Kanādas otrā izlase
Hokeja dzimtenē Kanādā ir 91 tūkstotis pieaugušo spēlētāju un 2631 apjumts laukums. Konkurence iekļūšanai olimpiskajā izlasē ir milzīga, tāpēc arī Sočos nebūs vairāki kanādieši, kas kļuvuši par Nacionālās hokeja līgas zvaigznēm. Lūkojām sastādīt Kanādas otro valstsvienību. Par to, kādi panākumi būtu pa spēkam šiem trim vārtsargiem, astoņiem aizsargiem un 14 uzbrucējiem, spiediet paši.
Vārtsargi
Marks Andrē Flerī: Pitsburgas "Penguins" vārtsargs šajā sezonā ir panākumiem bagātākais - 31 no 47 gadījumiem viņš laukumu pametis kā uzvarētājs. Četras sausās spēles aizvadījušais Flerī 2010. gadā bija Kanādas izlases trešais numurs.
Džošs Hārdings: 29 gadus vecais vārtsargs kļuvis par paraugu daudziem. 2010. gadā viņš sarāva ceļgala krusteniskās saites un izlaida nākamo sezonu. Divus gadus vēlāk viņam tika konstatēta multiplā skleroze. Taču tieši Hārdings bijis Minesotas "Wild" panākumu pamatā - 93,3% atvairīto metienu ir otrais labākais rādītājs līgā, bet vidēji spēlē ielaistie 1,65 vārti ir pats labākais.
Džonatans Bernjē: Toronto "Maple Leafs" vārtsargs ar vismaz 40 metieniem saskāries 11 reizes, izcīnot septiņas uzvaras un piedzīvojot četras neveiksmes (viena pagarinājumā, viena pēcspēles metienos). Kanādas komanda arvien tiek nomētāta, bet Bernjē gādā par dalību izslēgšanas spēlēs.
Aizsargi
Brents Sībruks: 28 gadus vecais aizsargs, kurš kopš 2010. gada kļuvis par olimpisko čempionu un divas reizes izcīnījis Stenlija kausu, spēlē Čikāgas "Blackhawks" pirmajā virknējumā, laukumā pavadot 21 minūti un 54 sekundes.
Marks Džiordano: Sezonas ievadā lauztas potītes dēļ izlaidis pusotru mēnesi, Džiordano ar 40 spēlēs sakrātajiem 28 punktiem apsteidzis, piemēram, Zdeno Hāru. Mačā laukumā pavadot 25 minūtes un 22 sekundes, 30 gadus vecais hokejists saglabājis pozitīvu lietderības koeficientu +3, lai gan pārstāv Rietumu konferences otro vājāko komandu Kalgari "Flames".
Kriss Letangs: 42 punkti 51 spēlē, 38 punkti 35 mačos - ar šādu statistiku lepotos arī uzbrucēji. Letanga spēles laiks sniedzas virs 24 minūtēm, un Pitsburgas "Penguins" aizsargs vairākumā noderētu jebkurai komandai.
Dens Boils: 37 gadus vecais hokejists 2010. gadā tika pie olimpiskā zelta, bet šoreiz kāju priekšā aizlika labais satvēriens - Kanādas treneri vēlējās četrus aizsargus ar labo un četrus aizsargus ar kreiso satvērienu. 52 mačos Sanhosē "Sharks" spēlētāja kontā ir 22 rezultativitātes punkti.
Dions Fanufs: Toronto "Maple Leafs" kapteiņa uzdevums laukumā ir sāncenšu līderu neitralizēšana, tāpēc nākas spēlēt daudz (24:15 minūtes). Ar uzticētajiem pienākumiem Fanufs tiek galā apņēmīgi - lietderības koeficients +19. Tāpat viņš nebaidās spēlēt fiziski, kļūstot par pretinieku biedu.
Fransuā Bošemēns: Nacionālās hokeja līgas līdervienība ir Anaheimas "Ducks". Bošemēns pēdējās spēlēs pirms olimpiskā pārtraukuma tika noslogots pamatīgi - trijos no četriem mačiem viņš laukumā bija ilgāk par 27 minūtēm. Ar lietderības koeficientu +26 Bošemēns ir ceturtais labākais visā līgā.
Dens Džirardi: Pēdējo sezonu gaitā Ņujorkas "Rangers" hokejists pierādījis, kāpēc pieder pasaules labākajiem aizsargiem. Laikā, kad "Rangers" bija starp Austrumu konferences vadošajām komandām, viņš laukumā pavadīja virs 26 minūtēm.
Dagijs Hamiltons: Pēc tam, kad savainojumā iedzīvojās vācietis Deniss Zeidenbergs, 20 gadus vecais Hamiltons pievienojās Zdeno Hāram Bostonas "Bruins" pirmajā virknējumā. Jaunības pārgalvību viņa spēlē pārspēj pārliecība un nosvērtība.
Centra uzbrucēji
Klods Žirū: Filadelfijas "Flyers" kapteinis ir rezultatīvākais Kanādas hokejists, kurš nespēlēs Sočos, - 59 spēlēs viņš sakrājis 57 punktus. Pirms diviem gadiem gūtie 93 punkti Žirū deva trešo vietu līgas kopvērtējumā. Taču tehniskā uzbrucēja vietā Kanāda izvēlējās, piemēram, Krisu Kunicu, kuram izveidojusies sadarbība ar Sidniju Krosbiju.
Džo Torntons: Labākajā sezonā Sanhosē "Sharks" kapteinis 82 spēlēs izdarīja 92 rezultatīvas piespēles. Gadu skaits un ātrums neiet roku rokā, taču laukuma ožu 34 gadus vecais Torntons nav pazaudējis - 56 punkti 59 spēlēs. Piedalīties 2010. gada panākuma atkārtošanā viņam tomēr nebūs iespēja.
Logans Kutūrs: Vēl viens no Sanhosē "Sharks" līderiem, kurš pirms iedzīvošanās savainojumā 43 spēlēs sakrāja 35 punktus un pozitīvu lietderības koeficientu +13. Kutūra neiekļaušana Kanādas olimpiskās izlases sastāvā hokeja dzimtenē izraisīja pat plašāku rezonansi nekā jebkura cita spēlētāja atstāšana aiz borta.
Ēriks Stāls: 29 gadus vecais uzbrucējs, kurš kopš 2009. gada ir Karolīnas "Hurricanes" kapteinis, pagājušajā pasaules čempionātā pildīja arī Kanādas kapteiņa pienākumus, iedzīvojoties smagā savainojumā. Tomēr Stāla patriotisms un 45 punkti 54 spēlēs netika novērtēti ar lidmašīnas biļeti uz Sočiem.
Tailers Segins: Pagājušajā sezonā Bostonas "Bruins" rindās cīnījies Stenlija kausa finālā, 22 gadus vecais Segins vasarā ārpus laukuma aktivitāšu dēļ tika aizmainīts uz Dalasas "Stars". Teksasā par darījumu noteikti nebēdā - 56 punkti 56 spēlēs. Turpinot tādā pat garā, Segins pavisam drīz būs Kanādas pirmajā izlasē.
Kreisās malas uzbrucēji
Teilors Hols: 2010. gada drafta pirmajam numuram problēmu ar adaptēšanos nebija - Edmontonas "Oilers" uzbrucēja punktu skaits turpina augt arī ceturtajā sezonā, pēc 53 mačiem sasniedzot 56. Pēdējo trīs punktu maču 22 gadus vecais spēlētājs aizvadīja pret vienu no līgas spēcīgākajām komandām Sanhosē "Sharks".
Džefs Skiners: 1992. gadā dzimušais Karolīnas "Hurricanes" uzbrucējs divas reizes divu maču laikā guvis piecus vārtus. 46 spēlēs sakrāti 40 punkti, taču līdz rekordam vēl tālu - debijas sezonā Skiners sakrāja par 23 punktiem vairāk.
Breds Maršāns: Bostonas "Bruins" spēlētājs bija janvāra karstākās maiņas sastāvdaļa, sešos mačos sakrājot 12 rezultativitātes punktus. Lai gan Maršāns ir tikai 175 centimetrus garš, tas netraucē ielīst zem pretinieku ādas.
Milans Lučičs: Ja vajadzēs, tad izvicinās dūres. Ja vajadzēs, iemetīs izšķirošos vārtus. Pagājušā gadā Stenlija kausā 22 spēlēs sakrāja 19 punktus. Uzņemto tempu noturējis arī šajā sezonā - 41 punkts un lietderības koeficients +21.
Endrjū Leds: 2010. gadā izcīnījis Stenlija kausu, piedalījies pēdējos trīs pasaules čempionātos, Leds noderētu arī ārpus laukuma - jau pirmajā sezonā pēc pievienošanās Vinipegas "Jets" kļuva par komandas kapteini. Arī viņa kontā 41 punkts.
Labās malas uzbrucēji
Džeimss Nīls: Pitsburgas "Penguins" snaiperis nav starp labākajiem aizsardzībā, bet prot paņemt labāko no lieliskiem centra uzbrucējiem - ar Jevgeņiju Malkinu un Sidniju Krosbiju pie sāniem 37 spēlēs sāncenšu vārtsargus pārspējis 20 reizes un sakrājis 45 punktus.
Džeroms Iginla: 11 sezonās pēc kārtas pārsniedzis 30 gūto vārtu robežu, 36 gadus vecais Bostonas "Bruins" uzbrucējs turpina priecēt - lietderības koeficients +25 un 43 punkti.
Džordans Eberle: 23 gadus vecais hokejists Kanādu pārstāvējis pēdējos četros pasaules čempionātos pēc kārtas, 27 spēlēs uz lielā laukuma sakrājot 21 punktu. Edmontonas "Oilers" uzbrucējam izcelšanās nesagādā problēmas arī Ziemeļamerikā - 45 punkti 59 spēlēs.
Brents Bērnss: Pēc juniora karjeras noslēguma un pievienošanās Minesotas "Wild" tika transformēts par aizsargu. Taču Sanhosē "Sharks" viņā labprātāk redzēja uzbrucēju. Solis attaisnojās - šosezon 46 spēlēs 14+16 un lietderības koeficients +19.
+8 [+] [-]
Būsim reāli Olimpiskie čempioni ir gandrīz vai zināmi..
+8 [+] [-]
+38 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Toreiz tā starpība starp Kanādu un citām izlasēm NHL spēlētāju sakarā nebija mazāka.
Bet nu protams, Kanādai ir labas izredzes vinnēt čempi. Kā jau vienmēr. Tikai nevajag uzskatīt, ka tā statistika, kas savākta NHL laukumos baigi daudz ko nozīmē, jo domāju, ka uz lielā ledus tas pats Mozjakins nebūtu sliktāks par nevienu no šiem te.... tāpat kā citi no KHL topa. Tāpēc, ka atšķirība tomēr pastāv.
Vēl jāatzīmē, ka Vankūverā Kanāda spēlēja mājās... i to ASV finālā knapi tikai pieveica. Teorijā ASV arī ir kļuvuši labāki kopš Vankūveras.
[+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
šādas izlases var sastādīt krustu šķērsu. un?
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ovi ir uzaudzis uz lielā ledus, mazais NHL ledus pat nav viņa īstā stihija, pa īstam viņš ir kā spēlētājs audzis uz tāda ledus, kāds ir Sočos un tur viņš būs kā zivs ūdenī...
Bez tam, Ovečkins šogad NHL ir iemetis 40 golus.... Gribi zināt cik vēl NHL ir cilvēku, kas iemetuši 40 golus šogad? Nulle!
Malkins, aizvadot tikpat spēļu cik pārējie, rezultativitātē būtu otrais aiz Krosbija.
Dacjuks nebūs labākajā formā? Viņš uz lielā ledus būs labākā formā kā neviens cits....
Nevajag aizmirst Kovaļčuku, lai arī viņš spēlē KHL.... Radulovu to pašu, kas uz lielā ledus būs labāks par gandrīz visiem kanādiešiem u.t.t. Tas pats Tarasenko redzēsiet būs pavisam cits līmenis uz Soču lielā ledus.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
kārtējais rakstiņš, lai atkal parKrievijas un pretKrievijas faneļi savā starpā paecētos pirms Soču turnīra sākuma
p.s. viens jau prasa Krievijas otro izlasi? kāpēc ne! pēc tam Zviedrijas u.t.t.
[+] [-]
Pie tam, ja atceramies Vankūveru, tad pat savās mājās tāda pati NLA čempja Šveice viņus piespieda sist bullīšus, bet ja atgriežamies Turīnā, tad uz lielā ledus vispār sasita tā, ka nekāda vieglā pastaiga tur nebūs viņiem.....
Olimpiādē uz lielā ledus NHL cipari var nenozīmēt gandrīz neko...
[+] [-]
Ir Krievijas komplektācijā arī trūkumi, bet vēl jau ir ASV, Zviedrija, Somija un nu nebūs tikai to ciparu dēļ Kanādai viegla dzīve, kā jau minēju- šiem pat ar šveiciešiem nav gājis saldi pagājušās spēlēs.
[+] [-]
Rekur jau bija trauksmes zvani Krievijas izlasei. Un šeit bija tikai pāris čaļi no tiem, kas spēlēs olimpiādē ASV.
[+] [-]
Nagano- Finaala varoņi bija aizsargs un vārtsargs...
Aizsargs Svoboda- finaala iemeta savu vienigo ripu turniraa.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jautājums, kurā līnijā ASV, somi un zviedri ir spēcīgāki par krieviem? Nu ok zviedri mož aizsardzībā.
Jūsu lielākā problēma ir tā, ka jūs esat pārāk ieciklējušies uz NHL cipariem. Labi, štrunts par Krieviju, es lieku priekšā, ka Šveice sasitīs kādu no tām medaļu pretendentēm uz lielā ledus, pat varu derēt uz to.... ar visu to, ka viņu NHListi uz citu fona maigi sakot ir... mē
[+] [-]