Iepazīsti komandas: Īrija lūkos atgriezties tronī

Lielais trio – uzveikts

2016. gads Īrijas izlasei uzskatāms par veiksmīgu. Lai arī Sešu nāciju čempionātā nācās atzīt Anglijas pārākumu, tomēr prieka brīžu bija vairāk. Uzvarētas visas trīs Dienvidu puslodes varenās – Dienvidāfrika, Austrālija, Jaunzēlande. Tomēr mieles palika. Pret DĀR tika piedzīvoti arī divi muļķīgi zaudējumi un faktiski atdota jau uzvarēta sērija. Savukārt pret Jaunzēlandi atbildes spēlē Dublinā uzvarā neizdevās pārvērst iespaidīgu teritoriālo pārsvaru un divus desmit minūšu skaitliskos vairākumus.

Īrijas izlases potenciāls ir iespaidīgs. Komandas galvenais treneris jaunzēlandietis Džo Šmids ir atradis veidu, kā pārstartēt komandu, ko skeptiķi jau dēvēja par sevi izsmēlušu. Ar 2014. un 2015. gada Sešu nāciju čempiones laukumā demonstrēto intensitāti sacensties pašlaik spēj tikai All Blacks.

Lai arī aizvadītais gads komandai bija veiksmīgs, bažas raisa tās psiholoģiskā noturība, jo pieminēto zaudējumu cēloņi pret DĀR un Jaunzēlandi meklējami tieši tur.

Pieredzes un jaunības sakausējums

Īrijas izlasei nav tik īss rezervistu soliņš kā Skotijai, taču dažu līderu trūkums uz īriem var atstāt tikpat graujošu iespaidu. Uzskatāms pierādījums tam bija 2015. gada Pasaules kausa ceturtdaļfināls, kad nācās atzīt Argentīnas pārākumu.

Ar aizturētu elpu īru fani sekojuši līdzi Džonatana Sekstona veselības stāvoklim. Pretrunīgi vērtētais saspēles vadītājs savās labākajās izpausmēs ir spēks, kādam grūti rast pretargumentus. Pienācīga aizvietotāja viņam nav kopš brīža, kad karjeru beidza Ronans O’Gara.

Ap Sekstonu šogad pulcēta labāko izpildītāju plejāde, kāda Īrijai pēdējos gados bijusi. Centrā jaunie Henšovs un Ringrouss, kuri jau nodēvēti par leģendāro Dārsī un O’Driskola mantiniekiem, malās titulētie Trimbls, Zībo, Bouvs un Ērls (divi būs lieki…), aizsarga pozīcijā dzimtenei kalpot kā vienmēr gatavs Robs Kārnijs. Un cīņas pussarga pozīcijā pašlaik labākais šā aroda meistars visā pasaulē – Konors Marejs.

Nelielas problēmas varētu rasties grupu cīņā, kur iespaidīgajam pamatsastāvam var pietrūkt līdzvērtīgu maiņu, taču kopumā Īrijas izlases sastāvs izskatās vairāk nekā iespaidīgi. Pavisam noteikti – čempionu cienīgs.

Pēdējā kārta – kā fināls?

Īrijas izlasei sava laukuma priekšrocību šogad nebūs. Smags pārbaudījums solās būt jau pirmajā kārtā Edinburgā pret Skotiju, viesos jāaizvada arī otrā kārta Romā pret Itāliju (2013. gadā gadījās paklupt…), tad savā laukumā jāuzņem Francija un pēc tam atkal smags izbraukums uz Kārdifu. Un ķirsītis uz putukrējuma solās būt pēdējā kārtā, kad Dublinā viesosies Anglija. Daudzi paredz, ka tā būs kā turnīra finālspēle un biļešu cenas jau ir uzlidojušas kosmosā…

Par labu Īrijas izlases izredzēm runā tas, ka pirmās trīs spēles turnīrā būs jāaizvada pret komandām, no kurām neviena pēdējo trīs gadu laikā nav ierindojusies labāko trijniekā.

Prognoze

Īrijas izlases spēļu grafiku var pielīdzināt kāpnēm. Ja pirmos pakāpienus izdosies pārvarēt raiti, tad turnīra kulminācijā īriem varētu būt priekšrocības. Taču, ja sanāks paklupt jau pirmajos soļos, tad sekas var būt ļoti bēdīgas. Ja Īrijas izlase līdz pēdējai kārtai tiks bez zaudējumiem, tad tā arī kļūs par čempioni.

Sekmes pēdējos 5 gados

Vai tu zini, ka…

- regbijā, pretēji futbolam, nav Ziemeļīrijas izlases – visi spēlētāji pulcējušies zem Īrijas karoga.
- komandas kapteinis Rorijs Bests nāk no Ziemeļīrijas.
- lai neaizvainotu izlasē spēlējošos ziemeļīrus, pirms spēlēm tiek atskaņota nevis Īrijas himna, bet gan Īrijas Regbija federācijas himna Ireland’s Call.
- Īrijas regbijs ir dzimis 1854. gadā Dublinas universitātē, kur to ieveda studenti, kas bija mācījušies Lielbritānijas privātskolās.
- Īrijas izlases emblēmā attēlota regbija bumba un āboliņš, kas bijis attēlots visās emblēmās jau kopš izlases pašas pirmās spēles 1874. gadā.