Facebook
GoogleKoha pārliecinoši triumfē Eiropas čempionātā
Foto: EPA/Scanpix
2017. gada Eiropas vicečempione un pasaules bronzas medaļniece Rebeka Koha (58 kg) šodienas kontinentālajās meistarsacīkstēs pārliecinoši uzvarēja raušanā, tāpat arī grūšanā, līdz ar to izcīnīja zelta godalgu.
58 kilogramu sacensībām tika pieteiktas 16 svarcēlājas. Pirms šī gada kontinentālajām meistarsacīkstēm izveidots svarcēlāju reitings, vadoties no kilogramu summas, kuru attiecīgā sportiste eventuāli varētu pacelt. Trešā jaunākā dalībniece Rebeka Koha (19) orientējās uz 215 kg summu un kotējās kā galvenā pretendente uz zeltu. Otro lielāko smagumu (201) bija iecerējusi deviņus gadus vecākā Zviedrijas pārstāve Angelika Rosa, savukārt kā trešā pozicionējās mājiniece Marija Grigoriu ar 195 kg summu.
Raušanā mūsu sportiste sāka, kad visas konkurentes savus piegājienus jau bija veikušas. Šādā situācijā ir mazākas iespējas atpūsties starp cēlieniem. Rebeka Koha bez problēmām tika galā pirmajos divos mēģinājumos (90, 95 kg), trešajā bija grūtības, taču 100 kg tika pacelti. Ventspilniece izvirzījās pārliecinošā līderpozīcijā, par 12 kilogramiem apsteidzot tuvāko sekotāju.
Grūšanā ventspilniece sāka, kad visas konkurentes savus piegājienus jau bija veikušas. Mūsu svarcēlāja atkal darbojās sekmīgi - 110, 115, 120 kg. Tādējādi latviete ļoti pārliecinoši triumfēja arī summā, par 29 kilogramiem apsteidzot sudraba ieguvēju Angeliku Rosu. Trīskārtējā U20 Eiropas čempione savai medaļu kolekcija pievienoja arī pieaugušo Eiropas čempionāta zelta godalgu. Lieki teikt, ka Latvijas sieviešu svarcelšanā pirmoreiz ir šāds panākums.
Atgādinām, ka dopinga skandālu dēļ diskvalificētas septiņu valstu federācijas - Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Krievija, Moldova, Turcija un Ukraina - no tām četras ir sieviešu svarcelšanas lielvalstis. Eiropas čempionātā tādējādi ir mazāka konkurence, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Kā jau ziņots, pagājušā gada pasaules sudraba medaļnieks Artūrs Plēsnieks (105 kg) savainojuma dēļ tagad nestartē un cer piedalīties novembra planētas čempionātā. Pērnā gada EČ astotās vietas īpašnieks Ritvars Suharevs (77 kg) startēs 29. martā pēc plkst. 20.35, bet U23 Eiropas bronzas ieguvējs Vadims Koževņikovs (94 kg) cīnīsies 31. martā pēc 18.35.
Eiropas čempionāts svarcelšanā, 58 kg sievietes
| # | Svarcēlāja | Valsts | Paceltie kilogrami |
|---|---|---|---|
| 1. | Rebeka Koha | Latvija | 100+120=220 |
| 2. | Angelika Rosa | Zviedrija | 85+106=191 |
| 3. | Andrea Penkiu | Rumānija | 88+102=190 |
| 4. | Marija Grigoriu | Rumānija | 83+104=187 |
Izmantotie resursi:
ewfed.com
-2 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kur tur mazkonkurence.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Mentāli / psiholoģiskais (ne)spēks iegāž - Rastijs, Palameika un daudzi citi - mēģenē trenēti nav izgājuši savu dzīves skolu mentāli.
Tas tad arī pietrūkst, lai nokostu Furkādus un Špotākovas.
Tapēc nav ko mācīt ābečnieku lietas. Tās pašam jāsaprot.
Protams, Tava sirds ir liela kā Lieldienu šupoļu amplitūda!!! Tas ir tikai apsveicami.
[+] [-]
Katrā svarā ir tikai 1 sportists no valsts.
Ko darīt Eiropas otram stiprākajam, ja no viņa valsts ir čempions!?
P.S.
Neaprakstu, ka valsts var kādā sv.kat. ielikt 2, bet tad citā jāpaliek bez pārstāvja.
[+] [-]
Domajot jau par Olimpiadi 2020 ir daudz secinajumu:
1.Olimpiade 2016 Rebekas rezultats bija 197kg, bet janem mera ka vina uzaudzeja massu, jo toreiz bija kategorija lidz 53km, rezultata pielika 23kg kas ir izcili, tomer
2.Ja 53kg kategorija Rebekai ar 197kg pietika 4.vietai un lidz medalam bija vien 2kg/zeltam 15kg, tad kategorijaa lidz 58kg ir pavisam cita aina un rezultati ir geometriski lielaki, ta ar esosiem 220kg lidz bronzai pietruktu vairs ne 2kg, bet gan 11kg(!), savukart lidz zeltam pietruktu nerealie 20kg(!);
3. secinajums: ja gribam medalu Olimpiadee vel loti-loti daudz darba! Novelam Rebekai izturibu un progresu!
[+] [-]
-1 [+] [-]
Par svarcelšanu precīzas statistikas cik ar to nodarbojas nav, taču, esi drošs, ka tas ir viens no bāzes sporta veidiem (līdz ar vieglatlētiku, peldēšanu utt.), bet IWF biedru statusā ir 187 valstis.
Tas, ka tu, tavs draugs vai kaimiņš ar svarcelšanu nenodarbojas un tā dien dienā nav medijos, nenozīmē, ka tās nav. Konkurence ir MILZĪGA, tieši tāpēc lielajos forumos arī ir valstu pārstāvniecības ierobežojumi, citādāk šajos turnīros piedalītos tikai dažas valstis.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par pārtikas ražošanā pielietotajiem paņēmieniem es rakstīju - tur izmanto ķīmiju, taču to speciāli izcelt?
Pašlaik absolūtais vairākums pārtikas, ko mēs lietojam tiek lielākā vai mazākā mērā apstrādāts un tur ir vieta arī ķīmijai. Taču tā ir un paliek pārtika vai uztura bagātinātāji (atsevišķas uzturvielas vai uzturvielu kompleksi, ko lieto, lai kompensētu to neuzņemšanu ar pārtiku).
Tieši tāpēc apgalvot, ka tā ir tā ķīmija, ko lieto, lai sasniegtu rezultātu... nu tas ir smieklīgi, kā minimums, jo sanāk, ka jebkura sardele, ko nopērk veikalā ir tieši tādā pat mērā ķīmija.
[+] [-]
Arī, ja jums noteicošais ir vai zināt kādu sievieti-svarcēlāju, iespējams, ka padomāsiet, ka vispār svarcelšanas nav.
Tajā pašā laikā ir reģioni, kur sieviešu svarcelšana ir attīstītāka. Āzija, Dienvidamerika. Visās svarcelšanas lielvastīs sieviete, kas ceļ svaru stieni nav nekas ĀRPRĀTĪGS, kā to vēl aizvien uztver pie mums.
Beigu beigās, pašlaik populārajā krosfitā svarcelšana ir viena no pamatdisciplīnām un tur sieviešu ir pietiekoši daudz un viņas ceļ diezgan labus svarus, dažas pat startējot svarcelšanas sacensībās.
Atkārtošos - tas, ka jūs nezināt svarcēlājus un par viņiem dien dienā neziņo mediji, nenozīmē, ka tur nekas nenotiek un tur nekā nav vai tas ir kaut kāds mazkonkurences sports.
[+] [-]
Tu jau pats liec sieviešu svarcelšanai izklausīties kā mazas konkurences sporta veidam.
[+] [-]