Uzvara pār Izraēlu vai zaudēti punkti pret Maltu?
Latvijas futbola valstsvienības līdzšinējās piecas spēles EURO 2012 kvalifikācijas ciklā devušas labvēlīgu augsni visdažādākajām prognozēm - kāds būs turpinājums? Lūk, pa druskai optimistiem, reālistiem un pesimistiem - bešā neatstāšu nevienu!
Optimistiskais scenārijs! Latvijas valstsvienības futbolisti un viņu rādītais sniegums cikla otrajā aplī mainās līdz nepazīšanai. Uz labo pusi, protams! Uzvara pār Izraēlu nāk grūti, jo ne visi ir labākajā formā, taču lielā diena ir Artjomam Rudņevam, un viņš izmanto robu Izraēlas vājākajā līnijā aizsardzībā, realizējot izgājienu (1:0). 4. jūnijā diezgan negaidīts pavērsiens arī Pirejā, jo grieķi sensacionāli nespēj uzveikt Maltu (0:0). Mājiniekus iegāž agri pabeigtais Grieķijas čempionāts aprīļa vidū, jo lielākā daļa futbolistu ir patālu no optimālās formas. Horvāti nepārsteidz - mājās noliek uz lāpstiņām Gruziju, un atgriežas F grupas galvgalī.
Septembris nes nākamos pārsteigumus, jo Latvijas valstsvienība ne tikai nezaudē Gruzijā (0:0), bet arī izglābjas no zaudējuma pret grieķiem Rīgā (1:1). Teicams tālsitiens padodas Aleksandram Cauņam. Cerības uz otro vietu uzlabo Izraēla, kas mājās pieveic grieķus, bet Malta savā laukumā sagādā sensāciju, apkaunojot Gruziju (1:0). Horvātija ir uzdevumu augstumos - ir pa zobam gan Izraēla, gan Malta. Toties intriga grupā uzbango ar jaunu sparu. Pirms pēdējām divām spēļu kārtām Latvijas valstsvienība ar deviņiem punktiem jau ir pietuvojusies otrajai vietai (Horvātija 19 punkti, Grieķija 13, Izraēla 13, Gruzija 10, Latvija 9, Malta 4).
Aina tabulā kļūst vēl patīkamāka pēc spēlēm 7. oktobrī, jo grieķi savā laukumā zaudē arī horvātiem, bet mēs Rīgā ar 3:0 apspēlējam Maltu (Horvātija 22 punkti, Grieķija 13, Izraēla 13, Latvija 12, Gruzija 10, Malta 4).
Viss izšķiras pēdējā kārtā 11. oktobrī. Diemžēl Latvijas valstsvienība vēlreiz šajā ciklā kapitulē horvātiem (0:2) un zaudē cerības uz otro pozīciju, ko pēc uzvaras Gruzijā nosargā grieķi. Pat uzvara Maltā augstāk par trešo vietu vairs neļauj pakāpties Izraēlai, kam ir sliktāka gūto un zaudēto vārtu bilance savstarpējās spēlēs pret grieķiem (Horvātija 25 punkti, Grieķija 16, Izraēla 16, Latvija 12, Gruzija 9, Malta 4). Dažs jautās - bet kur tad optimisms, jo mēs taču nekvalificējāmies finālturnīram? Zinot šā brīža situāciju tabulā, sastāva problēmas un kalendāru, intrigas atjaunošana vien būtu panākums. Ja viss notiktu pēc aprakstītā scenārija, mēs no diezgan bezcerīgas situācijas cikla vidū būtu pacīnījušies par kvalificēšanos finālturnīram. Tā būtu cienīga ceturtā vieta!
Reālais scenārijs. Pamatsastāva spēlētāju nepilnīgā spēļu prakse un dažu svarīgu spēlētāju savainojumi neļauj Latvijas valstsvienībai sapulcēties labākajā sastāvā un parādīt labāko spēli. Rīgā pietrūkst argumentu pret individuāli meistarīgākajiem Izraēlas futbolistiem. Centieni izraut neizšķirtu maksā vēl vienu vārtu zaudējumu (0:2). Septembrī piedzīvojam vēl divas neveiksmes - 0:1 Gruzijā un 0:2 Rīgā pret Grieķiju. Noskaņojumu nedaudz uzlabo uzvara 2:0 mājās pret Maltu, taču ciklu nākas beigt ar vēl vienu zaudējumu Horvātijā (1:2). Sešu komandu konkurencē spējam apsteigt tikai pastarīti Maltu.
Pesimistiskais scenārijs. Savainojumu dēļ ik spēli nevar palīdzēt vairāki pamatsastāva futbolisti, citiem ir spēļu prakses deficīts. Upurus prasa arī sastāva atjaunināšana - sapratnes trūkums veicina virkni kļūdu, kas dārgi maksā. Konkurenti nesnauž. Zaudējam ne tikai Izraēlai, Grieķijai, Gruzijai un Horvātijai, bet parādām negaidīti vāju sniegumu pret Maltu. Viesiem jau pašā mača sākuma izdodas gūt vārtus, bet mēs rezultātu izlīdzinām vien otrā puslaika vidū (1:1). Izmisīgie pūliņi iepriecināt skatītājus ar uzvaru cieš neveiksmi. Grupā ieņemam pirmspēdējo vietu, tālu atpaliekot no labāko četrinieka.
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
Man jau liekas, ka tu pārspīlē "Pamatsastāva spēlētāju nepilnīgo spēļu praksi un dažu svarīgu spēlētāju savainojumus". Paskaties, kā Māris spēlēja atlases cikla pirmās divas spēles pret Horvātiju un Maltu, kad klubā bija bez spēļu prakses, un kā viņš spēlēja pret Izraēlu nedēļu pēc dubļa Grieķijā! Spēļu prakses trūkumu nevajadzētu pārvērtēt. Domāju, tāds Cauņa, Kļava rausies uz nebēdu. ParRubinu gan šaubos, bet tur ne tik daudz spēļu prakses trūkums - ir arī citi objektīvi iemesli. Par savainotajiem. Šobrīd tādu zinu tikai vienu. Un nebūt ne tādu, kuru varētu saukt par "svarīgu pamatsastāva spēlētāju", bet gan tikai par potenciālu p-sastāva vīru.
Ja domā Rudņevu, tad vēlreiz apskaties pēdējo Lech spēli! Visi četri goli ne bez viņa palīdzības. Tāpēc neredzu ne mazāko iemeslu apšaubīt viņa varējumu un sportisko kondīciju.
Lielākās raizes varētu būt par Gorkšu un Verpakovski, kuri ilgi iztiek ne vien bez spēļu, bet arī bez treniņu prakses. BET. Vai tad ebrejiem tā situācija ir labāka? Vēl sliktāka...
+2 [+] [-]
Jau iepriekšējā spēlē Izraēlā redzējām, ka izraēlieši ir nomināli spēcīgāki, taču, veiksmīgi aizsargājoties, vismaz punktu mēs varam paņemt arī tur, jo arī iepriekšējā mačā rezultāts bija tikai 1:2. Jācer, ka Rīgā labi nospēlēsim.
Horvātija un Grieķija - tās jau ir citas klases komandas. Nebūs nekāds pārsteigums, ja zaudēsim, jo tomēr, aplūkojot sastāvus, atšķirības tomēr ir manāmas. Lai gan mums arī sastāvs nav slikts. Cerams, ka grieķiem nebūs optimālā forma vairs pēc čempionāta beigām aprīlī. Horvāti? Drīzāk bez variantiem, jo jau Rīgā bija 0:3. Jācer tikai un vienīgi uz veiksmi.
Tas, kas situāciju uzlabo, ir jaunu seju parādīšanās valstsvienībā, kas kādreiz nav tur spēlējuši vai sen nav spēlējuši. Kas liedz Gauračam sevi skaļi pieteikt vai Višņakovam atgriezties ar blīkšķi? Nedaudz bažas gan rada jau minētais spēļu prakses trūkums atsevišķiem spēlētājiem (Kļava, Ivanovs, Cauņa...), kā arī savainojumi (Žigajevs). Ļoti iespējams, ka uz spēli nebūšot arī Koļinko un Lukjanova, ne tikai Verpakovska. Tas ir slikti. Taču jācer un jāvēl veiksmi. Starkovam jāliek lietā savas psihologa spējas.
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]