Treneris Rodke: ceļgalu triecienizturība

Labi trenēta atlēta iesildīts celis bez problēmām var izturēt atspēriena spēku līdz 1000 kg un pat vairāk.
Taču, pat ja ir tikai 57.43 kg, šo izturību vēl vājina slikta treniņu metodika un liekais svars.
Parasti problēmas ir arī masīviem atlētiem ar savam svaram neatbilstošām, zemām spēka īpašībām.

Virssvars

Aptaukošanās bojā ceļa locītavu trīs veidos:
1. ar papildus svaru/spiedienu uz skrimsli,
2. ar to, ka traucē kustību tehnikai,
3. bet visvairāk - ķīmiski.

Jo lielāks ir tauku procents, jo vairāk tauku šūnas izdala iekaisuma citokīnus – signālvielas, kas veicina iekaisumus un skrimšļa noārdīšanos.
Sevišķi nevēlama ir TNf-α (Tumora nekrozes faktora alfa) pārprodukcija.
Tauku šūnas nevairojas, bet var ievērojami uzblīst, un tad burtiski pārvēršas "indes dziedzeros'.
Jo, kļūstot lielākām, tajās ieplūst liels skaits makrofāgu, kas pastiprināti ražo TNf-α.
Bet tas aktivizē citus iekaisuma mediatorus un fermentus, kas pakāpeniski noārda skrimšļa pamatsastāvu.

Ir tieša korelācija starp ķermeņa masas indeksu, vidukļa (gurnu vai vēdera) apkārtmēru un - iekaisuma aģentu agresijas spēku.
Ar lielāku virssvaru viena-divu gadu laikā skrimšļa fibrillu tīklojums var noārdīties jau neatgriezeniski pat tiem, kas ceļus “saudzē”, valkā mīkstus apavus, vai iet uz "ārstnieciskām vingrošanām".
Var gadīties, ka cilvēks visu dzīvi pavada hroniskā iekaisumā, kas atņem enerģiju.

Tā kā uz locītavu virsmas veidojas asi izaugumi, audi satūkst un kaulā veidojas plaisas, tad pēc tam permanenti būs jutīgi vai sāpīgi ceļi, kaut ar pareizu dzīvesveidu skrimšļi varētu izturēt vismaz septiņas desmitgades.
Diemžēl noārdīšanās sākas arī jauniešiem un pat pusaudžiem, sevišķi, ja papildus virssvaram ir mazkustīgums + liels ogļhidrātu, cukuru patēŗiņš.
Kāda tur vēl triecienizturība… Pat normāls spēka treniņš var kļūt neiespējams.

Mazkustīgums

Pat sportists var būt mazkustīgo kategorijā, ja viņa vidējā aktivitāte dienā katrā 120 minūšu periodā ir zema. Ilgas mācību stundas, mazs soļu skaits, ikdienā pārvietojas (tiek pārvietots) komfortablā sēdeklī, pamata stāvoklis nomodā – arī sēžot.
Šim blakus problēma ir ikru pasivitāte, jo tie kontrahējas nepietiekami, kā rezultātā nepumpē asinis un limfu + neattīstās (pat atrofējas) hamstringi, pēdas un Ahilleji.
Taču arī ceļgala locītavas skrimslis izžūst vairāk un to vajag ilgāk iesildīt, lai pietiekami izdalītos sinoviālais šķidrums. "Biroja efekts" daudziem.

Ceļgalu iesildīšana

Pieaugušam (16+) cilvēkam vajag iestrādāties apm. 40 minūtes, līdz var dot paredzēto maksimālo slodzi.
Tāpēc ir diezgan neveselīgi, piemēram, pa taisno no ģērbtuves ņemt bumbu un dankot grozā.
Ceļgalu izapļošana – mīts, ceļugalus nevar izapļot, jo kustība notiek citās locītavās.
Daudz labāki ir viegli atspērieni taisnvirzienā vai sāniski.
Arī barjeru kāpšana, kur kāja aktīvi saliecas celī.
Un, protams, atkārtoti intervālu (līdz 60, bet kaut vai 20m) skrējieni + sprinta vingrinājumi.
Spēka vingrinājumos tie būs vismaz 7 iesildošie piegājieni ar augošu svaru un pietiekamām atpūtas pauzēm.

Informācija, kā ceļgalus stiprināt, sekos.