Sākas Sešu nāciju kausa izcīņa: tradīcijām bagātākais regbija turnīrs

Vēsture

Sacensību pirmsākumi sniedzas tālajā 1883. gadā, kad Velsas, Anglijas, Skotijas un Īrijas valstsvienības aizvadīja pirmo turnīru, kas tolaik saucās "Home Nations Championship". Pašā pirmajā turnīrā triumfēja Anglijas izlase. Kopš tā laika katru gadu (ar retiem izņēmumiem) Eiropas spēcīgākās, tradīcijām bagātākās valstsvienības skaidro attiecības laukumā. Ikgadējā tradīcija uz brīdi pārtrūksi vien kara laikā, kā arī vēl četras reizes – trīsreiz 19. gadsimtā un vienreiz 20. gadsimtā. 1910. gadā kvartetam pievienojās Francija un turnīrs tika pārsaukts par Piecu nāciju kausa izcīņu, bet līdz ar Itālijas pievienošanos 2000. gadā turnīrs ieguva savu pašreizējo veidolu un nosaukumu. Jāatzīmē, ka no 1932. gada līdz 1939. gadam Francija turnīrā nepiedalījās, līdz ar to tajos gados tika reanimēts oriģinālais nosaukums "Home Nations Championship".

Favorītes – Īrija un Velsa

Turnīra izspēles formāts ir gaužām vienkāršs – tiks aizvadītas piecas spēļu kārtas jeb viens aplis. Ekspertu domas par galvenajiem favorītiem dalās, taču lielais vairums izceļ pašreizējos čempionus īrus un 2012. un 2013. gada čempionus Velsu. Īrijas izlasei ārkārtīgi veiksmīgs bija 2014. gads, kad izdevās ne tikai atgūt Sešu nāciju troni, bet arī veiksmīgi aizvadīt testa spēles. Novembra nacionālo izlašu testa jeb pārbaudes spēļu sesijā Īrija lika trūkties gan DĀR, gan Austrālijai. Kopš 2013. gada, kad Īrijas izlases grožus savās rokās ņēma jaunzēlandietis Džo Šmits, komanda nemitīgi progresē, no spēles uz spēli demonstrējot arvien pārliecinošāku sniegumu. Ja progresa līkne turpinās savu ceļu augšup, tad īrus droši varēs pieskaitīt pie galvenajiem favorītiem arī Pasaules kausa izcīņā. Šā gada Sešu nāciju kausa izcīņai īriem izdevies pulcēt teju optimālo sastāvu. Iespaidīgajam 35 gadus vecajam komandas kapteinim Polam O’Konelam šis, visticamāk, būs spēlētāja karjerā pēdējais Sešu nāciju turnīrs, tāpēc komanda vēlēsies savam līderiem sarūpēt tādas pašas atvadas kā Braienam O’Driskolam pērn.

Ar cerībām uz turnīru un gadu kopumā var raudzīties arī Velsas izlase, kas arī var lepoties ar labi nokomplektētu sastāvu. Laukumā redzēsim teju visas spožākās Velsas regbija zvaigznes, trūks vienīgi ilggadējais pirmās līnijas stabs Ādams Džounss, kurš viņnedēļ paziņoja par karjeras beigām valstsvienībā. Tā bija atbildes reakcija uz viņa atstāšanu ārpus sastāva. 33 gadus vecajam veterānam vieta sastāvā nebija atradusies kopš 2014. gada vasaras testa spēlēm. 2011. gada Pasaules kausā Velsas izlase tikai vairāku fatālu neveiksmju rezultātā pusfinālā par viena punkta tiesu zaudēja Francijai un netika pie iespējas finālā mest izaicinājuma cimdu mājiniekiem jaunzēlandiešiem. Tomēr no toreiz gados jaunās komandas lielākie panākumi tika gaidīti vēlāk. 2012. gadā Velsa uzvarēja visās piecās Sešu nāciju kausa izcīņas spēlēs, izpelnoties Grand Slam, bet kopš tā laika progresa līkne ved lejup. Gadu vēlāk jau ar krietni lielāku piepūli izdevās Eiropas regbija troni nosargāt, bet pērnā gada turnīrs tika noslēgts trešajā vietā. Jāatzīmē, ka nepārliecinošu sniegumu Velsas izlase regulāri demonstrē arī ikgadējās vasaras un rudens testa spēlēs, tā arī nespējot iekost dienvidu puslodes varenajiem – Jaunzēlandei, DĀR un Austrālijai. Tiesa, aizvadītā gada izskaņu izdevās noslēgt cerīgi – 29. novembrī izdevās ar 12:6 savā laukumā pārspēt DĀR. Tā bija Velsas pirmā uzvara pār dienvidu puslodes komandām pēdējo sešu gadu laikā. Uz 2015. gadu Velsā raugās ar cerībām un arī zināmām ambīcijām, jo tik talantīga spēlētāju paaudze, kāda šobrīd veido izlases seju, tik bieži negadās pat tādā regbija lielvalstī kā Velsā. Daudz kas atkarīgs būs no izlases galvenā trenera Vorena Getlenda un viņa spējas no spilgtiem individuālajiem talantiem izveidot spēcīgu komandu. Tā vien šķiet, ka Getlenda vadībā Velsa sevi ir izsmēlusi, bet – varbūt kļūdos...

Ēzelītis un tumšie zirdziņi

Septembrī gaidāmo Pasaules kausu uzņems Anglija un atsevišķas spēles arī Velsa. No angļiem rudenī tiks gaidīts ļoti daudz, taču gads viņiem sācies ārkārtīgi neveiksmīgi. Savainojumu dēļ no ierindas izgājuši vairāk nekā desmit nozīmīgi spēlētāji, tai skaitā arī izlases pēdējo gadu līderis, daudzviet par Džonija Vilkinsona mantinieku sauktais Ouvens Farels, kurš ceļgala savainojuma dēļ laukumā atgriezīsies vien aprīlī. Tāpat pusgadu bez regbija nāksies iztikt astotā numura pozīcijas spēlētājam Benam Morganam, vēl vairākiem spēlētājiem nāksies izlaist pirmās spēļu kārtas. Visbūtiskākais, protams, būs Farela zaudējums. Pēc pamatīgā, skandāliem apvītā fiasko 2011. gada Pasaules kausā Anglijas izlasē sākās pārbūve. No skatuves noejot Džonija Vilkinsona paaudzei, jaunieceltais izlases galvenais treneris Stjuarts Lankasters jauno valstsvienības modeli sāka būvēt ap tobrīd 19 gadus jauno Anglijas premjerlīgas grandu "Saracens" uzlecošo zvaigzni Farelu. Pēdējos trīs gadus Farels teju visās spēlēs devās Anglijas izlases pamatsastāvā, turklāt pildīja gan spēles veidotāja jeb brīvā pussarga (desmitā numura) funkcijas, gan štata sitēja pienākumus. Nu angļiem jādomā, kā spēlēt bez sava līdera.

Jau tradicionāli visgrūtāk prognozēt ir Francijas izlases gaitas. Francūži paši savu regbiju mēdz dēvēt par "šampanieša regbiju", kurā izdomas un jautrības vienmēr ir krietni vairāk nekā citu komandu izpildījumā. Tas dažkārt ļoti palīdz, bet bieži vien – iegāž. Aizvadītā gada izskaņa bija ļoti atbilstoša Francijas regbijam – vispirms savā laukumā tika skaistā spēlē uzveikta Austrālija, bet jau nedēļu vēlāk savu skatītāju priekšā piedzīvota kaunpilna neveiksme pret Argentīnu. Arī Sešu nāciju kausa izcīņā uz Franciju allaž ar cerībām raugās pastarīši itālieši un skoti, bet ar trīcošu sirdi – angļi, īri, velsieši. Tikmēr paši francūži, iedevuši vieniem un paņēmuši no otriem, pēdējos gados allaž atrodami noslēguma tabulas vidū. Francijas izlase vienmēr ir izcēlusies ar plašu sastāva rotāciju, un droši vien izņēmums nebūs arī šis gads. Savainojumu dēļ komandai nevarēs palīdzēt vairāki nozīmīgi spēlētāji, līdz ar to durvis uz izlasi atkal ir pavērtas atsevišķiem piemirstiem kadriem, kam šis turnīrs būs teicama iespēja par sevi atgādināt Pasaules kausa kontekstā. Viens no viņiem – cīņas pussargs (#9) Morgans Parra, kurš, būdams viens no pasaulē vislabāk apmaksātajiem regbistiem, Francijas izlases rindās Sešu nāciju kausa izcīņā iepriekšējo reizi spēlēja 2013. gada martā. Jāatzīmē, ka Francija, Īrija un Itālija spēlēs vienā apakšgrupā Pasaules kausa izcīņā. Francijai prognozēs visbiežāk tiek atvēlēta ceturtā vieta, bet 2011. gada Pasaules kausa finālisti noteikti mērķē augstāk.

Ar klusām cerībām uz gaidāmo turnīru raugās arī skoti, kuri šāda formāta turnīrā nav triumfējuši ne reizi, taču palikuši vēsturē kā līdz šim pēdējā Piecu nāciju turnīra čempioni 1999. gadā. Pēdējos gados Skotijas izlase turnīru visbiežāk noslēgusi piektajā vietā. Tāda pati vieta visbiežāk tiek prognozēta arī šogad, taču spēles aizvadītā gada nogalē krietni vairoja optimismu. Izlases kodolu veido "Glasgow Warriors" regbisti, kas pēdējās sezonās demonstrē ļoti pārliecinošu sniegumu klubu turnīros. Izlasē ir ienākusi jauna un talantīga spēlētāju paaudze, kas nākotnē varētu atgriezt skotu regbija slavas dienas. Vai tas izdosies jau šogad? Maz ticams, bet tādu iespēju izslēgt nevar.

Ierastajā pastarīšu lomā arī šogad būs Itālijas izlase. Paši par augstākajām vietām necīnīsies, taču, iespējams, negaidīti patraucēs kādai no titula tīkotājām. Pēdējo 15 gadu laikā Itālijas regbijs savā attīstība ir spēris platus soļus uz priekšu, pēdējos gados viņu uzvaras vairs netiek uztvertas kā lielas sensācijas, taču tik un tā – panākums būs izvairīšanās no pēdējās vietas.

Panākumi

Pēdējo piecu gadu čempioni

Pirmā spēļu kārta

Visas spēles tiešraidē būs iespējams vērot "France 2" kanālā, kas pieejams "Lattelecom" televīzijā ārzemju tematiskajā pakā.