Šmēdiņš: "Ja būtu trešais sets, kļūtu interesantāk"

"Jāsāk augt..." skanēja viens no pirmajiem Mārtiņa Pļaviņa secinājumiem. Protams, tas tēmēts 203 cm garā un 110 kg smagā Alisona virzienā, kurš šodien izrādījās nepārvarams mūris. "Kad tāds nāk pretī blokā, tad ir grūti. Emanuelam jau pašam arī 190 cm - viegls, kustīgs. Un tagad vēl atradis Brazīlijā tādu puiku - nezinu, no kāda meža izvilcis... Latvijā tādu nav, un ja arī ir - aiziet uz basketbolu vai kur citur," secināja Pļaviņš. "Sākumā daudz vairāk spēlēja uz Jāni - tas bija nedaudz negaidīts pavērsiens. Bet visas tīkla bumbas tāpat vinnēja brazīlieši. Taču tur nebūtu starpība - Jānis vai es. Pie tīkla no sākuma līdz beigām dominēja Alisons. Domāju, olimpisko spēļu beigās viņu atzīs par labāko bloķētāju."

Raženāko pretinieku komandas spēlētāju atzīmēja arī Jānis Šmēdiņš. "Šodien pie tīkla dominēja garais [Alisons]. Iespējas bija, taču katra bumba bija ļoti grūta - lai noņemtos no viņu serves, katrā uzbrukumā bija jāieliek visi 100 procenti, un arī ar to bieži bija par maz. Darījām, ko varējām, taču - pietrūka. Uz beigām garais jau mazliet sāka lūzt, Mārtiņš pāris reizes labi pieķēra blokā, taču auguma centimetri bija pārāk atšķirīgi. Ja paskatās, kā viņi vakar nospēlēja pret poļiem un tagad pret mums - šodien viņi jau bija noskaņojušies par visiem simts procentiem un nospēlēja gandrīz bez kļūdām," atzina spēlētājs. Jautāts, vai spēles gaitā kādu brīdi maz radusies reāla iespēja lauzt tās gaitu, Jānis bija atklāts: "Pirmajā setā, ja godīgi - nē. Viņi nospēlēja nevainojami, bez kļūdām, un tur mums nebija variantu, kam pieķerties. Gan atsita visas bumbas, gan sabloķēja. Pirmajā bija ļoti grūti. Otrajā jutām, ka varam, taču - varbūt nedaudz nepaveicās. Gaidījām, ka garais nogurs. Ja būtu trešais sets, varētu kļūt interesantāk, jo tad arī viņš būtu nedaudz fiziski nosēdies. Taču viennozīmīgi spēcīgākais pāris, ar ko esam spēlējuši šajā turnīrā. Viņi šeit pierāda, kāpēc izlikti ar pirmo numuru."

Otrajā pusfinālā vēlu vakarā spēkosies Nīderlandes un Vācijas dueti. Kuru labāk redzēt pretī cīņā par bronzu - drošas pārliecības nav. "Grūti pateikt. Holandiešus apspēlējām grupā, bet vienā turnīrā divas reizes uzvarēt vienu un to pašu komandu ir ļoti grūti. Tagad šeit palikuši tikai paši labākie, tā ka nav ko domāt - vienkārši jāiet un jāspēlē. Esam šeit jau divas nedēļas - viennozīmīgi garākais turnīrs, nogurums jau sakrājies. Taču jācīnās. Grūti ir, taču tāda izdevība rodas varbūt vienreiz dzīvē," mēģināja mobilizēties Šmēdiņš. Arī Pļaviņam ir dažādas domas šajā jautājumā. "Domāju, labāk holandiešus. Bloķētājs viņiem ir vecāks nekā vāciešiem, līdz ar to varētu būt sakrājies zināms nogurums. Vācieši ļoti agresīvi servē, kamēr holandiešiem - te ir, te atkal nav. Var tikt galā. No otras puses - vienā turnīrā apspēlēt to pašu komandu ir ļoti, ļoti grūti. Viņi mūs jau ir pamēģinājuši un zina, kur pirmajā spēlē izdevās salasīt punktus. Paskatīsies video un izdomās, kā labāk nospēlēt - viņu taktika noteikti būs citāda nekā pirmajā mačā. Domāju, viņu [Vācijas un Nīderlandes] spēlē izredzes ir 50 uz 50."

Lai vai kā, pēdējā mačā jāparāda viss labākais, uz ko mūsu komanda šobrīd vēl gatava. "Jāmēģina izspiest visu, kas atlicis - nav jau, kur likties. Jāmēģina nospēlēt brīvi, kaut gan tas nav viegli, ja apzinies, ka esi olimpisko spēļu četriniekā. Tajā pašā laikā pret Eiropas komandu mums būs lielāka iespēja nekā pret Brazīliju. Jāsaņemas un jācīnās - kā šodien otrajā setā to jau darījām un panācām līdzīgu rezultātu. Ja arī pretinieki būs spēcīgāki, tad vismaz lai nedomā, ka mēs te četriniekā uz haļavu tikām," sprieda Mārtiņš. "Mums jau tas, ka esam pusfinālā, ir kā sapnis. Pārējās komandas šeit ir pieredzējušākas, regulāri spēlējušas pusfinālos un finālos. Mums ar Jāni pasaules līmenī tādas spēles uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Tas ir kas pavisam cits, nekā grupā spēlēt. Taču viena spēle ir viena spēle - uz to jāsaņemas un jāatdod viss, kas mums ir."