Pļaviņš: "Nesaprotu, kas notiek..."

"Godīgi - es nesaprotu, kas notiek! Reāli taču visās spēlēs esam pastarīši, kuru izredzes pirms mača tiek vērtētas zemāk," šķiet, ka piecu uzvaru sērija, kādu nu jau izdevies sasniegt Londonā, mulsina arī pašu Mārtiņu Pļaviņu. "Pirmajā setā nospēlēju švaki - kaut kā neaizgāja spēle uzbrukumā, taču otrajā pamainījām taktiku, mums aizgāja, bet viņiem - ne. Tāds spēles pavērsiens kā šodien bieži mūžā negadās. Bet, redz - olimpiādē gadījās!Savulaik kopā ar Sašu spēlēju laukuma labajā pusē, tagad ar Jāni jau trīs gadus - kreisajā. Šodien noriskējām - aizgāju atpakaļ. Mainīt puses un nospēlēt šādu spēli - tas ir baigais risks. Taču šoreiz nebija, kur atkāpties. Rezultātā sanāca daudz labāk, un - ar to pietika."

"Nepadodamies, cīnāmies par katru bumbu - negribam pretiniekam atdot nevienu vieglu punktu. Pirmajā setā bija par daudz, tālāk - izdevās. Pēc pirmā seta pamainījām taktiku, ko bijām sagatavojuši pirms tam, un spēle aizgāja labāk - sākām celt bumbas aizsardzībā, kaut ko pieķērām blokā. Visu izdarījām pareizi," panākumu atslēgu komentēja Šmēdiņš. "Pirmajā setā pieļāvām par daudz vienkāršo kļūdu - izsitām autā, netrāpījām serves. Pat nedevām iespējas uztaisīt kļūdas viņiem - paši visu izdarījām. Otrajā un trešajā setā, kad kļūdu palika mazāk, viņiem sākās problēmas. Pirms jau mača rēķinājāmies, ka cīnīsimies līdzīgi." Ilgā pauze starp spēlēm gan nav bijusi patīkama. "Gaidīšana nogalina... Nevaram taču staigāt riņķī, ar visiem runāties - arī tas atņem enerģiju. Padzīvojām internetā, paskatījāmies kādu seriālu. Jānis daudz guļ... Pēc tādas pauzes saņemties bija baigi grūti. Tajā pašā laikā - nezinu, kā būs rīt, jo pirmoreiz turnīrā būs jāspēlē divas dienas pēc kārtas," uz priekšu jau raudzījās Pļaviņš.

Šī bija ceturtā abu komandu savstarpējā spēle. Pirms gada ar amerikāņiem sanāca spēlēt nedēļu pirms pasaules čempionāta, un toreiz Mārtiņš un Jānis zaudēja. Taču, kad satikās pasaules čempionātā uzvarēja. Tagad scenārijs sanācis identisks - nedēļu pirms olimpiādes Pasaules kausā latvieši Gibam un Rozentālam zaudēja, bet izšķirošajā brīdī - atkal parādīja labāko spēli. "Šodien fiziski nejutos tik pārliecinoši, nevarēju uziet augšā. Nezinu, kāpēc, taču bija baigi grūti. Cerams, ka rīt būs labāk. Kaut gan vispār brīnos - jau desmito dienu turnīrā, bet joprojām izdodas noturēt tādu līmeni. Tā ir ļoti augsta meistarības pakāpe, un pat nezinu, kā mums tas izdevies, jo mūsu meistarība nav tik liela!" smēja Pļaviņš. "Tāds turnīrs un tādas uzvaras ļoti palīdz, lai noticētu saviem spēkiem."

Jautāts, kurā brīdī pārgājis starta satraukums, Mārtiņš gan atzina: "Nav pārgājis! Man joprojām ir satraukums. Nezinu, kā tādam tik pāri - domāju, tāds pats būs arī nākamajā un aiznākamajā. Jācer, ka pretiniekiem būs lielāks, jo no viņiem visiem reāli gaida medaļas." Pļaviņš cer, ka tā varētu būt maza priekšrocība pirms rīt gaidāmā pusfināla ar brazīliešiem Emanuelu un Alisonu. "Ceru, ka neatkārtosies scenārijs kā pasaules čempionātā. Tagad esam gudrāki. Pasaules čempionātā gribējām paņemt iniciatīvu, daudz riskējām ar servi un līdz ar to nedabūjām spēlēt aizsardzībā. Šeit spēlējam citādāk - servējam laukumā un gaidam, ko pretinieks piedāvās. Mums ir viena no švakākajām servēm visā turnīrā. Taču izskatās, ka pietiek! Laikam līmenī ir viss cits pārējais." Pagājušo gadu atceras arī Šmēdiņš. "Negribas palikt ceturtajiem! Esam kļuvuši gadu vecāki un pieredzējušāki, tā ka - varbūt būs labāk. Pērn nedaudz pietrūka arī veiksmes. Cerams, ka šoreiz būs citādi."