LPF biedri skaidro, kāpēc ārkārtas sapulces sasaukšana ir uzskatāma par leģitīmu
Vēlamies informēt, ka LPF prezidents Kaspars Pone, apstrīdot biedru tiesības un vēlmi rīkot ārkārtas biedru kopsapulci, uzskatot visus iespējamos biedru sapulces lēmumus par prettiesiskiem, kā arī vēršoties tiesību sargājošajās iestādēs pret LPF biedriem un to pārstāvjiem par it kā "fiksēto dokumentu viltojumu", turpina diskreditēt LPF un izrādīt klaju necieņu pret federācijas biedriem un sabiedrību kopumā.
LPF biedru rīkotajā kopsapulcē š.g. 16. septembrī dalību ir apstiprinājuši absolūtais vairums juridisko biedru, un tās biedri ir aicinājuši kopsapulcē piedalīties arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta un Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvjus, Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāju un citas personas, kas varētu biedriem sniegt savu viedokli un redzējumu par pēdējo laiku notikumiem ap LPF, kā arī lai nodrošinātu atklātu un demokrātisku sapulces norisi un visu aktuālo problēmjautājumu analīzi.
Ņemot vērā biedrības “Latvijas Peldēšanas federācija” valdes priekšsēdētāja paziņojumu attiecībā uz LPF biedru izsludinātās ārkārtas kopsapulces š.g. 16. septembrī atbilstību Biedrību un nodibinājumu likumam, kā arī Biedrības “Latvijas Peldēšanas federācija” statūtiem, vēlamies paust savu pozīciju šajā jautājumā.
Visas LPF biedru darbības ir īstenotas atbilstoši normatīvajiem aktiem un biedrības Statūtiem. LPF biedru ārkārtas sapulces sasaukšana un norise š.g. 16.septembrī ir uzskatāma par leģitīmu un visi juridiskie un asociētie biedri tiek aicināti ierasties uz biedru ārkārtas sapulci š.g. 16.septembrī.
Ārkārtas biedru sapulces leģitimitāte ir pamatojama ar turpmāk izklāstīto:
1) 2016. gada 10. augusta sapulces sasaukšanas pieprasījums ir ticis parakstīts no astoņu personu puses (nevis 7, kā norādīts LPF valdes priekšsēdētāja paziņojumā), tai skaitā – 6 (sešu) juridisko biedru pārstāvju puses (nevis 4, kā norādīts LPF valdes priekšsēdētāja paziņojumā) – Rīgas Ķīpsalas peldēšanas klubs, BSK “Delfīns”, Latgales Peldēšanas centrs, RTU Ķīpsalas peldbaseins, Jūrmalas Sporta skola, Ventspils Sporta skolas “Spars”. Tāpat šo paziņojumu parakstīja vairāki vadošie LPF treneri.
2) LPF valdes norādes uz “acīmredzamām viltojuma pazīmēm” ir aplamas, jo ikviena iesniegumu parakstījusī persona ir gatava apliecināt to, ka ir parakstījusi minēto iesniegumu un iesnieguma saturs nav mainīts pēc parakstīšanas brīža. Drukas kļūda (kļūdaini cipara 01. vietā ierakstot 10.) nevar tikt uzskatīts par viltojumu. LPF biedri, kas parakstījuši šo iesniegumu, ir gatavi apliecināt iepriekš minēto gan LPF biedriem, gan LPF valdei, gan tiesībsargājošajām iestādēm. Šāda drukas kļūda nevar tikt uzskatīta par pietiekamu pamatu iesnieguma satura neatzīšanai.
3) Biedrības ārkārtas sapulces pieprasījums ir izteikts atbilstoši likumā un LPF Statūtos noteiktajai kārtībai - saskaņā ar Biedrības Statūtu 8.4.punktu: “ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa LPF biedru norādot sasaukšanas iemeslu”. Pat atzīstot, ka atsevišķām personām juridiskais biedrs nav deleģējis pilnvarojumu parakstīt iesniegumu par ārkārtas biedru sapulci, iesniegumu ir parakstījuši 3 juridisko biedru valdes priekšsēdētāji, kā arī 3 pilnvarotās personas, kas kopā ir vairāk nekā likumā noteiktais minimums – 1/10 daļa.
4) Latvijas Republikas likuma "Biedrību likums" 36.panta 2.daļa paredz, ka "Valdei nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) jāsasauc biedru sapulce, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru". LPF prezidents, publicējot federācijas mājas lapā sludinājumu par sapulces sasaukšanu 03. oktobrī, ir ignorējis likumā noteikto prasību sasaukt ārkārtas biedru sapulci bez vainojamas vilcināšanās, kā arī nav ziņojis LPF biedriem par apstākļiem, kas varētu kavēt šīs sapulces tūlītēju sasaukšanu, vai kuru dēļ sapulces sasaukšanas datums būtu jāpārliek uz vēlāku laiku. Līdz pat sapulces izziņošanas brīdim LPF biedriem nav prezentēti nekādi objektīvi iemesli, kāpēc ārkārtas sapulces sasaukšanai būtu nepieciešams vairāk kā 30 dienas.
5) Ārkārtas biedru sapulces sasaukšanas termiņš ir ārkārtīgi būtisks, jo ir svarīgi nodrošināt efektīvu LPF pamatfunkciju izpildi, tai skaitā – nacionālā un starptautiska mēroga sacensību organizēšanu un LPF izlases dalībnieku gatavošanos dalībai FINA pasaules čempionātā, kā spēt pārstāvēt LPF biedru viedokli š.g. 30. septembrī paredzētajā LOK Ģenerālā Asamblejā, kurā LPF prezidents, neapspriežoties ar LPF biedriem, nomminējis sevi izpildkomitejas vēlēšanās. Vēl vairāk – LPF biedru rīcībā ir informācija par iespējamu FINA vēršanos Starptautiskās Arbitrāžas tiesā par atsevišķiem LPF Valdes lēmumiem, kas var rezultēties ar ievērojamām finansiālām sankcijām pret LPF, kas tiek slēpta no LPF biedriem. Visi šie argumenti ir pietiekams pamats, lai ārkārtas biedru sapulce tiktu sasaukta nekavējoties.
6) LPF valdes priekšsēdētāja norāde, ka “2016.gada 31.augusta paziņojumu nav parakstījuši un ārkārtas sapulci nav izludinājuši biedri, kas sapulces sasaukšanu 2016.gada 10.augusta pieprasījumā ir pieprasījuši”, ir uzskatāma par nepatiesu, jo 3 juridiskie biedri - Rīgas Ķīpsalas peldēšanas klubs, Jūrmalas Sporta skola, Sporta kluba "Delfīns" - bija parakstījuši gan pieprasījumu par ārkārtas biedru sapulci, gan paziņojumu par sapulces izsludināšanu. Vēl vairāk – nedz Latvijas Republikas normatīvie akti, nedz LPF statūti neparedz, ka šīs darbības būtu jāveic vieniem un tiem pašiem juridiskajiem biedriem, tāpēc šāda norāde jau pēc būtības ir lieka.
7) Biedru sapulce ir augstākā LPF lēmējinstitūcija. Atbilstoši LPF Statūtiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedriem. Tas nozīmē, ka 16. septembrī sasauktās biedru sapulces lemttiesība ir atkarīga tikai no tā vai tajā piedalīsies vairāk kā puse no balsstiesīgajiem biedriem. Valdei NAV tiesību ierobežot biedrības kopsapulces pulcēšanās brīvību un rīcībspēju.
8) Reģistrējot kvorumu, biedru sapulce kļūst lemttiesīga un tās pieņemtie lēmumi stājas spēkā nekavējoši ar to pieņemšanas brīdi un ir saistoši visiem tās valdes locekļiem un biedriem, savukārt attiecībā pret trešajām personām - līdz ar izmaiņu reģistrēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Tāpēc LPF valdes priekšsēdētāja norāde uzskatīt par prettiesisku jebkādu biedru kopsapulces kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu ir aplama un neatbilst nedz normatīvo aktu, nedz LPF Statūtu burtam un garam.
Ievērojot visu iepriekš minēto ir secināms, ka 2016.gada 16.septembra Biedru ārkārtas sapulce ir izsludināta ievērojot Biedrību un nodibinājuma likuma 36.panta otro un trešo daļu, kā arī LPF Statūtu noteikumus un visiem biedru kopsapulces pieņemtajiem lēmumiem būs leģitīms spēks. Vēl vairāk – no pienākumu izpildes atbrīvotai biedrības valdei nav nekādu juridisku tiesību vērsties pret LPF biedriem un to pieņemtajiem lēmumiem biedrības vārdā.
[+] [-]