"Viņi mums neuzticas, mēs viņus nesaprotam": Anglija un Velsa cīņā par titulu

Kopš pirmās abu komandu tikšanās 1881. gadā aizvadītas 127 spēles. Par mata tiesu sekmīgāki bijuši angļi: 58 uzvaras, 12 neizšķirti, 57 zaudējumi. Kopš 19. gadsimta abas nesamierināmās sāncenses reizi gadā skaidro attiecības, bet tā arī pa visiem šiem gadiem līdz neapstrīdamam verdiktam nav nonākušas. Un droši vien nekad nenonāks. Vēl viens apbrīnas vērts statistikas ieraksts: abām komandām ir pa 26 Sešu nāciju čempiontituliem. Dalīts labākais rādītājs. Tiesa, Velsa vēl 12 reizes uzvaru dalījusi ar kādu citu (-ām) komandām, angļi – "tikai" desmit. Tātad šajā – pirmo vietu – rādītājā velsieši par deguna tiesu ir priekšā: 38 pret 36.

Pēdējos gados abas komandas ir dalījušas uzvaras, taču allaž sāpīgāki bijuši Velsas dzēlieni. 2013. gadā Sešu nāciju pēdējā kārtā bez zaudējumiem spēlējošie angļi bija ceļā pēc Grand Slam (piešķir par uzvarām visās spēlēs), taču atrāvās no Velsas ar 30:3. Zīmīgi, ka kopš tā laika Velsa angļus nav uzvarējusi Sešu nāciju kausa ietvaros un nav arī izcīnījusi titulu. Taču tas izdevies nav arī angļiem: lai arī velsieši iepriekšējos divos turnīros uzveikti, titulu abos gadījumos izcīnīja īri. Savukārt Velsa šo krupi izspļāva pērnajā Pasaules kausā, kad Angliju pazemoja savu skatītāju priekšā četrgades atbildīgākajā spēlē.

Sestdienas spēli daudzi, tajā skaitā arī spēlētāji, sauc par turpinājumu dramatiskajiem Pasaules kausa notikumiem. Jāatgādina, ka to spēli velsieši sāka ar pamatīgiem robiem sastāvā un mača gaitā zaudēja vēl četrus spēlētājus. Taču, knapi salipinājuši sastāvu, vietām veidotu no spēlētājiem, kas atradās sev svešās pozīcijās, velsieši par viena soda sitiena tiesu spēja izraut uzvaru – 25:28.

To neviens nav aizmirsis. Šis emocionālais fons tikai uzkarsē gaisotni. Velsu spārnos arī cīņas pussarga Rīsa Veba atgriešanās sastāvā pēc smaga savainojuma sadziedēšanas. Devītais numurs Vebs pirms Pasaules kausa bija neapstrīdams pamatsastāva spēlētājs, taču pēdējā pārbaudes spēlē guva savainojumu, kas pārvilka svītru viņa Pasaules kausa debijai. Emocionālākie Velsas atbalstītāji un pat prominentas regbija personības uz Veba savainojumu reaģēja ļoti saasināti: sak, bez viņa velsiešiem Pasaules kausā nav ko meklēt. Taču viņa dublieris, plašākai sabiedrībai nezināmais Garets Deivīss, kļuva par turnīra lielāko atklājumu, izceļoties ar pieciem piezemējumiem. Pret Angliju pamatsastāvā dosies viņš, 2015. gada Sešu nāciju labākajam piezemējumu guvējam Vebam ierādīta vieta uz rezervistu soliņa.

Interesants solās būt abu treneru duelis. Jaunzēlandietis Vorens Getlands pie Velsas stūres un austrālietis Edijs Džounss – pie Anglijas. Divi spilgtākie treneri mūsdienu regbijā. Abi mutes bajāri ir slaveni ar prasmi pirms atbildīgām spēlēm nonākt mediju uzmanības epicentrā, veltot provokatīvus izteikumus pretiniekiem. Pirms šīs spēles Edijs Džounss publiski paziņoja par pašrocīgi sev piemērotu aizliegumu sarunāties ar medijiem. Getlands šādu paziņojumu nav izteicis, taču arī izvēlējies neteikt neko lieku. Netipiski abiem, taču ne bez iemesla. Spriedze ir teju ar roku sataustāma.

Zīmīgi, ka spēli tiesās Kreigs Žubērs. Tas pats tiesnesis, kurš tiesāja bēdīgi slaveno Skotijas un Austrālijas spēli Pasaules kausa ceturtdaļfinālā. Viņa kļūdaini pieņemtais lēmums galotnē atnesa uzvaru Austrālijai. Viņa gļēvais skrējiens prom no laukuma uzreiz pēc finālsvilpes aizkaitināja ļoti daudzas regbija autoritātes (bijušās un esošās zvaigznes, trenerus, apskatniekus u.c.), kas visi vienā korī pieprasīja mūža diskvalifikāciju. Nevis par kļūdu, bet citām sporta spēlēm raksturīgo bēgšanu no laukuma. Regbija reputācijai Žubēra performance todien bija smags trieciens un ļoti interesanti būs redzēt Dienvidāfrikas tiesnesi darbībā tajā pašā nelaimīgajā Tvikenhemas stadionā Londonā.

Iepriekšējie rezultāti

Francija vēl mēģinās iejaukties

Francija turnīra tabulā ieņem trešo vietu. Tā, šķiet, ir adekvāta viņu šā gada varējumam. Lai arī Francijas izlasei šā gada turnīrs līdz šim bijis veiksmīgāks nekā četri iepriekšējie, tomēr komanda nepārliecina. Iepriekšējā kārtā Velsa pret frančiem ne tuvu neparādīja labāko sniegumu, bet ar visu to dominēja tajā mačā.

Viegls nesolās būt arī duelis ar Skotiju, turklāt viņu laukumā. Iepriekšējā kārtā skoti beidzot pārtrauca ieilgušo neveiksmju sēriju, izbraukumā pārliecinoši uzvarot Itāliju. Lai arī skoti objektīvi bija favorīti, spēlētāju un fanu emocijas, kas robežojās ar eiforiju, izteica visu. Tik nozīmīgs bija šis panākums. Bruņojušies ar šo emocionālo dopingu skoti savā laukumā uzņems frančus. Vēl viens emocionālais lādiņš: ierindā pēc savainojumu izārstēšanas atgriezušies visi trīs trūkstošie puzles gabaliņi: cīņas pussargs Henrijs Pirgoss, hukers Freizers Brauns un sen neredzētais centrs Alekss Danbars. Pat ja šie kungi laukumā nedosies, viņu parādīšanās treniņos vien komandai ir svarīga.Skotija Franciju iepriekšējo reizi uzvarēja tieši pirms desmit gadiem.

Francijai uzvara pār skotiem saglabās vismaz teorētiskas izredzes uz uzvaru visā turnīrā. Ļoti teorētiskas tās kļūs, ja Velsa uzvarēs Angliju, jo pēdējā kārtā viņiem jāspēlē ar pastarīšiem itāļiem, kamēr Francijai jātiekas ar Angliju. Zīmīgi, ka Francijas – Anglijas spēle uzticēta Naidželam Ouvensam – tiesnesim, kurš tiesāja Pasaules kausa finālu. Starp citu, tā būs vienīgā visā 2016. gada turnīrā, kas Ouvensam uzticēta kā galvenajam tiesnesim. Francijai vislabvēlīgākais notikumu attīstības scenārijs ceturtajā kārtā: Velsa un Anglija spēlē neizšķirti, Francija uzvar Skotiju. Jebkurš cits scenārijs Francijai atstās tikai teorētiskas izredzes. Un arī vēlamā scenārija gadījumā pēdējā kārtā būs ļoti jācer uz Itālijas palīdzību.

Iepriekšējie rezultāti

Pārbūves gaidās

Īrijas un Itālijas duelis būs ļoti simbolisks. Abas komandas ieņem divas pēdējās ailītes turnīra tabulā. Un abas šogad spēlē neizteiksmīgi un paredzami. Īrijas izlases ceļu pārskrējuši arī savainojumi, bet tas nemaina faktu, ka īriem ir nepieciešamas pārmaiņas. Nedomāju, ka masveida ārzemnieku iepludināšana sastāvā (dažbrīd veido pat trešdaļu laukumā esošo spēlētāju) ir ceļš, kuru tradīcijām bagātajai regbija zemei vajadzētu iet. Par spīti vietējo klubu blāvajam sniegumam šosezon, to rindās uzplaukst aizvien jauni vietējie talanti, kas pagaidām tikpat kā netiek iespēlēti Īrijas izlasē. Iespējams, tas būs ilgtermiņa risinājums Īrijas regbija identitātes krīzei. Vēl pirms gada nēsāts uz rokām, tagad šķiet, ka Īrijas izlases galvenais treneris Džo Šmids sevi ir izsmēlis.

To pašu var teikt par ilggadējo Itālijas izlases galveno treneri Žaku Brunelu. Jau labu laiku tiek mēļots, ka viņa vietā varētu sēsties kāds cits slavens speciālists (izskanējis pat iepriekšējā Anglijas izlases trenera Stjuarta Lankastera vārds), bet pagaidām tas nav noticis. Itālijas izlase tagad plūc sava gadiem ilgā (bez)darba augļus. Komandai jau labu laiku nepieciešama līderu stafetes maiņa, taču tādām personībām kā kapteinim Parisē, norietējušajam stabam Kastrodžiovani un nule kā karjeru beigušajam Bergamasko aizvietotājus nemana. Gadiem ilgi itāļi koncentrējuši uzmanību tam, lai veicinātu savu konkurētspēju Sešu nāciju kausā, naturalizējot un citādi piesaistot jau gatavus spēlētājus, aizmirstot par plānveidīgu jaunās paaudzes spēlētāju sagatavošanu. Labā ziņa – atsevišķi stādi ir uzziedējuši, bet - vai ar to būs diezgan, lai pēc pāris gadiem neatgrieztos tumšā pagrabā, pārliecības nav.

Zīmīgi, ka iepriekšējo īru augoni 2013. gadā uzplēsa tieši itāļi. Arī toreiz Īrijas izlase bija pazudusi tulkojumā un zaudējums Itālijai piespieda viņus rīkoties. Ar jauno treneri Šmidu īri uzvarēja nākamajos divos Sešu nāciju turnīros un uz Pasaules kausu devās kā pasaules ranga otrās vietas īpašniece. Vai vēsture atkārtosies?

Iepriekšējie rezultāti

Ceturtā kārta

Visas spēles tiešraidē skatāmas "France 2" kanālā "Latttelecom" televīzijas starptautiskajā pakā (810. kanāls). Tāpat Īrijas latviešu biedrība sadarbībā ar Regbija attīstības asociāciju organizē kopīgo skatīšanos "Paddy Whalen's" krogā Grēcinieku ielā.

Turnīra tabula