Skujiņam un Saramotinam septiņu stundu pārbaudījums "Milāna - Sanremo"

Par sacensībām

"Milāna – Sanremo" velobrauciens šajā gadā atzīmē savu 108. gada dienu. Pirmo reizi sacensības notika tālajā 1907. gadā. Savas vēstures, grūtības pakāpes un tikai šīm sacensībām raksturīgo īpašību dēļ, "Milāna – Sanremo" iekļauts starp pieciem monumentālajiem velobraucieniem. (vēl arī "Tour of Flanders", "Paris – Roubaix", "Liege – Bastogne – Liege" un "Giro di Lombardia” velobraucieni.) "Milānu – Sanremo" dēvē arī par sprinteru klasiku, jo vairumā gadījumu, distances reljefa dēļ, par uzvaru var cīnīties tieši labākie sprinteri.

Distance

Šajā gadā dalībniekus sagaidīs 291 kilometru gara distance, kas ir garākais viendienas sacensību maršruts profesionālajā riteņbraukšanā. Distances sākumā dalībnieki no Milānas dosies Dženovas virzienā. Netālu no šīs pilsētas, trase līdz pat finišam Sanremo pilsētā vedīs gar Ligūrijas līča piekrasti. Lielākais kāpums "Passo del Turchino" (532 metri virs jūras līmeņa) gaidāms trases vidusdaļā, tomēr droši var prognozēt, ka cīņa par uzvaru sāksies pēdējos 30 kilometros jau Sanremo tuvumā. Pēdējās stundas laikā sportistus sagaida virkne stāvu pauguru. Pēdējais no tiem "Pogio de Sanremo", jeb "podžio", atrodas sešus kilometrus pirms finiša. Pēc "podžio" seko tehnisks nobrauciens. Līdz šim ,laika apstākļu ziņā ekstrēmākais velobrauciens notika 2013. gadā, kad dalībniekus pārsteidza sniegs, tika arī saīsināts trases garums.

Iepriekšējā gada uzvarētāji un šī gada favorīti

Pagājušajā gadā uzvarētāja liktenis izšķīrās grupas finiša spurtā, kurā uzvarēja "FDJ" komandas sprinteris Arno Demārs. Pēdējā nobraucienā pēc "podžio" grupa sadalījās, tomēr kilometru pirms finiša atkal sabrauca kopā. Otrais pērn palika Bens Svifts (“Sky”), bet trešais Jirgens Rūlantss no beļģu "Lotto Soudal" vienības. Pērn dalībnieku vidū bija arī divi Latvijas braucēji – Aleksejs Saramotins un Gatis Smukulis. Kā vienam tā otram, bija jāstrādā komandas biedru labā, paši ieņemot attiecīgi 48. un 81. vietu.

Par šī gada velobrauciena galvenajiem favorītiem var uzskatīt gan vadošos sprinterus, gan klasiku speciālistus, viņu vidū titulu aizstāvēt gribošais francūzis Arno Demārs, kuram viens no uzticamākajiem palīgiem ir lietuvietis Ignatas Konovalovas. Favorītu pulkā arī Džons Degenkolbs ("Trek Segafredo"), Gregs Van Avermets ("BMC"), Peters Sagans, Sems Benets ("Bora – Hansgrohe"), Mihals Kvjatkovskis, Elia Viviani ("Sky"), Kalebs Evans, Saimons Gerenss ("Orica – Scott"), Fernando Gaviria, Žiljēns Alafilips ("Quick Step Floors"), Marks Kavendišs ("Dimension Data"), Aleksanders Kristoffs ("Katusha Alpecin") un citi. Kopumā velobraucienam pieteikti 200 dalībnieki no 25 komandām.

Latvijas sportisti - svarīgas komandas sastāvdaļas

Par prieku Latvijas velosporta cienītājiem dalībnieku vidū būs arī divi mūsu valsts riteņbraucēji. "Bora – Hansgrohe" komandas sastāvā iekļauts Aleksejs Saramotins, bet "Cannondale – Drapac" krāsas aizstāvēs Toms Skujiņš. Šīs sacensības nebūs tās, kurās Aleksejs vai Toms būs tie, uz kuriem strādās abu komandas.

Aleksejam visa savas spējas un enerģija būs jāvelta Petera Sagana, kā arī Sema Beneta atbalstīšanai, ar mērķi, lai abi sportisti saglabātu pēc iespējas vairāk enerģijas pirms izšķirošajiem notikumiem. Līdz šim Aleksejs
Milāna – Sanremo" startējis četras reizes, individuāli visaugstāk ierindojoties 2011. gadā, kad gūta 37. vieta.

Toms Skujiņš, kuram sevi individuāli lielāka iespēja būs apliecināt kāpumiem bagātākajās sacensībās aprīļa mēnesī, būs viens no "Cannondale – Drapac" komandas vadošajiem palīgiem, lai pēc iespējas labākā pozīcijā nokļūtu šo sacensību komandas līderi – Saimons Klārks un Alberto Betiols. Jāņem vērā, ka Tomam šīs būs debija "Milāna – Sanremo".

Vainšteina ieraksts

2001. gadā trešo vietu sprinteru klasikā guva šī brīža Latvijas izlases galvenais treneris Romāns Vainšteins, kurš vairāk nekā septiņu stundu garajās sacīkstēs piekāpās tikai divām citām tā brīža zvaigznēm – Erikam Cābelam un Mario Čipollīni.