Hašeks, Mikušs un daudz netīrās veļas...

Kad pirmdienas vakarā uz arēnas ledus izies viens no Krievijas populārākajiem sporta klubiem, paturiet prātā, ka esam liecinieki dīvainai parādībai. Maskavas Spartak var droši saukt par KHL šīs sezonas skandalozāko klubu. Sāksim vispirms ar sezonas sākumu, kas spartakiešiem nepadevās. Sekas – tiek padzīts čehu treneris Milošs Ržiha (krievi raksta Ržiga). Citādi notikums ikdienišķs, jo tikai dažiem KHL klubu treneriem ir izdevies saglabāt savu krēslu, taču Ržihas gadījums pelna lielāku atkāpi. Viņš ar Spartak strādā jau kopš 2007. gada un lielā mērā pateicoties tieši čehu speciālistam, klubam ir izdevies pārvarēt vairākas pēdējo gadu sportiskās nolemtības. Abās pirmajās KHL sezonās tā sauktajai „tautas komandai” izdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs (play off) – 2009. gada pavasarī viņi pirmajā kārtā zaudēja nākamajiem finālistiem no Jaroslavļas Lokomotiv, savukārt 2010. gada Gagarina kausa izcīņā viņi vispirms izslēdza Maskavas Dinamo, bet pēc tam otrajā kārtā atkal aizķērās aiz Lokomotiv grābekļa... Komanda spēlēja labi un trenerim Ržiham nevajadzēja īpaši piepūlēties, lai uzsistu sev uz pleca un pateiktu – mēs esam uz pareizā ceļa. Tas, ka Ržiha bija pilnībā pārvērtis Spartak kaujas garu, par to forumos un uz sētām rakstīja gandrīz vai katrs otrais komandas līdzjutējs. Čehs prata saspēlēties ar publiku – atklātas intervijas, vienmēr atsaucīgs, tiešs, nekad neaizmirsa pamāt ar roku fanu bariņam un viņi Ržihas dēļ bija gatavi iet caur uguni, ūdeni un... alkoholu. Negribīgi, bet treneri/leģionāru pieņēma arī augstprātīgā krievu hokeja speciālistu armāda, kas laikam saprata un redzēja, ka čehs nebrauc tikai ar muti vien... Starp citu, kad Ržiha tika padzīts, viņam vajadzēja nepilnas 24 stundas, lai atkal saņemtu labu darba piedāvājumu no KHL kluba (Mitišču „Atlant”), kas arī bija visnotaļ daiļrunīgs akords šī speciālista kompetences pasvītrošanā.

Ržiha dīvainā kārtā bija pratis labi piebraukt komandas galvenajiem naudas devējiem, kas faktiski nozīmēja viņa ideju un plānu bezierunu realizāciju. Kad vasarā čehs atveda uz Spartak vasaras nometni leģendāro Dominiku Hašeku, viņa ietekme komandā tikai palielinājās. Skaidrs, ka tāda kalibra zvaigzni – lai arī karjeras rietā – kurš katrs nevarētu pierunāt. Skaidrs, ka Spartak par vārtsargu Hašeku labi samaksāja. Vēlāk treneris teiks, ka tā bija „mana lielākā kļūda”, taču – tas jau būs pēc viņa izmešanas no Maskavas komandas štatu sarakstiem. Ržiham tika dotas visas iespējas izvēlēties sastāvu, nometnes vietu, leģionārus utml. Nenāk par lieku piebilst, ka leģionāru sakarā viņš uzticējās tautiešiem vai viņu tuvākajiem brāļiem – čehiem un slovākiem, savukārt, pirmssezonas nometne tika aizvadīta – protams, Čehijā... Ržihas pašpārliecinātība un vēriens tika paciests līdz brīdim, kad viss gāja no rokas. Taču arī sezonas sākumā, kad zaudējumi bija vairāk kā gana, pans Milošs saglabāja gan stāju, gan aukstasinību, gan – arī atbalstu no komandas vadības puses. Tiesa, viņš nogulēja pašu galveno – mikroklimatu komandas ģērbtuvē. To tagad kontrolēja Hašeks, turklāt žagariņus ugunskuram no otras puses pienesa komandas menedžeris Andrejs Jakovenko. Lai gan publiski tas nekur netika apspriests, taču Andrejs Vasiļjevičs paslepus jau sen loloja Ržiham iemaukt starp kājām vai acīm - vienalga. Arī tāpēc, ka patiesībā Jakovenko loma komandas komplektācijā bija simboliska. Saukts par menedžeri, viņš tāpat bija pilnībā atkarīgs no Ržihas, kas ik mīļu brīdi krieviņam ierādīja vietu – sak, tu varbūt esi menedžeris, taču galavārds būs mans. Jādomā, Jakovenko bija gana attapīgs un speciāli ne vieniem, ne otriem (saviem priekšniekiem, vismazāk) acīs neleca, lai gan saķeršanās ar Ržihu viņš uztvēra kā principiālu pozīciju – kā bija iemesls, tā komandas menedžeris, Krievijā vien pierastā stilā, darīja zināmas priekšniecībai savas domas. Pats liktenis viņam bija piespēlējis Hašeku, kura autoritāti respektēja arī komandas sponsori. Viena lieta, kad kaut kāds Jakovenko ieklepojas, pavisam cits svars gaisam bija, ja muti atvēra leģenda Hašeks. Pieradis pie zināmas kārtība un disciplīnas NHL laukumos, Dominiks savu pieticīgo varēšanu vārtos, kā jau cilvēkam pienākas, izskaidroja ar vainīgā atrašanu – klau, vai tad jūs neredzat, ka Ržiha tikai runā, viņš nav nekāds treneris... Un salicis visu pa plauktiņiem, Hašeks panāca, ka Ržiha tiek izviests no komandas. Sponsori pakļāvās lielākajai no autoritātēm. Protams, Jakovenko atvēra durvis tajā brīdī, kad čehu treneris aizgāja...

Bijušā Rīgas Dinamo uzbrucēja Igora Pavlova parādīšanās pie Spartak stūres joprojām ir pasaka par ezīti miglā. Kas to bija iestāstījis komandas priekšniecībai, ka Pavlovs būs atbilde Ržiham – publiski nav zināms. Taču šobrīd tas vairs nav aktuāli. Pavlovs sāka ar sešiem zaudējumiem pēc kārtas, labojot Spartak... rekordu. Pa vidu viņš padzina lielu tiesu no Ržihas savāktajiem sastāva stūrakmeņiem, intervijās nemitīgi atkātojot, ka „tāda komplektācija ir vienkārši šausmas”. Pavlova bilance – 16 spēles, desmit zaudējumi. Pirms nedēļas viņš uz rīta treniņu neatnāca... Kluba oficiālā versija – bronhīts un slimības lapa. Taču tas izskatās pēc atrunas, kas noder... Jakovenko. Tieši viņš tagad spēlē kluba galvenā trenera vietas izpildītāja lomu, stāvot uz komandtiltiņa. Pozīcija ideāla: ja spēle nevestos, varētu teikt, ka viņš kā menedžeris tikai ir pagaidu variants, jo viss, ko sastrādājis Ržiha un tagad arī Pavlovs, nav vienā dienā labojams. Taču – ja nu spēle (lasi – uzvaras) sastājas kopā ar zvaigznēm debesīs? Tā arī šobrīd notiek! Spartak ar Jakovenko priekšgalā iedzen pasētos punktus turnīra tabulā, oficiāli viņu treneris Pavlovs ir uz slimības gultas, taču komandas hokejisti jau sniedz optimistiskas intervijas ar skaidru tekstu – sak, kopā ar Jakovenko kā galveno treneri mēs varam tikt arī play off turnīrā. Kurš viņiem čukst priekšā šos sakāmos – atliek ar vieglu ironiju minēt...

Pirmdienas vakara spēle būs intriģējoša Rīgas Dinamo līdzjutējiem arī tāpēc, ka uz ledus maskaviešu formā būs Jurajs Mikušs. Uzbrucējs, kuru savulaik KHL draftā izvēlējās Spartaks, kurš kopā ar šo komandu aizvadīja pirmssezonas nometni, taču leģionāru pārpilnības dēļ palika aiz apmales kā liekais. Kurš Mikušam bija apsolījis Maskavā zelta aunādu bez garantēta līguma – nav zināms. Vien vēlāk kļuva skaidrs, ka savējos nelaimē nepamet. Loģiski, ka Mikušam pēc Ržihas maizes nākamā tuvākā pietura bija pie cita pana Rīgā – Šuplera. Tieši Jūlis metās pārliecināt Sējēju, ka beidzot ir atrasts iztrūkstošais zobrats centra pozīcijā un Jurajs nokļuva pie Dinamo. Versija, kāpēc Spartak tik viegli šķīrās no savām tiesībām uz šo spēlētāju, jau ir aprakstīta – meklējiet rakstos un arhīvā... Vien skumji, ka Šupleram tā arī neizdevās atrast pielietojumu talantīgajam slovākam, lai gan abi viens par otru stāstīja tikai to labāko – vārdu sakot, saprotas ar acu skatienu. Loģiski – tieši Šuplers bija tas, kas jauno Mikušu paņēma savulaik slovāku pieaugušo izlasē. Taču eksperiments ar Dinamo kreklu izgāzās un Juraja vārds kļuva par sinonīmu Rīgas Dinamo sekojošām neveiksmēm... Tā vienkārši sakrita. Kādā vīzē Mikušs atkal nonāca atpakaļ pie Spartak? Noteikti paturam prātā jau minētā Maskavas kluba menedžera Jakovenko un mūsu Normunda Sējēja koleģiālās un lietišķās attiecības. Taču – visticamāk, ka Spartak vienkārši savāca to, kas viņiem pieder. Pavlovs jau arī bija izdzinis tik daudzus, ka nu jau sāka pietrūkt spēlētāju... Lai Mikušam veicas! Viņa pirmajā spēlē Spartak sastāvā, slovāks guva uzvaras vārtus. Kāpēc Jakovenko šo hokejistu nelika centra pozīcijā, kā to spītīgi visu koplaiku bija galvā ieņēmis Šuplers un, kas patiesībā, neko komandai nedeva, Spartak trenera vietas izpildītājs paskaidroja bez minstināšanās:
- Mikušs taču vasarā visu sagatavošanas posmu pie mums trenējās un spēlēja kā malējais...
Pasmaidīju... Pirmdienas vakarā trenerim Šupleram atkal būs lieliska izdevība nodemonstrēt, ka viņš patiešām Mikušu pazīst labi, bet komandai – apliecināt, ka Maskavas Spartak joprojām ir mūsu klienti. Lai visiem būtu labi, piedāvāju sekojošu scenāriju: Rīga uzvar pagarinājumā (Jakovenko atkal ieraksta savā bilancē punktu), Mikušs gūst vienus vārtus (Šuplers pēc spēles preses konferencē vēlreiz atgādinās, ka viņš zinājis, ka Jurajs ir labs hokejists), bet mums uzvaras vārti tiek Troteram – uzbrucējam, kura dēļ vispār kaut kāda Mikuša sāga aizsākās (tad arī Sējējam labi). Var jau, protams, bez pagarinājuma viņus šņorēt, bet – tad jāuzspēlē ir hokejs. Viegli nebūs...