Peldēšanas federācija paredz ienākumu sarukumu par vairāk nekā 100 tūkstošiem

"Vairs nav nekādu šaubu, ka šī sezona peldēšanas sportā ir beigusies. Ir atceltas vai pārceltas gan nozīmīgākās starptautiskās sacensības, tai skaitā kontinenta junioru un pieaugušo čempionāti un, protams, vasaras olimpiskās spēles, gan arī visas LPF plānotās aktivitātes," federācijas mājaslapā raksta organizācijas prezidents Aivars Platonovs. Pirmajās 60 “dīkstāves” dienās ir atcelts gan Latvijas U19 čempionāts, atklātais Latvijas Jauniešu un junioru čempionāts, Latvijas čempionāts vecmeistariem un Latvijas čempionāts ūdenspolo, gan vairāki Rīgā ieplānotie starptautiskās federācijas (FINA) tiesnešu kursi un treneru semināri, gan arī citas lokāla mēroga aktivitātes. Diemžēl pēc Veselības ministrijas pārstāvju publiskajiem izteikumiem ir noprotams arī tas, ka nekādas vērā ņemamas federāciju aktivitātes nebūs iespējamas ne vien maijā un jūnijā, bet arī vasarā un jaunās sezonas pirmajos mēnešos.

Pat ja situācija ar Covid-19 strauji mainīsies un Ministru kabinets pieņems lēmumu būtiski mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, visticamāk, peldēšanas sacensības, kādas mēs esam pieraduši redzēt, tiem nespēs “kvalificēties”. Līdz ar to ir jārēķinās, ka tieši šajā ieņēmumu pozīcijā LPF būs vislielākie finansiālie zaudējumi – līdz pat 70% no iepriekš plānotā. Tāpat būtisku robu 2020. gada budžetā radīs neīstenotie izglītības pasākumi un citi projekti, kas tiek rīkoti sadarbībā ar starptautisko federāciju un citām organizācijām un veido vērā ņemamu ieņēmumu daļu.

Tomēr krietni lielākus zaudējumus peldēšanas sportam radīs ilgstošs liegums atjaunot peldbaseinu darbību. Ja LPF vēl būtu iespējams “sagremot” un aizmirst pandēmijas radītos zaudējumus, tad jaunajiem sportistiem dīkstāvē pavadītais laiks tiek neatgriezeniski zaudēts. Peldēšanas sportā sportistam ir jāpeld! Jāpeld, jāpeld un vēlreiz – jāpeld. Tieši tāpat kā bobslejā un skeletonā nav iespējams trenēties bez renes, peldēšanā nav iespējams trenēties bez baseina. Un tos, kas aicina peldētājus doties trenēties atklātās ūdens tilpnēs, es aicināšu paklusēt. Viņi pilnīgi neko nesaprot no peldēšanas un, visticamāk, paši nemaz neprot peldēt.

Latvijā profesionālās ievirzes izglītības iestādēs ar peldēšanu nodarbojas 2050 jauniešu. Vairāk ir tikai vieglatlētikā un vadošajos komandu sporta veidos (futbols, basketbols, volejbols). LPF biedru organizācijās, kas īsteno peldēšanas apmācību, ir iesaistīti vairāk nekā 7600 dalībnieku, tai skaitā ap 6700 jauniešu vecumā līdz 18 gadiem. Viņi visi – sākot no iesācējiem līdz pat Latvijas čempioniem, rekordistiem un olimpisko spēļu kandidātiem – jau divus mēnešus ir bez adekvātām treniņu iespējām. Un jo ilgāk viņiem nebūs iespēju atgriezties baseinā, jo būtiskāk tiks ietekmēta viņu fiziskā veselība un sportiskā sagatavotība. Zaudēs gan “fizkultūrieši”, gan mērķtiecīgi un ambiciozi sportisti – neatkarīgi no izvirzītajiem mērķiem.

Peldēšana ir viena no iecienītākajām fiziskās veselības veicināšanas un saglabāšanas sportiskajām aktivitātēm Latvijā – SKDS pētījuma dati liecina, ka 20% Latvijas iedzīvotāju regulāri nodarbojas ar peldēšanu. Tā ir otrā populārākā fiziskā aktivitāte uzreiz pēc vieglatlētikas disciplīnām (skriešana, soļošana) un iešanas. Liedzot sabiedrībai apmeklēt peldbaseinus, tiek būtiski ierobežotas personas iespējas rūpēties par savu veselību, tādējādi preventīvi samazinot saslimšanas riskus ar dažādām infekcijām un vīrusiem. Īpaši svarīgi iespējas apmeklēt peldbaseinus ir tām personām, kuru veselības stāvoklis neļauj skriet, lekt, kā arī personām, kurām tas ir nepieciešams rehabilitācijas nolūkos. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka, rūpējoties par izvairīšanos no vienas slimības, sabiedrība ieslīgt citās veselības kaitēs.

Un visbeidzot – peldbaseinu pieejamībai ir būtiska nozīme cilvēkdrošības uz ūdens jomā. It īpaši tas ir attiecināms runājot par bērnu un jauniešu drošību uz ūdens. Paturot ciet peldbaseinus, jaunieši ne vien neapgūs vitāli nepieciešamās ūdens kompetences prasmes, bet arī vairāk dosies peldēties atklātās ūdens tilpnēs. Jau šobrīd noslīkušo skaita ziņā Latvija ir starp vadošajām valstīm visā ES, mums nav tiesību šo situāciju vēl vairāk eskalēt. Baseinu slēgšana šos riskus tikai palielina.

Latvijas peldēšanas saimes vārdā aicinu Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru, Izglītības un zinātnes ministriju un citas atbildīgās institūcijas kopīgi strādāt pie prasību un normatīvu definēšanas, kas, mazinot papildus inficēšanās riskus, ļautu atjaunot peldbaseinu darbību iespējami drīzā laikā. Līdzīgi kā citās Covid-19 skartajās valstīs, arī Latvijā ir iespējams rast situācijai atbilstošus risinājumus un atjaunot peldbaseinu darbību."

Izmantotie resursi:
https://swimming.lv/covid-19-ietekm...