Ne viss ir zelts, kas nāk no Morinju...
Madrides "Real" galvenais treneris portugālis Žozē Morinju ir daudz sarunājis. Pārāk daudz. Tik daudz, ka tik svarīgo UEFA Čempionu līgas pusfināla atbildes spēli Barselonā vēros diskvalificētā statusā. Skumji, jo brīžiem šķiet, ka futbols atvirzījies otrajā plānā.
"Barcelona" - "Real" 2:1
Laikam piecas “El Clasico” spēles vienā sezonā ir par daudz. Pirms, iekš un pēc šo Spānijas grandu cīņām atmosfēra allaž bijusi nokaitēta, taču šosezon tas viss ir dubultā, ja ne vēl vairāk.
Viens no iemesliem ir runīgais Žozē Morinju. Žurnālistiem tādi mutīgi vīri allaž bijuši pa prātam. Ja vien esi žurnālistikā ilgāk par pieciem gadiem, sausās runas sāk “piegriezties”. Morinju šajā ziņā neliek vilties. Viņš tiešām ir īpašs. Diemžēl sāk šķist, ka reizē arī pārcenšas.
Teikt to, ko domā, nav tas sliktākais piegājiens. Slapstīties pa kaktiem noteikti nav labāk. Tomēr daža laba frāze un rīcība vedina domāt, ka Morinju tomēr nav tik liels teicamnieks, kā sākotnēji varētu šķist. Futbola trenera CV viņam nudien iespaidīgs. Viņam ir, ko likt galdā.
Ne visu atcerēties, ko Morinju savā dzīvē sarunājis, taču no pēdējā laika runām un atziņām prātā īpaši aizķērušās divas. Pirmā. Morinju uzskata, ka "Barcelona" Eiropā uz priekšu velk tiesneši. Esmu regulārs abu šo komandu spēļu skatītājs ne tikai Eirokausos, bet arī Spānijā. Tik detalizēti video neesmu pētījis, lai kā autoritāte spriestu, cik Morinju teiktajā ir patiesības. Tā allaž katram sava... Varu spriest tikai un vienīgi kā parasts žurnālists. Man nav radies iespaids, ka “Barcelona” tiek vilkta visos iespējamos veidos. Ja Morinju apgalvojuma iegansts ir iepriekšējais mačs un Pepes noraidījums, tad man uz to visu ir cits redzējums.
Sākšu no otra gala. Pirmkārt, uzskatu, ka Daniels Alvešs, pret kuru Pepem tika fiksēts pārkāpums, rīkojās ļoti nekorekti, tik ļoti ilustrējot kontakta sekas, lai arī sadursmes nemaz nebija. Otrkārt, uzskatu, ka tiesnesim šī bija ļoti sarežģīta epizode, tāpēc likt galvu zem giljotīnas, ka šoreiz ar lēmumu netrāpīja, arī neceļas roka. Pepes un Alveša kājas konkrētajā epizodē šķīra, iespējams, nevis daži centimetri, bet gan milimetri. Saskatīt to tik īsā mirklī ir praktiski neiespējami. Lai arī Volfgangs Štarks ir profesionālis, arī viņš ir tikai cilvēks. Dažkārt šādās epizodēs cietējs ātri vien ir uz kājām, kas liek secināt, ka nekāds dižais pārkāpums nav bijis. Šoreiz Alvešs bija izcilāks par dažiem labiem Holivudas aktieriem. Tiesnesis diemžēl iekrita šajā slazdā. Pēc 20 video atkārtojumu noskatīšanās reizēm arī mēs kļūstam gudrāki par tiesnesi, jo redzam, ka kontakta nebija. Tiesnesim šādas iespējas nebija. Viņš sprieda, ņemot vērā informāciju un fonu, kas bija viņa rīcībā. Epizode izskatījās dažādi no dažādiem rakursiem. Acīmredzot tiesnesim nepaveicās būt tur, kur viņš būtu redzējis, ka Alvešam jāpiešķir dzeltenā kartīte par simulāciju, bet Pepem maksimums “pienākas” dzeltenā kartīte par bīstamu spēli.
Vienmēr jau var teikt, kontakta nebija un esmu svētāks par svētu, taču uz to visu allaž jāparaugās no otra skatu punkta. Kas notiktu ar Alvešu - pareizāk sakot, ar viņa kāju, ja viņš nebūtu centies vai paguvis no sadursmes izvairīties. Varēja iznākt kā Eduardu Anglijā... Ja kontakts tiešām būtu bijis, tiesnesis absolūti būtu taisnība - Pepem sarkanā un uz redzīti. Aprunājos ar vairākiem Latvijas tiesnešiem, un viņu viedoklis daudz neatšķīrās no manējā.
Ja patin filmu atpakaļ, protams, Morinju tiešām var nosaukt vairākas spēles, kurās tiesnešu lēmums veicinājis “Barcelona” skaitlisko vairākumu. Pērn pusfināla atbildes mačā Morinju vadītais “Inter” jau 28. minūtē nonāca mazākumā pēc Tjagu Motas noraidījuma. Viņš nekorekti ar roku trāpīja pa seju Serhio Busketam, taču nevar arī noliegt, ka “Barcelona” pussargs šo epizodi stipri “uzfrišināja”. Šosezon astotdaļfināla atbildes mačā pret “Arsenal” tika noraidīts viesu uzbrucējs Robins van Persijs. Arī šajā epizodē uzbrucējs nebija gluži bez vainas. Var jau teikt, ka citi tiesneši nebūtu bijuši tik bargi, bet tas allaž bijis subjektīvi, un vienprātības nav pat tiesnešu vidū. Nav jau arī tā, ka simulētāji sēž uz zaļa zara. Arī viņus itin bieži soda, un tas ir pozitīvi.
“Barcelona” ir citādāka komanda, jo spēlē ļoti, ļoti tehniski, bet tehniskiem futbolistiem dikti nepatīk, kad viņus “paņem uz masu”. Iespējams, simulēšana ir tāda kā aizsargmaska - veči, jūs zināt, ar ko riskējat...
Iemesls, kāpēc tiesneši nereti strīdīgās situācijas lemj par labu titulētajam Katalonijas klubam, noteikti ir arī respekts. Un tomēr. Visdrīzāk galvenais iemesls, kāpēc “Barcelona” diezgan bieži ir vairākumā, ir šās komandas augstā klase. Respektīvi, futbolisti piespiež sāncenšus kļūdīties. Ne par velti diezgan populārs ir viedoklis, ka šī “Barcelona” ir visu laiku labākā komanda futbola vēsturē. Subjektīvi, bet objektīvi jau nemēdz būt. Un vēl kas. Ja “Barcelona” tik ļoti vilktu uz priekšu soģi, diezin vai cits pēc cita šās komandas futbolisti tik bieži saņemtu balvas prestižās aptaujās. Balvas labākajiem piešķir par izcilu sniegumu futbolā, nevis aktiermākslā. “Barcelona” futbolisti atzinības izpelnās augstās meistarības dēļ.
Atgriežoties pie Pepes noraidījuma, varbūt Morinju derētu padomāt, kāpēc pēdējās piecās spēlēs "Real" futbolisti saņēmuši četras sarkanās kartītes? Varbūt ne viss ir kārtībā ar pašu galvām.
Otra atziņa, kas iespiedusies atmiņā no Morinju sacītā, ir par to, ka “Barcelona” nav spēcīgākā komanda pasaulē. Tas ir viedoklis, un tam nav ne vainas, bet kāpēc gan ar šādu viedokli mētāties tik svarīgu cīņu kā UEFA Čempionu līgas pusfināli priekšvakarā? Muļķīgi domāt, ka tas var izsist “Barcelona” no sliedēm. Drīzāk Morinju panāca pretējo efektu - vēl vairāk mobilizēja barsiešus, un viņi vēl vairāk alka aizvērt portugālim muti. Un aizvēra. Laikam jau Morinju gribēja pazīmēties, taču izdarīja to nelaikā un neīstajiem vārdiem. Tā pateikt bija kā ļauties iegrūst saniknotu lauvu krātiņā.
Morinju pats daudz kritizē un daudz saņem arī atpakaļ. Tas skar arī “Real” aizsardzību un uzbrukumu. Daudziem neizprotama ir uzbrukuma slāpēšana aizsardzības vārdā. “Real” arī pret šo “Barcelona” modeli ir apliecinājis, ka spēj kontrolēt bumbu un bīstami uzbrukt. Otrdien Barselonā “Real” futbolistiem nebūs izvēles. Neticu, ka komanda izkārs balto karogu, par spīti 0:2 pašu mājās pirmajā spēlē. Ja “Real” grib cīnīties par uzvaru divu spēļu summā, un noteikti grib, uzbrukumā būs jādodas lielākiem spēkiem. Varbūt tas pat ir labi, ka madridieši ir bezdibeņa malā. Beidzot redzēsim, ka šī komanda barsiešiem uzbrūk arī pozicionāli, nevis tikai ātros pretuzbrukumos... “Real” joprojām ir grands, nevis pastarītis.
Ja “Real” pirmie gūs vārtos, būs jautri, ja “Barcelona”, tad gaidīsim finālu... “Real” pietrūks diskvalificētie aizsargi Serhio Ramoss un Pepe, “Barcelona” atgriezies Andress Injesta.
PS. Morinju ceļu uz trenera karjeru savulaik sāka tieši "Barcelona". Vai varat noticēt, ka šis Morinju ir tas pats, kurš pirms14 gadiem par šo Katalonijas klubu sacīja? "Barcelona ir un paliks manā sirdī mūžīgi!" Ar šādiem vārdiem parasti nemētājas.
Prognoze: finālā iekļūs "Barcelona".
"Manchester United" - "Schalke 04" 2:0
Ja Vācijas vicečempioni spēlēs tādā pašā kvalitātē kā pirmajā mačā Gelzenkirhenē (0:2) un sestdien Vācijas čempionātā spēlē pret “Bayern” (1:4), viņiem Mančestrā nav nekādu izredžu atjaunot intrigu cīņā par finālu. Būs grūti pat tad, ja izdosies aizvadīt vienu no labākajām spēlēm šajā turnīrā, jo “MU” mājās nav zaudējis jau 29 spēlēs pēc kārtas, turklāt iepriekšējos 14 mačos ir uzvarēts...
“MU” nedēļas nogalē zaudēja ļoti svarīgā cīņā par čempiontitulu. Pēc šās neveiksmes komanda būs gan papildus mobilizēta (Fergusona faktors), gan arī motivēta gūt pozitīvas emocijas. Jo cīņa premjerlīgā vēl nav galā - svētdien pret galveno konkurenti “Chelsea”. Mačs, kas izšķirs ļoti daudz. Ja “MU” trešdien pirmā gūs vārtus, tad varam sagaidīt “mierīgu ripināšanu” līdz beigām, jo spēki jāprot pietaupīt, cik jau nu šāda prestiža turnīra kontekstā par to vispār var runāt. Varbūt tas izpaudīsies atpūtas došanā kādam no līderiem. Toties vietā būs motivēts rezervists.
Prognoze: finālā iekļūs "Manchester United".
+2 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Arii attiecibā uz balvū pasniegšanu ir skaidrs ka barsa tiek vilkta = pagājušo gad bija skaidrs ka jādod bija snaijderam, kurš uzvareja cempionu līga, itālijas čempionatā, kausā un vēl finālā pasaules kausā, bet ar to izradas par maz prieks labakā sspeletaja balvas pasaule.
+2 [+] [-]
[+] [-]