Goromaru, Nakarava, Nadolo - zvaigžņotie Top 14 jaunpienācēji

Ja būtu jāmēģina atrast kāds vienots pavediens visu komandu jaunpienācēju piesaistē vai kaut kāda kopējā ideja, ar kuru varētu raksturot visu līgumu noslēgšanas procesu, tad varētu teikt, ka šoreiz Francijas komandas pievērsās tā sauktajām mazajām regbija nācijām un ļoti selektīvi pie sevis pārvilināja labākos spēlētājus.

Ja vajadzētu nosaukt skaļāko pāreju, tad tā noteikti būtu Japānas izlases fulbeka Ajumu Goromaru pārcelšanās no Super Rugby čempionāta vienības "Reds" uz Tulonu. Plašāka sabiedrība par Ajumu uzzināja 2015. gada Pasaules kausa izcīņā, kur viņš bija ne tikai viens no līderiem, bet arī komandas galvenais dzinējs vēsturiskajā uzvarā pār DĀR.
Protams, ka var teikt, ka Tulonai šis bija PR gājiens, lai piesaistītu fanus arī Japānā, taču Goromaru izredzes kļūt par pamatsastāva spēlētāju nav nemaz tik sliktas, jo Lī Halfpenijs, ar ko japānim būs jākonkurē ir diezgan traumatisks un iespējas sevi parādīt Francijas regbija laukumos Goromaru noteikti būs.

Ļoti zīmīga ir arī Nemani Nadolo pāreja no citas Super Rugby komandas "Chrusaders" uz Monpeljē vienību. Fidži izlases pārstāvja izskatā šīs sezonas Top 14 čempionāta pusfinālisti ieguva spēlētāju, kuru viens pret viens faktiski nav iespējams apturēt. Iemesli tam ir ļoti vienkārši – 194 cm un 125 kg. Turklāt, Nadolo ir arī ļoti labas ātruma īpašības, kas liek domāt, ka šādu spēlētāju pie sevis vēlētos redzēt ikviena regbija komanda.

Nadolo komandas biedrs Fidži izlases rindās Leone Nakarava arī nolēma mainīt ierasto vidi un no Pro 12 čempionāta Glāzgovas komandas, ar kuru viņš pirms gada izcīnīja čempiona titulu, devās uz "Racing 92", kas šosezon cīnās par čempiona titulu Francijā. Ja mēs runājam par Nakaravu, tad viņš ir spēlētājs, kurš ļoti labi spēj laicīgi atbrīvoties no bumbas, dalot labas piespēles, tāpat viņš ir Fidži izlases spēlētājs regbijā-7, kas liek domāt, ka ar ātruma īpašībām viņam arī viss ir kārtībā. Beigu beigās, Nakarava pagājušajā Pasaules kausā tika iebalsots turnīra simboliskajā izlasē, tāpēc pāreja no Pro 12 uz Top 14 bija tikai loģiska un to var uztvert kā paaugstinājumu.

Jau iepriekš pieminētā Monpeljē neaprobežojās ar viena Nadolo piesaisti, jo viņi nolēma piesaistīt Austrālijas izlases vingeri Džo Tomanī. Lai arī Tomanī klasisko regbiju spēlē tikai četrus gadus, iepriekš gūtā pieredze regbija līgā viņam lieti noder spēlējot "Brumbies" rindās tajā pašā Super Rugby turnīrā. Pagājušajā sezonā viņš laukumā gāja 18 mačos, visos sākumsastāvā un guva astoņus piezemējumus, bet šīs sezonas astoņos mačos viņš jau sešas reizes ir ienesis bumbu ieskaites zonā. Tomanī ir ļoti dinamisks spēlētājs, tāpēc Francijas laukumos viņu varētu sagaidīt zvaigžņu stunda.

Tāpat ar diviem skaļiem darījumiem izcēlās Bordo. Protams, ka galvenais viņu ieguvums ir Aiens Madigans, kurš devās prom no Īrijas un Leinsteras komandas, jo tur viņam tā arī neizdevās izkonkurēt Džoniju Sekstonu. Ja izlasē viņam vēl aizvien būs jādala spēles laiks ar Džoniju, tad vismaz klubā viņš būs pirmais numurs. Turklāt Madigans ir diezgan universāls spēlētājs, kurš var spēlēt gan centra, gan pussargu pozīcijās.
Savukārt otrs Bordo ieguvums ir Moldovas regbists Vadims Kobilašs. Lai arī Moldova pasaules regbijā nav nekāda nezināmā nācija, tomēr, profesionāļu no šīs valsts nav daudz, savukārt Kobilašs bija pirmais moldovietis, kuram izdevās iekļūt Anglijas Premjerlīgā, pārstāvot Seilas "Sharks". Parādījis sevi no labākās puses, viņš tagad pārcēlās uz naudīgāku čempionātu.

Tomēr, ja iepriekšējie transfēri vēl bija kaut kā saprotami un pat gaidīti, tad Larošē gājiens piesaistot divkārtējo Pasaules kausa ieguvēju, jaunzēlandieti Viktoru Vito bija negaidīts notikumu pavērsiens, jo Larošē komanda Francijā noteikti nav pieskaitāma pie acīmredzamiem favorītiem, turklāt ar pāriešanu uz Eiropu Vito pameta ne tikai savu "Hurricanes" komandu, bet arī zaudēja iespēju spēlēt Jaunzēlandes izlasē. Regbija eksperti, kuri arī bija diezgan pārsteigti par šādu pāreju, jau paspēja izteikties, ka acīmredzot Francijas klubs piedāvāja Jaunzēlandes regbistam ļoti lielu naudu.

Šo starpsezonu Francijā gan var nosaukt par diezgan mierīgu, jo neviens no klubiem nepiesaistīja tādus spēlētājus kā Dens Kārters vai Mā Nonu, kā pirms gada, taču nevajag domāt, ka Nadolo, Nakarava vai tie paši Goromaru un Madigens spēlēs otrās lomas savās komandās. Tie visi ir regbisti, kuriem ir ko pierādīt. Viņiem līdz šim ir bijušas labas spēles, viņus ir daudz lielījuši, taču pašlaik viņiem nāksies parādīt to uz ko viņi ir spējīgi un vai nu attaisnot uz sevi liktās cerības, vai arī zaudēt izsniegtos uzticības kredītus.