Žurku skrējiens ir sācies

Pārliecība atmaksājās

Otrās kārtas centrālā spēle nenoliedzami bija Velsas un Anglijas spēkošanās Kārdifā. Pirms mača Anglijas izlases treneris Edijs Džounss skaidroja, kāpēc tik grūti ir spēlēt Kārdifā. Raugi, tur, tāpat kā Dienvidāfrikā, pirms spēles tiekot darīts viss, lai pretinieku dzīvi padarītu par mazu elli. Vispirms naksnīgi telefona zvani spēlētāju numuriņos viesnīcā, pēc tam ļoti gauss un neizlēmīgs vietājais autobusa šoferis pa ceļam uz stadionu un beigās arī mūžīgās klapatas ar ģērbtuvēm - te pazūd elektrība, te no ierindas iziet klimata kontrole...

Vai kaut ko no šā visa velsieši sarūpēja arī šogad, Džounss pagaidām nav komentējis, taču viņa vadītajai Anglijas izlasei uzvara Kārdifā bija smagākā un laimīgākā, kādu viņa valdīšanas laikā izdevies izcīnīt. Velsas rokās bija visi trumpji, taču reti muļķīga kļūda piecas minūtes pirms spēles beigām bija pašu parakstīts nāves spriedums.

Anglijas izlase kā vienīgā turpina cerēt uz Grand Slam jeb nevainojamu bilanci, taču abas līdz šim izcīnītās uzvaras bijušas nepārliecinošas gan no rezultāta, gan spēles viedokļa. Un tas ļauj ar optimismu uz atlikušajām kārtām raudzīties teju visām komandām. Visām, izņemot Itāliju.

Vecā plate

Itālijas izlases zaudējums īriem ar 10:63 nepārsteidza. Vienīgais elements, kurā itāļi šogad ir konkurētspējīgi, ir grupu cīņa un tās atvasinājumi. Īrijas izlases piedāvātā spēles dinamika un intensitāte itāļiem nebija pa kampienam.

Par šādu rezultātu rokas visvairāk berzē Gruzija, kas nepacietīgi gaida, kad viņu virzienā tiks pavērta vismaz durvju sprauga. Par to, ka gruzīniem Sešu nāciju kauss būtu lielāks notikums, nav šaubu. Biļešu cenas uz spēlēm Romā ir vairākus desmitus (!) reižu lētākas kā uz spēlēm pārējās piecās turnīra dalībvalstīs. Un pat ar visu to tribīnes ir patukšas. Un kāpēc lai kāds rautos maksāt tos pašus 30 eiro, lai klātienē noraudzītos saplosīšanā? Ja tāda vēlme tomēr ir, tad pagrīdes suņu cīņas būs lētāks prieks.

Īrija uz turpmākajām spēlēm var raudzīties arī optimismu. Lai arī zaudēts Skotijai, arī tā spēle apliecināja, ka šogad turnīrā nav disciplīnētākas un sakārtotākas komandas par Īriju. Jautājums - vai ar to vien nebūs par maz? Daļēju atbildi sniegs jau nākamā spēle pret Franciju, kas, cita starpā, būs šogad pirmā savā laukumā.

Nostalģijas piegarša

Francijas un Skotijas izlašu sniegums šā gada turnīrā ilggadējiem regbija vērotājiem uzdzen nostalģiju. Ja pēdējos gados Sešu nāciju turnīrs bija noslāņojies divus trijniekos, no kuriem par titulu tā reāli cīnās tikai viens, tad šogad pirmās divas kārtas ir apliecinājušas, ka Francijas un Skotijas pieskaitīšana titula pretendentēm vairs nav formāla pieklājība.

Pēc uzvaras pār Īriju, Skotijā valdīja vispārēja eiforija, kuras iespaidā daži jau sāka runāt par Grand Slam izcīnīšanu. Spēle ar Franciju šīs runas kliedēja. Skotija cīnījās varonīgi, taču līdztekus tam zem lupas nolika gan savu zaļoksnējo dabu, gan robus sastāvā. Pirmajā līnijā jāiztiek bez trīs labākajiem stabiem Dikinsona, Nela un Sazerlenda. Īrijas iesākto skotu grupu cīņas demolēšanu Francija pabeidza ar uzviju.

Skotijai ir dotas divas nedēļas, lai rastu risinājumus nevarībai grupu cīņā. Ja tas neizdosies, tad no domas par lieliem panākumiem nāksies atvadīties vēl uz gadu. Tāpat raizes rada komandas kapteiņa Greiga Leidlova savainojums, kura dēļ nācās pamest laukumu Parīzē.

Francijas izredzes pirms turnīra tika vērtētas piezemēti, taču sniegums pirmajās divās kārtās raisa lielu optimismu. Frančiem ir labs sastāvs, līdzvērtīgas maiņas un sāk atgriezties gan viņiem raksturīgais radošums, gan uzvarētāju mentalitāte. Tiesa, savu iespēju iekost angļiem Francija jau palaida garām, tāpēc tagad tai jācer uz kādas citas komandas palīdzību.

Gan Francijas, gan Skotijas "būt vai nebūt" brīdis būs nākamā kārta, kurā skotiem jāuzņem Velsa, bet frančiem jādodas smagā izbraukumā uz Īriju.

Sešas daudzpunktes par...

1. Anglijas izlases kapteinis Dilans Hārtlijs pēc laimīgas izglābšanās pret Velsu ar akmens cietu seju stāstīja, cik pārliecināta komanda bijusi par uzvaru, kaut arī pats kapteinis tika nomainīts jau 45. minūtē...

2. Jaunzēlandieša Džo Šmida un angļa Endija Farela vadītās Īrijas izlases labā trīs piezemējumus spēlē pret īra Konora Ošī trenētājiem itāļiem guva dienvidafrikānis Sīdžejs Stenders...

3. Velsas regbija leģenda Šeins Viljamss galvenā trenera Roba Houvlija lēmumu pret angļiem laukumā sūtīt pēdējā laikā nepārliecinoši spēlējošo Aleksu Katbertu pielīdzinājis emocionālai vardarbībai. Proti, tā neesot spēlētāja, bet gan trenera vaina, ka izšķirošo piezemējumu angļi ienesa pa Katberta malu...

4. Francijas pēdējā brīža pieteikšanās 2023. gada Pasaules kausa rīkošanai noteikti tiks "atzinīgi novērtēta", kad nākamās kārtas ietvaros būs jādodas spēlēt uz Īriju, kas līdz šim tika uzskatīta par galveno favorīti uz turnīra rīkošanu...

5. Fina Rasela no pašas vārtu priekšas neiesistā realizācija pret Franciju simbolizē šā brīža Skotijas izlasi un kalpo kā atgādinājums faniem: nekad, nekad, NEKAD nesapriecāties pirms laika!

6. Itālijas uzvara pār Dienvidāfriku rudenī un tai sekojošie rezultāti Sešu nāciju turnīrā dažus mēnešus vēlāk izskaidro, kāpēc 2016. gads tiek uzskatīts par visu laiku sliktāko Dienvidāfrikas regbija vēsturē...

Rezultatīvākie spēlētāji

Visvairāk piezemējumu

Anglija mūk, bet pārējās domā, kā lai un pa kādiem ceļiem līdz turnīra beigām angļus apsteidz? Scenāriji ir dažādi. Nākamās spēles jau 25. un 26. februārī.

Turnīra tabula