Mērķis viens, ieroči – katram savi

Angļus glābj intuīcija

Šā gada turnīra sākums kārtējo reizi apliecina, ka Anglijas izlases galvenajam trenerim Stjuartam Lankasteram piemīt, atvainojos par slikto stilu, čujs, poņa un ņuhs. Kopš 2011. gada nogales, kad Lankasteram tika uzticētas Anglijas izlases stūres sviras, viņš ir pieņēmis ne mazums, maigi izsakoties, diskutablu lēmumu. Par daudziem viņš sākumā asi kritizēts, taču aina laukumā visu vienmēr saliek pa plauktiņiem, lieku reizi apliecinot, ka "dzīvē viss ir savādāk".

Piemēri kā uz delnas šogad. Anglijas izlases un visa turnīra rezultatīvākais spēlētājs Džordžs Fords izlases pamatsastāva debitēja 2014. gada novembra testa spēlēs, kad pirmo reizi trīs gadu laikā malā tika pabīdīts Ouvens Farels, kurš ar 10. numuru bija gluži vai saaudzis. Daudzi vīpsnāja – sak, kāpēc lieki jārausta Farels, ja tāpat visiem skaidrs, ka viņš Pasaules kausa izcīņā (un arī Sešās nācijās) spēlēs šajā atslēgas pozīcijā. Lankasters nenobijās – novembrī divās spēlēs, tai skaitā pret Austrāliju, pamatsastāvā iespēlēja 21 gadu veco Fordu. Tā nu dzīve iegrozījās, ka Farels šā gada turnīru vēro no tribīnēm, ar kruķiem azotē. Cik (ne)droša būtu Anglijas izlases spēle, ja Lankasters nebūtu novembrī devis iespēju Fordam? Angļi noteikti nevēlas uzzināt atbildi uz šo jautājumu...

Trīs piezemējumus pirmajās divās spēlēs guvis Forda komandas biedrs "Bath" rindās Džonatans Džozefs. Anglijas izlases sastāvā viņš iekļuva neilgi pirms turnīra, kad kļuva zināms, ka savainojumu dēļ vismaz pirmajā kārtā nevarēs palīdzēt tādi Lankastera hierarhijā augstāk esošie centri kā Tuilagi, Berits un Īstmonds. Džozefam tika dota iespēja, un visi ļoti labi redz, kas no tā visa ir sanācis. Kamēr Džozefs svinēja divus pret Itāliju gūtos piezemējumus, Īstmonds un Berits, atgriezušies ierindā pēc savainojumu sadziedēšanas, viens pret otru spēlēja Anglijas premjerlīgā. Džozefs izlasē nebija spēlējis kopš 2013. gada un, ļoti iespējams, nebūtu spēlējis arī šogad, ja ne daudzie savainojumi. Nu par šo eksplozīvo spēlētāju runā visi, kas seko līdzi regbijam. Spēlētājs ar t.s. slepkavas instinktu, kurš sadarbību ar brīvo pussargu Fordu kluba rindās ir noslīpējis līdz automātismam. Šī saikne dod rezultātu arī Anglijas izlasei. Lankasters to noteikti ņems vērā brīdī, kad būs jāizvēlas sastāvs Pasaules kausa izcīņai.

Trešais intuīcijas piemērs – veterāna Nika Īstera reabilitēšana. 2011. gadā, kad Lankasters sāka būvēt jauno Anglijas izlasi, Īsters bija viens no tiem vecā modeļa līderiem, kuram tika izrakstīta vilka pase. Īsters ar savu publiski pausto apņemšanos kļūt par jaunā izlases modeļa kapteini momentāni iekļuva Lankastera melnajā sarakstā. Tur viņš atradās līdz pat šai ziemai. Zinot, ka Anglijas izlases sastāvā viņam atkal vieta neatradīsies, Īsters jau bija saplānojis kruīzu pa Karību jūru. Nācās atcelt – Lankastera uzaicinājums 36 gadus vecajam spēlētājam bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Abās šā gada turnīra spēlēs Īsters laukumā nācis uz maiņu. Spēlē pret Itāliju viņš guva piezemējumu. Īsters ar savu pieredzi un daudzpusību nenoliedzami pastiprina Anglijas izlases spēli sev atvēlētajā laikā otrajā puslaikā. Spēlētājs savā karjeras norietā, nu jau vairs bez ambīcijām spēlēt pirmo vijoli. Tāds Īsters izlases galvenajam trenerim acīmredzot ir vairāk nepieciešams un varētu noderēt arī Pasaules kausā...

Itālija pret Angliju ļoti veiksmīgi aizvadīja spēles sākumu, miegainos angļus modinot ar piezemējumu. Komandu var uzteikt par cīņassparu un trim gūtiem piezemējumiem, bet aizsardzībā tā arī neizdevās visas spēles garumā rast argumentus angļu pārspēkam. Jo tuvāk nāca spēles beigas, jo plānāka kļuva Itālijas aizsardzības līnija. Viņiem turnīra nozīmīgākā spēle būs nākamajā kārtā – pret Skotiju.

Par vēlu tu nāc...

Būs interesanti pavērot, ko angļu radoši sameistarotais sastāvs liks pretī Īrijas izlases kārtībai un disciplīnai. Īrijas izlase var lepoties ar to, ka ierindā ir visi vadošie spēlētāji, atliek vien izvēlēties īstos, kurus sūtīt laukumā. Allaž piesardzīgais treneris Džo Šmits dod priekšroku pārbaudītām vērtībām. Džonatans Sekstons apklusināja tos, kas pirms spēles ar Franciju nemitīgi sprieda par to, nez, kādā formā būs īru desmitais numurs. Īsā atbilde: pietiekami labā, lai apspēlētu savus darba devējus frančus. Sekstons klātienes duelī visos elementos pārspēja savu oponentu Francijas rindās Kamilju Lopesu, par ko saņēma mača labākā spēlētāja balvu. Kopā ar Sekstonu sastāvā atgriezās vēl divi pieredzējuši spēlētāji – Heislips un O’Braiens -, kas ne tuvu neaizvadīja savas spilgtākās spēles izlasē, taču savu darbiņu paveica. Tāpat kā Īrijas izlase kopumā. Sakārtota, disciplinēta komanda, kas nespēlē skatāmāko regbiju turnīrā, taču ir viena no divām komandām, kas turpina bez zaudējumiem. Vai šā gada čempioni tiks noskaidroti jau nākamajā kārtā – Anglijas un Īrijas duelī? Pragmatiskais Džo Šmits saka, ka nē.

Francijas izlase lielāko daļu spēles darīja to, ko īri atļāva viņiem darīt. Būtiskas pārmaiņas spēlē ienesa laukumā uz maiņu nākušais cīņas pussargs Morgans Parrā. Lielā mērā pateicoties Francijas kādreizējam līderim, komandas uzbrukums manāmi atdzīvojās. Rezultāts spieda spēlēt citādi, un Parrā bija īstais cilvēks, kuram uzticēt īstenot pārmaiņas. Parrā bija viens no tiem, kas ņēma aktīvu dalību spēles vienīgā piezemējuma organizēšanā. Zīmīgi, ka pozitīvas vēsmas Francijas izlases sniegumā viņš ienesa arī pirmās kārtas spēlē pret Skotiju, kad viņš arī nāca laukumā uz maiņu spēles izskaņā. To, šķiet, ļoti labi redz un saprot arī Francijas izlases treneris Filips Santandrē, kurš pēc spēles ar Īriju norādīja, ka sākumsastāvā būs izmaiņas, konkrēti gan neminot, kurus spēlētājus tās skars. Taču par Parrā sniegumu viņš izteicās atzinīgi. Visticamāk, nākamajā kārtā pret Velsu franči mēģinās jaunu pussargu tandēmu – Parrā un Lopess. Kā nekā abi kopā spēlē "Clermont Auvergne" kluba rindās. Īriem manāmas problēmas radās, kad Francija beidzot sāka spēlēt sev raksturīgajā uzbrūkošajā manierē. Īru laime – spēle beidzās pēc 80 minūtēm. Būtu vairāk laika, kas zina, ko vēl Parrā pagūtu izveidot...

Pieredze spēcīgāka par azartu

Iemesls, kāpēc Īrijas treneris Šmits piesardzīgi raugās uz ceturto un piekto kārtu, ir pavisam vienkāršs: būs jāspēlē ar Skotiju un Velsu. Abas komandas parūpējās par otrās kārtas dramatiskāko maču. Šoreiz atkal – jau astoto gadu pēc kārtas – pārāki bija velsieši, taču ir jābūt vai nu ļoti aukstasinīgam, vai anglim, lai itin nemaz nebūtu žēl skotu. Skoti aizvadīja labu spēli, taču, tāpat kā spēlē pret Franciju, uzvarēt neļāva pašu pieredzes trūkums, nevis pretinieku iespaidīgais sniegums. Ne Francija, ne Velsa pret skotiem neparādīja neko ārkārtēju, taču bija veiksmīgāki izšķirošajos brīžos. Gan Skotija, gan Velsa viena pēc otras nopelnīja pa dzeltenai kartītei, uz brīdi paliekot mazākumā. Velsa četru minūšu laikā viena cilvēka pārsvaru pārvērta desmit punktos, skoti, kuriem vairākumā sanāca uzspēlēt pāris minūšu ilgāk, atbildēja ar trim.

Atsevišķi regbija eksperti Skotiju jau ir nodēvējuši par visinteresantāk uzbrūkošo Eiropas izlasi, taču par skaisto spēli punktus tabulā nedod. Atsevišķiem jaunā modeļa līderiem akūti trūkst šāda līmeņa spēļu pieredzes. Piemēram, daudz slavētais skotu desmitais numurs Fins Rasels spēlē pret Velsu paguva izcelties gan ar stulbu dzelteno kartīti, gan divām autā neizsistām bumbām pēc izprovocētiem noteikumu pārkāpumiem. Tajā pašā laikā tādus risinājumus uzbrukumā, kādus savai komandai piedāvā Rasels, citu izlašu desmitie numuri galdā neliek. Skotiem ir pamats lepoties ar savu komandu un turpināt gaidīt uzvaras. Pēdējā kārtā viņiem duelis ar Angliju, un angļi par to itin nemaz nepriecājas...

Velsa aizvadīja stabilu spēli. Gadu gaitā iespēlētā sastāva priekšrocība ir stabilitāte. Ir zināms līmenis, zem kura Velsas izlase nepaslīdēs. Taču nenoliedzami meistarīgie Velsas spēlētāji visiem pretiniekiem ir zināmi kā raibi suņi, komandai trūkst tādu "x-faktora" figūru, kā jau pieminētie Džozefs (angļiem), Rasels (skotiem) un Tedī Tomā frančiem. Tādi kā Norts un Katberts savulaik, neilgi pēc ienākšanas Velsas izlasē. Tagad viņi, vēl aizvien būdami izcili spēlētāji, ir atkosti, bet sportā komandas komplektācija ir bezgalīgs process. Iespējams, par Velsas "x-faktoru" šajā turnīrā varētu kļūt Laiems Viljamss, kurš pret skotiem aizvietoja pirmajā kārtā daudz cietušo Nortu. Cita stila spēlētājs, kurš ar neko nav sliktāks, tāpēc varētu būt pat noderīgāks, spriež vairāki autoritatīvi regbija apskatnieki. Ja Velsa grib šajā turnīrā nopietni iesaistīties cīņā par pirmo vietu, tad viņiem jāatrod kādas apslēptās rezerves. Taktikā un/vai sastāva komplektācijā. Komanda ar vismazāko kadru mainību: šķiet, iepriekšējo gadu lielākais trumpis lēnām pārvēršas par mīnusu...Vai varbūt tieši otrādi – garajā distancē viņi izrausies finiša spurtā?

Trešā kārta pēc divām nedēļām. Raudzīsim, kādus secinājumus pēc pirmajām divām kārtām būs izdarījušas visas sešas komandas.

Turnīra tabula

Rezultatīvākie spēlētāji

Visvairāk piezemējumu