Vai Erasmuss aizvedīs DĀR līdz kausam?

Politiskais regbijs

Stāsts par Dienvidāfrikas Republikas regbiju nav nedz īss, nedz arī vienkāršs, jo komanda teju visu laiku ir bijusi ierauta dažādos politiskos skandālos.

Jāsāk ar to, ka regbijs Dienvidāfrikā sākotnēji tika spēlēts skolās, kas arī nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā, ka kā skolēnu sports tas arī sākotnēji tika "izgudrots" un spēlēts. Tiesa, ja, piemēram, Austrālijā uzreiz tika spēlēts pēc Regbijas skolas noteikumiem, tad dienvidāfrikāņi sāka ar Vinčestras koledžā apstiprinātajiem noteikumiem. Lai arī abas spēles atšķīrās, to būtība bija ļoti līdzīga – nogādāt bumbu pretējā laukuma pusē, bet paši noteikumi vēl bija tāli no tiem kādus mēs zinām pašlaik, tāpēc 1861. gadu droši var saukt par regbija dzimšanas gadu DĀR.

Nepilnus 15 gadus vēlāk briti iepazīstināja DĀR iedzīvotājus ar regbiju-15, kas, protams, sākotnēji tika spēlēts tikai britu un būru (holandiešu pēcteču) komandās, tiesa, notiekoti iekšējai migrācijai, izplatījās arī spēle. 1889. gadā arī tika noorganizēts pirmais DĀR regbija čempionāts.

Briti un būri nav pieminēti nejauši, jo, lai arī regbijs bija ne mazāk populārs arī vietējo etnisko grupu (melnādaino iedzīvotāju) vidē, komandas tika formētas ievērojot rasu segregācijas principus, t.i., melnādainos vienkārši nepieņēma komandās. Jāsaka gan, ka tobrīd tā bija, ja ne vispārpieņemta prakse visā pasaulē (ASV pat eksistēja sava melnādaino profesionālā beisbola līga), taču ar laiku, ievērojot cilvēktiesības, šīs robežas tika atceltas, bet ne Dienvidāfrikā, jo 1948. gadā valstī pie varas nāca politiskie spēki, kas par oficiālu valsts politiku noteica aparteīdu, t.i., rasu segregāciju. Īsāk sakot, regbijā nekas nemainījās un visa "regbija dzīve" norisinājās baltādaino sabiedrības daļā.

Interesanti, ka šī rasu segregācija bija tik spēcīga, ka ne tikai DĀR komandās nespēlēja melnādainie regbisti, bet arī komandas, kuras ieradās spēlēt pret DĀR izlasi nereti izslēdza no sastāva spēlētājus ar tumšu ādas kāsu.

DĀR regbija izlase

Atgriežoties pie regbija spēles attīstības DĀR, jāsaka, ka viņi, tāpat kā citas dienvidu puslodes regbija lielvaras, ļoti ātri iemācījās jauno spēli un guva tajā labus sasniegumus, tāpēc jau 20. gadsimta sākumā, kad DĀR izlase devās tūrē pa Eiropu, viņi piekāpās tikai Skotijas izlasei, bet ar angļiem nospēlēja neizšķirti, kopumā izcīnot 27 uzvaras.

Šajā laikā arī parādījās komandas nosaukums, "Springboks", jeb gazeles. Tiesa, te nav nekāda skaista stāsta, jo komandas kapteinis Pols Rūss pirms pirmajiem mačiem britu salās izdomāja šo apzīmējumu, lai nepieļautu, ka DĀR izlasei "iesauku" izvēlas vietējā britu prese.

20. gadsimta pirmajā pusē DĀR jau bija kļuvusi par ļoti nopietnu spēlētāju pasaules regbijā, lai neteikt, ka par vienu no labākajām komandām, taču tad nāca 1964. gada olimpiskās spēles no kurām DĀR, sakarā ar savu aparteīda politiku, tika izslēgta un tas tikai iesāka vispārēju DĀR sporta boikotu.

Regbijā gan šis boikots netika ievērots, jo, pirmkārt, DĀR, lai arī netika iesaistīta organizācijas aktivitātēs, visu šo laiku bija Starptautiskās regbija komitejas biedrs, otrkārt, komanda turpināja tikties ar citu valstu izlasēm, kas nereti tika "maskētas" kā parastas komandas. Jaunzēlande, Francija, Īrija, kā arī britu un īru "Lauvu" izlase devās uz DĀR, lai aizvadītu savus mačus (turklāt, komandās nedrīkstēja būt melnādainie spēlētāji). Protams, gan sporta sabiedrība, gan sabiedrība kopumā bija pret šīm tūrēm, Jaunzēlandē tika veiktas dažādas sociālās kampaņas un vākti paraksti pret izlases došanos uz DĀR, taču nesekmīgi. Vienu brīdi arī tika apspriesta iespēja izslēgt Jaunzēlandi no starptautiskās federācijas biedru pulka dēļ šiem braucieniem.

Tiesa, 1992. gadā tika pielikts punkts aparteīda politikai un tas nozīmēja, ka arī sportā ir pienācis laiks vienlīdzībai, kas formāli arī tika panākta, apvienojot baltādaino un melnādaino sporta organizācijas, tiesa, pagāja ilgs laiks, kad melnādainie patiešām arī kļuva par valsts nacionālo izlašu dalībniekiem.

Uz šo brīdi DĀR sportā darbojas sistēma, kas paredz, ka nacionālajās izlasēs noteiktam spēlētāju īpatsvaram ir jābūt melnādainajiem sportistiem. Regbija gadījumā, ko noteica pati valsts regbija savienība, tie ir 50%. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, tad nacionālā sporta federācija zaudē valsts finansējumu.

Panākumi Pasaules kausā

Aparteīda politikas dēļ DĀR izlase, lai arī kopumā bija ļoti spēcīga komanda, pirmajos Pasaules kausa finālturnīros nespēlēja, jo gan 1987., gan 1991. gadā vēl aizvien spēkā bija šīs valsts sporta komandu boikots.

Jāpiebilst, ka DĀR bija "vainīgi" arī pie tā, ka 1987. gadā uz pirmo PK regbijā neaizbrauca PSRS izlase. Valsts politikas veidotāji paziņoja, ka viņi neredz iespēju piedalīties pasākumā, kuru rīko organizācija, kuras biedru statusā ir valsts, kas piekopj rasu segregācijas politiku, kā arī pašā turnīrā piedalās valstis, kas to atbalsta (domāts – to izlases neievēro boikotu un aizvada savstarpējos mačus).

Pirmais Pasaules kausa finālturnīrs, kurā piedalījās Dienvidāfrikas Republikas izlase bija 1995. gadā, tiesa, viņi ne tikai piedalījās šajā turnīrā, viņi to arī organizēja. Jāsaka, ka tas, kas notika DĀR vēlāk izpelnījās ne vienu vien literāru apcerējumu, bet Holivudas kino režisori to 2009. gadā iemūžināja filmā "Invictus".

Stāsts ir par to, ka DĀR izlase, kas trīs gadus iepriekš tika atgriezta starptautiskajā apritē, turnīru sāka kā devītā Pasaules ranga komanda. Pirmajā mačā viņi uzreiz pārspēja Austrāliju (28:17) un tad vinnēja arī atlikušajās apakšgrupas spēlēs, pārliecinoši iekļūstot izslēgšanas mačos, kur vispirms ar 42:14 tika sagrauta Samoa, bet pusfinālā ar 19:15 pārspēta Francija. Tas nozīmēja, ka savā pirmajā PK finālturnīrā afrikāņi ir sasnieguši finālu. Finālmačs tik tiešām bija Holivudas filmas cienīgs, jo mājnieki cīnījās pret saviem "draugiem" Jaunzēlandi un vien spēles, kurā tā arī netika gūts neviens piezemējums, pagarinājumā, pēc Džoela Stranska precīza dropsitiena, izrāva uzvaru ar 15:12.

DĀR izlase 1995. gada Pasaules kausā

Tas, kas notika pēc šī mača tiek saukts par vienu no saviļņojošākajiem brīžiem mūsdienu sportā, jo komandas kapteinis Fransuā Pienārs saņēma Viljama Veba Elisa balvu no Nelsona Mandelas, anti-aparteīda kustības līdera, revolucionāra un pirmā DĀR melnādainā prezidenta, rokām.

1999. gada Pasaules kausa finālturnīrs dienvidāfrikāņiem arī nebija slikts, jo viņi viegli uzvarēja visās apakšgrupas spēlēs un arī ceturtdaļfinālā pārspēja Angliju ar 44:21. Vienīgais klupiens šajā turnīrā viņiem bija pusfinālā, kurā viņi spēles pagarinājumā zaudēja ar 21:27 Austrālijai. Bez medaļām DĀR gan nepalika, jo bronzas finālā tika galā ar Jaunzēlandi.

2003. gada turnīrs viņiem nebija veiksmīgs, precīzāk, bija viens no sliktākajiem, jo aprāvās ceturtdaļfinālā, bet 2007. gadā DĀR izlase aizvadīja ļoti pārliecinošu turnīru un uzvarēja visās septiņās spēlēs, turklāt, ja neskaita finālmaču, mazākā rezultāta starpība ar kuru afrikāņi uzvarēja, bija 16 punkti. Finālā viņi ar 15:6 pārspēja Angliju un otrreiz cēla virs galvām čempionu kausu. Jāpiebilst, ka šajā turnīrā par labāko piezemējumu guvēju kļuva DĀR izlases spēlētājs Braiens Habana, kurš astoņas reizes paviesojās pretinieku ieskaites zonā.

2011. gada turnīrs Dienvidāfrikas komandai atkal beidzās priekšlaicīgi un neizteiksmīgi, ar zaudējumu Austrālijai jau ceturtdaļfinālā.

Savukārt 2015. gada PK finālturnīrs viņiem sākās ar starptautiskajā regbijā visu laiku lielāko šoku, proti, zaudējumu Japānas izlasei (32:34). Tiesa gan, DĀR "gazeles" spēja atkopties no šāda šoka un, uzvarot trijās apakšgrupu spēlēs, pat ieņēma grupā pirmo vietu.

Izslēgšanas maču turnīrs viņiem sākās ar smagu uzvaru pār Velsu (23:19), kurā Petruss du Prīzs guva izšķirošo piezemējumu vien piecas minūtes pirms mača pamatlaika beigām, bet pusfinālā viņiem pietrūka spēka, lai pieveiktu topošos čempionus, Jaunzēlandi (18:20). Bez medaļām gan viņi nepalika, jo bronzas finālā tika galā ar Argentīnu.

Kvalifikācija un testu mači

Dienvidāfrikas Republikas komandai nebija jāuztraucas par nokļūšanu uz Japānu, jo savu ceļazīmi uz 2019. gada PK finālturnīru viņi bija nopelnījuši ar labo sniegumu 2015. gada Pasaules kausā.

Runājot par pārbaudes mačiem un panākumiem Regbija čempionātā, tad jāsaka, ka pirmajā testu sērijā pēc Pasaules kausa, kurā DĀR uzņēma Īriju, viņi uzvarēja, taču tālākie notikumi gan nebija diez ko priecīgi, tā kā 2016. gada Regbija čempionātā komanda izcīnīja tikai divas uzvaras, savās mājās apspēlējot Argentīnu un Austrāliju, bet rudens pārbaudes spēlēs tika atzīts Anglijas, Itālijas un Velsas pārākums.

2017. gads arī nebija diez ko labāks, tāpēc nebija arī nekāds pārsteigums, ka DĀR regbija savienība nolēma pārtraukt sadarbību ar komandas galveno treneri Alisteru Kotzī un šajā amatā iecelt Rasiju Erasmusu.

Tūlītēji uzlabojumi, protams, nebija ne sagaidāmi, ne arī parādīti, taču komanda lēnām uzņēma formu līdz 2018. gada izskaņai un arī 2019. gadā ne tikai rādīja interesantu regbiju (ar to viņiem nebija problēmu arī iepriekš), bet arī prata mačus novest līdz sev vajadzīgajam rezultātam, pie reizes uzvarot arī 2019. gada Regbija čempionātā, kas gan šogad tika izspēlēts pēc saīsinātā kalendāra, t.i., vienā aplī.

Spēlētāji

DĀR regbija firmas zīme ir ļoti fizisks un uz muskuļu spēku balstīts regbijs un to Rasijs Erasmuss ļoti labi saprata, kad veidoja 2019. gada PK sastāvu, jo komandas uzbrukuma līnija ir ārkārtīgi iespaidīga gan fizisko parametru, gan spēles ziņā – Sija Kolisi, Dveins Vermulens, Malkolms Markss, Tedai Mtavarira to tikai var apstiprināt.

Aizsargu līnijā arī netrūkst ļoti spilgtu spēlētāju. Fafs de Klerks, Handrē Polards, Česlins Kolbī, Makazole Mapimpi un arī šīs sezonas atklājums Heršels Jantīzs. Viņi visi var "uztaisīt" spēli. Protams, ja komandā būtu Afive Djantī, tad aizsargu līnija izskatītos vēl iespaidīgāk, taču savainojums un vēlākā pieķeršana dopinga lietošanā pārvilka svītru šī spēlētāja iekļūšanai komandā.

Ko regbija eksperti atzīmē kā iespējamo klupšanas akmeni – šīs komandas psiholoģisko gatavību lieliem mačiem un atbildīgām spēlēm. Viena lieta ir uzvarēt testu mačus, bet cita – "punktu spēles" un sevišķi, ja tādas ir trīs pēc kārtas (kā tam būtu jābūt, ja runājam par kausa vai vismaz medaļu izcīnīšanu).

Prognoze

2015. gada Pasaules kauss dienvidāfrikāņiem sākās ar šķietami "nekaitīgo" Japānu, taču šīs spēles beigās par "nekaitīgiem" tika padarīta pati DĀR izlase. 2019. gadā "gazeles" uzreiz sāks ar pašiem nopietnākajiem pretiniekiem kādi vien var būt – Jaunzēlandi.

No vienas puses, šī spēle, visdrīzāk, neko būtisku neietekmēs turnīra tabulas ziņā, jo DĀR un Jaunzēlande ir B apakšgrupas favorītes un ir jānotiek vēl lielākiem brīnumiem kā pirms četriem gadiem Braitonā, lai abas šīs komandas neiekļūtu izslēgšanas mačos. Tiesa, šī pirmā spēle ir svarīga, lai "parādītu muskuļus" un iegūtu psiholoģisko pārsvaru, kas noderēs turnīra tālākajās fāzēs. Regbija čempionātā abas komandas cīnījās neizšķirti, kas liek domāt, ka arī šoreiz spēle būs spraiga.

Kā minēts iepriekš, Itālija, Kanāda un Namībija šobrīd neizskatās pēc komandām, kas varētu būtiski sabojāt DĀR (un Jaunzēlandes) Pasaules kausa plānus, tiesa, Itālija bez cīņas nepadosies un, kā jau varējām redzēt aizvadītajā četrgades ciklā, ja DĀR iet pavisam slikti, viņi savu paņems.

Mači pret Kanādu un Namībiju, no vienas puses, ir bez jelkādas sportiskās intereses, no otras – šādas spēles, ko citos sporta veidos nereti sauc par "treniņiem ar paaugstinātu atbildību", var pārbaudīt tālākos rezervistus un dot viņiem spēļu praksi, kas būs noderīgi jau izslēgšanas mačos. Tāpat tā ir iespēja spēlētājiem uzlabot savus statistikas rādītājus un komandai iegūt psiholoģisko pārliecību.

DĀR izlase

DĀR 2019. gada Pasaules kausā