Pašiem savs Madrides "Real"

"Toulon" un "Leinster" duelis pusfinālā bija ļoti simbolisks. "Toulon" pamatsastāvā laukumā devās pieci vietējie spēlētāji un desmit leģionāri. Starp viņiem četri Pasaules kausa ieguvēji DĀR un Jaunzēlandes izlašu sastāvā. "Leinster" pretī lika 13 Īrijas izlases kandidātus un divus jaunzēlandiešus, kuri izlasē nekad nav spēlējuši. 20 punktus "Toulon" labā guva Velsas izlases zvaigzne Lī Halfpenijs, piecus punktus ar piezemējumu pievienoja visu laiku labākais piezemējumu guvējs Pasaules kausu vēsturē Braiens Habana no DĀR. "Leinster" rindās visi punkti Īrijas izlases spēlētāju kontā.

Tas, ka no pasaules regbija dzīvajām leģendām komplektētā komanda trešo gadu pēc kārtas spēlēs Eiropas Čempionu kausa finālā, pats par sevi nav nekāds pārsteigums. Neliels pārsteigums ir tas, ka šā modeļa komanda nekad nav spēlējusi tik neizteiksmīgi, kā to dara pēdējā laikā. Bet vienalga - savu panāk.

"Toulon" panākumu pamatā ir viņu prezidents un īpašnieks, odiozais komiksu biznesa magnāts Murads Buželals. Ar milzu investīcijām viņš salīdzinoši īsā laikā klubu, kas bija izkritis no Francijas čempionāta augstākās līgas aprites, pārvērtis par klubu, kas pēdējās sezonās uzvar teju visur, kur piedalās. Gadu gaitā uz komandu izdevies atvilināt daudzas regbija superzvaigznes, tostarp kādreizējo Jaunzēlandes izlases kapteini Umagu un Anglijas zelta puisēnu Vilkinsonu, kurš karjeru beidza pērn, atnesis klubam divus Eiropas titulus un beidzot arī Francijas zeltu. Šobrīd komandā pirmās vijoles galvenokārt spēlē veterāni, kas Francijā aizvada savas pēdējās sezonas, nopelnot karjerā lielākās summas. Šāda īstermiņa taktika sniedz tūlītējus rezultātus - komanda krāj titulus. Tie spēlētāji, kas beidz karjeras, tiek aizstāti ar pāris gadu jaunākiem, taču tikpat skaļiem vārdiem. Ņemot vērā to, kādas naudas summas apgrozās Francijas čempionātā, nav grūti spēlētājus, kas savu virsotni jau sasnieguši, motivēt spēlēšanai "Toulon" rindās. Pat ja tas nozīmē atvadīšanos no valstsvienības. Starp desmit pasaulē vislabāk apmaksātajiem regbistiem, tikai viens spēlētājs nespēlē Francijā, bet spēlē Anglijas premjerlīgā. Četri (Gitau, Halfpenijs, Habana, Bota) no desmit pasaulē biezākajiem regbistiem pārstāv "Toulon". Un ekscentriskā kluba prezidenta apetīte aug katru sezonu. Nav pasaulē tādas regbija zvaigznes, par kuru "Toulon" neizrādītu pastiprinātu interesi.

"Toulon" uzvara pār "Leinster" bija vēl viena naudas uzvara pār tradīcijām. "Leinster" gadiem ilgi pašu audzinātais un koptais sastāvs bija cienīgs pretinieks, taču pagarinājumā izšķirošu lomu nospēlēja augsta līmeņa spēļu pieredze. Kopš 1995. gada, kad regbijs kļuva par profesionālu sporta veidu, bizness nemitīgi cīnījies ar tradīcijām. Francijas klubu pēdējo gadu panākumi vedina domāt, ka tendences, pēc kādām ilgu laiku attīstās futbols, sāk ņemt virsroku arī regbijā. Arī otrs pusfināla duelis to apliecina. "Clermont Auvergne" pret "Saracens" pamatsastāvā laukumā sūtīja sešus Francijas izlases spēlētājus, savukārt "Saracens" atbildēja vien ar četriem leģionāriem. Bet finālā spēlēs divi Francijas klubi...

Nauda pilnīgu laimi Francijas regbijam nav atnesusi. Francijas izlase jau četrus gadus pēc kārtas Sešu nāciju kausā netiek labāko trīs komandu pulkā, kas liecina par zināmu krīzi. Lai arī meistarīgu, izlases prasībām atbilstošu spēlētāju ir atliku likām, daudziem trūkst spēļu prakses un pārliecības pār saviem spēkiem, jo visos Francijas čempionāta augstākās līgas klubos ir liels leģionāru īpatsvars. Un ar šādu problēmu pašlaik saskaras tikai viena regbija lielvalsts - Francija. Anglija, Jaunzēlande, Austrālija savus sastāvus komplektē tikai no pašmāju klubu spēlētājiem, DĀR, Velsa, Skotija, Īrija pieļauj atsevišķus izņēmumus, bet 80% - 90% izlases spēlētāju pārstāv vietējos klubus. Šāda taktika ir sava veida šantāža, jo spēlētāji, lai spēlētu izlasē, būtībā ir spiesti saņemt krietni mazāk, nekā viņiem piedāvā citur.

Skaidrs, ka pašreizējā situācija šāda mūžīgi nepaliks. Vai nu robežas vaļā pavērs citi, atkāpjoties no principa "izlasē - tikai pašmāju čempionāta spēlētāji", vai arī savu apetīti iegrožos paši francūži, ieviešot leģionāru ierobežojumus. Ticamāks šobrīd izskatās pirmais variants, jo, ja profesionālais regbijs grib attīstīties kā biznesa niša, tad bez brīvā tirgus nekādi. Tiesa, aizvadīto sezonu ar peļņu noslēdza vien divi Francijas augstākās līgas klubi. Zīmīgi, ka starp veiksminiekiem arī "Toulon". Trešais variants - jāsāk vairāk maksāt vietējiem, labprātīgi noturot viņus mājās - šobrīd atsaucību negūst...

Čempionu kausa finālā redzēsim 2013. gada fināla atkārtojumu. Redzēsim divu Francijas čempionātu līdervienību dueli. Redzēsim divu labi komplektētu, internacionālu komandu dueli, kurā Francijas spēlētājiem pirmā plāna lomu būs maz. Tas ir labi vai slikti? Nav svarīgi. Tā profesionālais klubu sports funkcionē visā pasaulē, tā panākumus pēdējā laikā gūst arī klubu regbijā.

Pēdējo gadu Čempionu kausa finālspēles

Fināls 2. maijā, Londonas "Twickenham" stadionā.