilā garo spēlētāju rotācijā.

Kurzemniekiem leģionāri bijuši vēl nestabilāki. Te gan jāņem vērā apstāklis, ka sezonas laikā darbu zaudēja divi treneri, kas arī attiecīgi vairāk ietekmē komandas komplektāciju. Visai maz LBL spēles aizvadīja Petvejs (5), Tatums (3) un Skots (2). Šķiet, divi pēdējie leģionāri tika ņemti uz ātru roku, lai aizlāpītu komandas vājās pozīcijas, bet īsā laikā neattaisnojot uz sevi liktās cerības, tika palaisti mājup. Savukārt Petvejs sezonu iesāka spoži, bet turpinājumā rādija ļoti neapmierinošu spēli. Stabilākie ārzemnieki Ventspils komandā bija Princs un Kedžo, attiecīgi ar 11 un 12 aizvadītajām spēlēm Latvijas čempionātā. Te gan jāpiebilst, ka šie spēlētāji komandā ieradās pēc galvenā trenera maiņas pēc Jaunā gada, kad pie komandas stūres stājās Porapats.

Arī Valmierā un Liepājā ir viesspēlētāji

Ja sezonas sākumā izskatījās, ka Valmieras komanda galvenokārt balstīsies tikai uz vietējiem spēlētājiem un jaunajiem talantiem, tad sezonas gaitā BK „Valmiera” formu uzlaikoja pavisam četri leģionāri. No pašas sezonas sākuma komandā stabili spēlēja slovēnis Blazs un lietuvietis Valeika. Lietuvietim gan sezona beidzās pāragri smaga savainojuma dēļ. Drīz pēc sezonas sākuma komandā parādījās Deiviss, kurš bija viens no komandas līderiem visas sezonas garumā. Vēl uz sezonas otro pusi tika pieaicināts Krovels, tomēr pēc septiņās spēlēs parādītā blāvā snieguma, viesspēlētājs devās atpakaļ uz dzimteni.

Vismazāk ārzemnieku šosezon bija Liepājā. Tomēr jāpiemin, ka šosezon Liepāja spējusi savā sastāvā iegūt ļoti kvalitatīvus ārzemniekus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieredzi. Labas sezonas kurzemnieku rindās aizvadīja Oļegs Kožeņecs un Laimonas Kiseļiuss, kļūstot par izteiktiem komandas līderiem.

LBL 2009./2010. sezonas leģionāru TOP 10*:

1. Vejinmi Efedžuku
Efedžuku diezgan ātri kļuva par Barons komandas izteiktu līderi. To apliecina arī statistikas rādītāji, jo jamaikietis kļuva par rezultatīvāko spēlētāju LBL 1. divīzijā. Tāpat spēlētājs bieži uzņēmās iniciatīvu komandai svarīgos brīžos, kas vairumus gadījumu deva pozitīvu iznākumu. Ne velti tieši Efedžuku tika atzīts par LBL izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, kā arī kļuva par Latvijas čempionu 2010.

2. Alekss Renfro
Šķiet, šis spēlētājs ir viens no veiksmīgākajiem leģionāriem pēdējo gadu laikā. Šis universālais aizsargs bieži nodemonstrēja lieliskas atlētiskuma spējas, kā arī spēju filigrāni pārredzēt laukumu, apgādājot partnerus ar efektīvām piespēlēm. Tieši Renfro sezonas laikā vairākas reizes sasniedza triple-double, kā arī kļuva par Baltijas Basketbola līgas regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Tomēr jaunības azarts reizēm mijās ar nestabilitāti izšķirošajās spēlēs, kas bija viens no iemesliem, kādēļ neizdevās LBL finālā apspēlēt Baronu. Tieši tāpēc autors Renfro ierindo otrajā vietā aiz Efedžuku.

3. Tadžs Makalags
Spēlētājs komandai pievienojās tikai īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Tomēr atkal Valdim Valteram bija izdevies atrast ļoti meistarīgu, atlētisku un daudzpusīgu uzbrucēju. Makalags ātri iejutās komandas spēlē, un spēja daudz palīdzēt komandai, esot rezultatīvs uzbrukumā, kā arī cīņā par atlecošajām bumbām. Spēja būt ātrs, spēlēt tuvumā pie groza, kā arī labi uzbruka no tālās distances. Citreiz par daudz aizrāvās ar individuālām darbībām, kas neļāva VEF kļūt par čempioniem.

4. Davīns Deiviss
Ļoti eksplozīvs spēlētājs, kurš vienatnē spēja izšķirt spēles likteni, kā arī iedvesmot pārējo komandu šķietami bezcerīgos brīžos. Bija otrais rezultatīvākais LBL 1. divīzijā pēc Efedžuku. Spēja uzbrukt no distances, kā arī bija efektīvs caurgājienos, bieži vien tos noslēdzot ar triecienu no augšas, kas vienmēr uzkurināja publiku. Lielākā spēlētāja problēma bija psiholoģija un nestabilitāte. Pēc labāi aizvadītām spēlēm nākamā varēja būt tukšā, vai arī neapdomīgi ātri tika sakrātas personīgās piezīmes, kas iegāza komandu. Tomēr spēlētājs Valmieras komandai bija ļoti labs, kā arī Deiviss tika atzīts par LBL Zvaigžņu spēles vērtīgāko spēlētāju.

5. Oļegs Kožeņecs
Pēdējo gadu Liepjājas veiksmīgākais leģionārs. 208 centimetru garais centrs bija izteikts kurzemnieku līderis uzbrukumā. Kožeņecs bija ar augstu individuālo meistarību, apspēlējot pretspēlētājus viens pret vienu. Bieži izmantoja savu atlētiskumu un spēku cīņā pie groziem un apspēlētjot pretiniekus. Spēlētājam gan tika pārmests par robiem aizsardzībā, kā arī Kožeņecs nespēja būt tik labs un uzņemties iniciatīvu izšķirošajos brīžos ceturtdaļfināla sērijā pret Valmieru.

6. Mateo Kedžo
Kedžo Ventspils komandai pievienojās pēc jaunā trenera ierašanās Latvijā. Iespējams bija pārāk īss laiks, lai spētu iespēlēties komandā par visiem 100 procentiem, tomēr bija ļoti labs palīgs garajā galā, produktīvs pie abiem groziem, kā arī ļoti veiksmīgi iederējās Porapata spēles plāna rotācijā.

7. Ivans Ņeļubovs
Viens no VEF komandas potenciālajiem talantīgajiem spēlētājiem. Sezonas sākumā pagāja laiks, kamēr iespēlējās, bet pēc tam sezonas turpinājumā bija gana produktīvs. Regulārajā sezonā spēja sasniegt labus statistikas rādītājus (14 punkti un 5,1 atlecošās bumbas vidēji spēlē), tomēr sezonas izirošajās spēlēs nespēja parādīt labāko sniegumu.

8. Blazs Krešnars
Sezonu Valmieras komandā sāka kā komandas vienīgais nopietnais centra spēlētājs. Tomēr no spēlētāja ar augumu 215 centimetri varētu prasīt vairāk nekā tikai 3,8 atlecošās bumbas vidēji spēlē. Spēja dažās spēlēs parādīt ļoti labu sniegumu, kā arī bija pietiekoši ātrs un kustīgs priekš sava auguma, tomēr varēja just, ka pietrūkst kilogrami pret masīvākiem pretspēlētājiem. Sezonas beigās vairāk palika Kaspara Ciprusa ēnā.

9. Laimonas Kiseļiuss
Liepājas komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs aiz Kožeņecs. Spēja izmantot savu meistarību uzbrukumā, kā arī bija labs cīnītājs laukumā. Tomēr arī ar viņa pūlēm bija par maz, lai uzvaras kausus ceturtdaļfināla sērijā pret Valmieru nosvērtu savas komandas labā.

10. Aleksejs Zorins
Leģionārs jau otro sezonu aizvada Latvijā. Bija šogad Latvijas čempionu komandas sastāvā, kurā deva arī savu ieguldījumu. Lai arī statistikas rādītāji nav ļoti iespaidīgi, tomēr bija stabils garā gala rotācijas spēlētājs. Lielākās problēma sagādāja stabila snieguma demonstrēšana, jo produktīvas spēles mijās ar tukšām, kurās spēlētājs nespēja realizēt savas iespējas.

-* Leģionāru TOP 10 ir sastādīts pēc autora subjektīva vērtējuma, balstoties uz statistiku, spēlētāja lomu komandā, kā arī izcīnīto vietu LBL čempionātā.

Izmantotie resursi:
basket.lv