Virdžīnu vēstures rakstītāja: "Arī Martins nobaudījis mūsu gatavoto rumu"

ASV Virdžīnu salām, kurās dzimis leģendārais basketbolists Tims Dankans, par spīti eksotikai dalība Ziemas olimpiskajās spēlēs nav nemaz tik sveša. Šī nācija četrgades lielākajā ziemas forumā debitēja 1998. gadā Kalgari, ar abām divnieku kamanām noraugoties, kā bobslejā triumfē Jānis Ķipurs. Kopš tā laika Virdžīnu salas izlaidušas tikai 2010. un 2018. gada spēles.

Līdz šim ASV Virdžīnas ziemas spēlēs bija startējušas tikai bobslejā, kalnu slēpošanā un kamaniņu sportā. Slavenākā sportiste ir kamaniņu braucēja Anna Abernetija, viņa 2002. gadā Soltleiksitijā 48 gadu vecumā kļuva par visu laiku vecāko dāmu, kura startējusi Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Savukārt šī stāsta varone Tanenbauma tuvu debijai olimpiskajās spēlēs bija jau 2018. gadā, taču kvalifikācijā neizdevās iegūt pietiekami daudz punktu, un arī viņas vēršanās Sporta arbitrāžā (CAS) piešķirt kvotu kā mazas valsts pārstāvei nevainagojās panākumiem. Tas skeletonistes motivāciju tikt un spēlēm tikai vairoja, viņa pat savam tālrunim uzstādīja kodu “2018”, lai atcerētos Phjončhanas neveiksmi, un tēmēja uz Pekinu.

Tomēr arī pēc Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas noslēguma Tannenbauma bija ārpus dalībnieču rindām, turklāt viņa pat nebija sarakstā, kam tiktu piešķirtas ceļazīmes, ja kāda no nācijām atteiksies izmantot visas sev piešķirtās kvotas. Tiesa, pēc tam, kad pāris augstāk esošas skeletonistes netika izvēlētas no savu nacionālo olimpisko komiteju puses, tika mainīti atlases kritēriji, ļaujot uz Ķīnu doties arī sportistēm, kuras ir ārpus pasaules Top45. Un šādi Tanenbauma 36 gadu vecumā ieguva iespēju debitēt olimpiskajās spēlēs, par to uzzinot vien janvāra beigās jeb dažas dienas pirms atklāšanas ceremonijas.

Ceremonijā Tanenbaumai vajadzēja nest ASV Virdžīnu salu karogu, taču atklāšana bija jānoskatās savā olimpiskā ciemata istabiņā, jo neilgi pirms spēļu sākuma viņas Covid-19 tests bija pozitīvs.“Mentāli ir ļoti smagi. Šīs nav olimpiskās spēles, kādas tās iztēlojos,” atzina tobrīd izolācijā esošā sportiste. Kaut gan šķita, ka olimpiskais sapnis slīd prom, Tanenbauma šonedēļ pirms noslēdzošajiem treniņiem saņēma atļauju atstāt savu numuriņu un beidzot doties trasē! Ja skeletoniste trešdien nebūtu veikusi minimāli nepieciešamos divus braucienus, viņa nevarētu piedalīties olimpiskajās sacensībās. Ar tik mazu pieredzi piņķerīgajā trasē tikšanu augstāk par pēdējām vietām no viņas gan diemžēl nesagaidīt.

Keitija Tanenbauma savā vienīgajā treniņā Pekinā. Foto: AP/Scanpix

“Šajās olimpiskajās spēlēs esmu vienīgā Virdžīnu salu pārstāve, tāpēc man tas ir īpaši svarīgi. Ja es nesacentīšos, mūsu nācija Pekinas olimpiskajās spēlēs nebūs pārstāvēta vispār,” portālam Sportacentrs.com sacīja Tanenbauma.

Ar skeletonu Tanenbauma sāka nodarboties 2010. gadā jeb laikā, kad Martins Dukurs izcīnīja savu pirmo Lielo kristāla globusu. Tolaik, vēl uzsākot skeletonistes karjeru, viņa bija matemātikas pasniedzēja ASV Virdžīnu salu universitātē, taču 2017. gadā šo reģionu smagi satricināja divas viesuļvētras, un Keitija kopš tā laika strādā pie tā, lai palīdzētu salām atgūties no postījumiem.

“Braukt ar skeletonu ir mans pamatdarbs, tā ir mana prioritāte,” uzsvēra Tanenbauma. “Visu pārējo es saplānoju ap skeletonu. Kad pasniedzu matemātiku, es to darīju tikai pavasarī vai vasarā, kad nav skeletona sezonas. Līdzīgi ir arī šobrīd. Apvienot gan nav viegli, jo arī vasarā, kad nav sacensību, sekoju treniņprogrammai, kā arī daudz laika ieguldu jaunās sezonas plānošanā.”

Latvijas sporta līdzjutēji Tanenbaumu noteikti atceras arī pēc starpgadījuma 2020. gada izskaņā Īglsas trasē notikušajā Pasaules kausa posmā, kad viņa brauciena laikā uztriecās slotai.

Sākotnēji viņa brauca ar pazīstamā brita Ričarda Bromlija tehniku, bet 2019. gadā sportiste pārslēdzās uz vācieša Villija Šnaidera radītajām kamanām.

“Man tās tiešām ļoti patīk. Katram skeletonam ir savi plusi, un tie dažādās trasēs ir atšķirīgi. Šnaidera kamanas man ir piemērotas, ar tām ir viegli strādāt un pielāgot. Tas ir svarīgi, jo ne vienmēr man uz sacensībām ir līdzi tehniķis,” norādīja Tanenbauma.

Šo gadu laikā Tanenbauma, kura piedalās ne tikai Pasaules kausa, bet arī Starpkontinentālā, Ziemeļamerikas un Eiropas kausa sacensībās, iepazinusi skeletona eliti. “Ko es zinu par latviešiem, ir tas, ka viņi skeletonā ir ļoti labi! Dukuri vispār ir šī sporta veida leģendas, visu laiku labākie. Labākais padoms, ko man devis Martins, ir vienkārši izbaudīt skeletonu. Jā, tas ir vienkāršs, bet labs padoms, jo ir viegli iegrimt sacensību karuselī un aizmirst, kāpēc ar šo sporta veidu vispār nodarbojies.”

Kaut arī Tanenbauma regulāri brauc arī Eiropas trasēs, Siguldā viņa vēl nav bijusi. Tiesa, Pasaules kausa tūre Latvijā arī atgriezās tikai pirms pāris sezonām.

“Jūs noteikti prātojat, kādu padomu es varētu būt devusi Martinam? To, ka Virdžīnu salās tiek darināts labākais rums pasaulē. Kad ar Martinu trenējāmies Sočos, devu viņam to nobaudīt,” pastāstīja Tanenbauma.

ASV Virdžīnu salu skeletoniste Keitija Tanenbauma. Foto no personīgā arhīva