Lina: "Pusotrā mēnesī atguvu olimpisko formu"
Skrējēja Dace Lina, kura uzvarējusi sezonas pirmajos divos "Skrien Latvija" posmos pusmaratonā, portālam Sportacentrs.com atzina, ka labprāt skrietu visos seriāla posmos. Tāpat Dace sacīja, ka tādu sportisko formu , lai atkal varētu izpildīt olimpisko normatīvu, sasniegusi vien pusotra mēneša laikā..
"Biķerniekos biju plānojusi skriet , lai labotu pirms diviem gadiem uzstādītu trases rekordu. Zināju, ka esmu labākā formā kā 2011. gada sākumā, tādēļ šaubu par to nebija. Uzstādīju arī personisko rekordu pusmaratona distancē, lai gan maratonā esmu skrējusi arī ātrāk, bet tas tādēļ, ka maratonu tomēr esmu skrējusi krietni vieglākā trasē kā Biķernieki," atzina Lina.
Jautāta, vai Daces plānos nav uzvaras visos septiņos "Skrien Latvija" posmos, skrējēja atbildēja: "Visos posmos neskriešu pusmaratona distanci, divos skriešu īsāku distanci. Uzvarēt ir patīkami, gribētu, lai tā notiek, taču redzēsim, kā sanāks."
Lina arī atklāja, ka pirms šīs sezonas izmatojusi labu iespēju trenēties ārzemēs, kas noteikti palīdzējis tikt pie pārliecinošām uzvarām pirmajos divos šīs sezonas posmos: "Februārī biju nometnē Spānijā. Nometne sanāca pavisam nejauši, jo šogad nebija plānots braukt uz nometni, bet kādā treniņā mani uzrunāja Mareks Šīrants, piedāvāja draudzīgas viesnīcas cenas, padevos kārdinājumam un trīs nedēļas trenējos siltumā, kad Latvijā bija vēl lieli mīnusi. Uz nometni aizbraucu kādu laiku nopietni netrenējusies, pēc olimpiskajām spēlēm biju paņēmusi pauzi. Protams, minimāli pēc Londonas biju trenējusies, taču man pašai bija pārsteigums, ka pusotra mēneša laikā atguvu tādu formu, kad varu atkal izpildīt olimpisko spēļu normatīvu. Nometnē atkal atguvu skriešanas prieku, tādēļ aktīvi turpinu skriet arī tagad. Kaut kā bez skriešanas vairs nespēju, patīk sacensību gars, sacensties un pārvarēt sevi tieši skrienot."
Jāatgādina, ka Dace Lina Biķernieku pusmaratonā sasniedza personisko rekordu (1:19:13), tiesa ātrāk 21.0975 kilometrus garo distanci ātrāk skrējusi savā veiksmīgākajā maratonā pērnā gada maijā Hannoverē - toreiz distances pirmā puse tika veikta ar laiku 1:18:15, bet visa distance - 2:38:11. Tieši starts Hannoveres maratonā Linai nodrošināja dalību Londonas olimpiskajās spēlēs.
Dace apņēmusies startēt ne tikai visos "Skrien Latvija" posmos, bet piedalīties arī Nordea Rīgas maratonā, kas norisināsies 19.maijā.
Kaimiņš: "Varu skriet jūtami ātrāk"
"Skriet īpaši ātrāk un paspēkoties par uzvaru šoreiz nebiju gatavs, vairāk uztrauca tas, lai spētu saglabāt sākotnēji uzņemto tempu un nenoplīstu beigās. Lai izcīnītu otro vietu arī nācās pacīnīties," sacīja Kristaps Kaimiņš, kurš vīriešu konkurencē Biķerniekos piekāpās tikai Jānim Višķeram.
"Šis gluži nav mans ātrākais pusmaratons, jo kaut kad jaunībā – 11 gadus atpakaļ – skriets arī ātrāk (2002.gada Rīgas maratonā pusmaratona distance veikta 1:09:14 – aut.)," norādīja Kaimiņš. "Konkrēts mērķis sacensībām nebija, gribējās sajust skrējienu un reāli saprast, uz ko pašreizējā brīdī esmu gatavs. Cipars nav slikts, bet domāju, ka varu vēl jūtami ātrāk. "Skrien Latvija" seriāls uzsākts neslikti, tad vajadzētu tādā garā arī turpināt. "
Pēc Latvijas Skriešanas centra datiem divus labākos pusmaratonus Kaimiņš veicis tieši Biķerniekos. Jautāts, kāpēc tā, Kristaps atbildēja: "Trase tiešām nav tā sliktākā, salīdzinot ar tām, kur šogad jāskrien, lai gan par ātru to arī nosaukt nevarētu. Šogad varbūt, tāpat kā pērn, nostrādāja tas, ka sākumā bija ar ko skriet, respektīvi, izveidojās grupa ar pieņemamu tempu. Protams, arī laika apstākļi nepievīla. Aprīlis jau arī ir tas mēnesis, kad var redzēt, kurš tad pa ziemu ir strādājis. Pagājušajā gadā pēc Biķernieku pusmaratona neko vairāk izskriet neizdevās, jo sākās vesela savainojumu virkne, kas neļāva pilnvērtīgi trenēties, tāpēc arī turpinājums nesekoja."
"Skrien ātri un neatskatīties," ar humoru Kaimiņš izteicās par šī gada mērķiem, lai gan patiesībā viņa ieceres ir gana ambiciozas. "Ja veselība ļaus, kas ir pats būtiskākais, tad vajadzētu izskriet personiskos rekordus dažādās distancēs, izņemot laikam maratonu, kurā man pašreiz plānu nav. Ja arī šogad kāds maratons tiks skriets uz rezultātu, tad tas nebūs ātrāk par rudeni. Sava prieka pēc gan jau kāds tiks noskriets arī treniņprocesā. Šā brīža personiskais rekords maratonā (2:28:12, Amsterdama, 2011.) mani apmierina, lielāku ambīciju nav, taču, ja to skriešu, tad kaut kur ārzemēs pie pieklājīgas konkurences un ātrā trasē. "
+1 [+] [-]