Facebook
GoogleFlaksis: „Visgrūtāk ir izdarīt to, ko ļoti, ļoti nevēlies”
Foto: Zigismunds Zālmanis
Jau pavisam drīz Siguldā norisināsies SEB MTB maratona otrais posms. Gatavojoties sacensībām, viens no tematiem, par ko tiek runāts riteņbraucēju aprindās, ir pareiza spēku sadalīšana un tikšana galā ar grūtībām. Aprunājāmies ar Eiropas U23 vicečempionu un vienu no labākajiem riteņbraucējiem Latvijā Andžu Flaksi, kurš pastāstīja par savu pieredzi grūtību pārvarēšanā.
Pastāsti, kāpēc kļuvi par riteņbraucēju?
Par riteņbraucēju kļuvu pavisam vienkārši. Es dievinu brīvību, ko man dod velo. Spēju aizmukt no apkārt notiekošā. Un tas no sirdslietas bērnībā pamazām pārauga par nodarbošanos.
Cik gadu vecumā sāki nodarboties ar šo sporta veidu?
Ar riteņbraukšanu sāku nodarboties apmēram 14-15 gadu vecumā.
Vai atceries savu pirmo treniņu?
Savu pirmo treniņu, ko tik tiešām varu nosaukt par treniņu, neatceros, jo ar velo braukāju ļoti daudz. Grūti pateikt, kad sāku to uztvert kā trenēšanos, nevis izpriecu.
Kādas bija lielākās grūtības, ko nācies pievarēt riteņbraukšanas karjeras pirmsākumos?
Lielākās grūtības bija ar nokļūšanu uz un no sacensībām. Es dzīvoju Dunalkā, kas atrodas Liepājas rajonā. Labi, ka mani lieliskie vecāki daudz palīdzēja.
Kad saprati, ka vēlies kļūt par profesionālu riteņbraucēju?
To laikam sapratu jau pēc pirmajām dažām sacensībām, ko sekmīgi pievarēju.
Pastāsti par sacensībām, ko tik drīz neaizmirsīsi?
Visvairāk atceros junioru un jauniešu laikos brauktos mačus. Lai arī tie bija maznozīmīgāki, tie vairāk palikuši atmiņā.
Kādas ir lielākās grūtības, kas jāpārvar, lai kļūtu par profesionālu riteņbraucēju?
Visgrūtāk jau, kā jebkurā citā lietā, ir izdarīt to, ko ļoti, ļoti nevēlies, bet izdarīt. Apziņa, ka tas nesīs labu, ja to spēsi izdarīt, jau vien nozīmē, ka esi pusceļā!
Bieži vien cilvēki, kas piedalās sacensībās nespēj pareizi sadalīt spēkus. Kāds būtu pareizais risinājums, lai visa enerģija tiktu sadalīta vienmērīgi?
Noteikti nevajadzētu visus spēkus izlikt distances sākumā. Svarīgi sākumā sajust sacensību ritmu un iejusties tajā. Labi, ja distances otrajā daļā var palielināt tempu, bet tas atkarīgs arī no trases reljefa. Galvenais priekšnoteikums veiksmīgai spēku sadalīšanai ir sekošana līdzi savām sajūtām.
Kāds būtu tavs ieteikums cilvēkiem, kas piedalās SEB MTB maratona amatieru distancē, ja viņi trases smaguma dēļ nonākuši psiholoģiskās grūtībās?
Tādos brīžos vajag domāt tikai par finišu un patīkamo noguruma sajūtu, kas būs pēc pievarētās distances!
Pastāsti par pareizas ēšanas lomu riteņbraucēja ikdienā?
Velosipēdista ēšanas paradumi jau nav nekāda Morzes ābece. Svarīgi neēst „tukšu” pārtiku un pareizos laikos ieplānot maltītes, lai pietiek spēka mīt!
Ko Tu novēli SEB MTB dalībniekiem?
Visiem SEB MTB dalībniekiem novēlu nevērtēt savu veselību zemāk par tieksmi pēc rezultātiem! Izbaudiet velobraukšanu! Un, protams, ar gaisu pilnas riepas un veselas ķēdes!
Izmantotie resursi:
velo.lv
