Blogs: viena Parīzes cerība apslāpst gaidīšanā un kolumbiešu emocijās
Aļonas Ostapenko mačs "Roland Garros" kortos sākās 27 stundas vēlāk nekā paredzēts, un to gaidījām ilgi. Tā ka tas bija vienīgais Latvijas sportistu starts svētdienā, tad bija gan plaša Latvijas mediju pārstāvniecība, gan Latvijas līdzjutēju grupiņas tribīnēs. Taču šī nebija tā reize, kad "labs nāk ar gaidīšanu".
Kad viss "Roland Garros" sestajā kortā jau bija beidzies un izrunāts, nedaudz aizķērāmies pie matemātikas, rēķinot, cikos tad Aļona Ostapenko sestdien ieradās kortos, ja spēles sākums bija paredzēts 12.00 un mačs tika atcelts ap 18.00 (pēc vietējā laika), bet viņa vairākās pēcspēles intervijās piesauca, ka gaidījusi 11 stundas.
Neiešu gan pārmest, ka Latvijas tenisa pirmā rakete nedaudz pārspīlē, jo vakardienas gaidīšana bija patiešām ilga un gribētos domāt, ka nevajadzīga - laika prognozes pārliecinoši rādīja, ka līs līdz pat pašam vakaram, attiecīgi iespēja, ka varēs sarīkot tenisa spēles atklātajos kortos, bija ļoti zema. Taču spēlētājiem tāpat nācās gaidīt. Acīmredzot organizētāji tomēr saglabāja cerību.
Te liekas vietā atgādināt (atvainojos, bezkaunīga reklāma) (Bez)maksas sports" raidījumā LPF prezidenta Aivara Platonova nesen teikto, ka "OS rīkotāju pirmā prioritāte ir TV un reklāmdevēji, tad skatītāji, bet sportisti un treneri paši pēdējie šajā rindā". Ostapenko arguments pēcspēles intervijā, ka pēc tādas sestdienas viņai ielika jau otro spēli svētdienas grafikā, vedina līdzīgā virzienā.
Taisnība gan arī tā, ka viņas pretiniecei Kamilai Osorio gaidīšana un spēles laiks bija tieši tāda pati. Viņa ar šiem apstākļiem acīmredzot tika galā labāk. 22 gadus vecā kolumbiete gan ierodoties uz spēli, gan spēles laikā likās, ka uztver to visu vieglāk - ne viņai favorītes statuss, kas pieprasa uzvaru, ne par savām kļūdām (kuru nebija nemaz tik daudz) jāpārdzīvo, ne nelabvēlīgie tiesnešu lēmumi jāapšauba ar žestiem vai grimasēm.
Sākumā gan Ostapenko nodemonstrēja, kādēļ ir "French Open" čempione un pasaules ranga 11. vietas īpašniece, pārliecinoši panākot 2:0 un pēc tam 4:2. Nezinot, kādi viļņi parasti valda Ostapenko spēlēs, varētu padomāt, ka te būs vienos vārtos, taču Osorio uzvarēja garā un emocionālā 7. geimā, pagriežot spēli savā virzienā. Viņa arvien retāk centās uzbrukt pati, taču neatlaidīgi dzinās pakaļ Ostapenko sitieniem, kuri kļuva arvien agresīvāki un attiecīgi - biežāk neprecīzi. Jau pirmā seta otrajā pusē likās, ka teju katrs Ostapenko sitiens ir ar domu, vai nu trāpīts vai nē, bet garumā nevilksim.
Pēc tā garā 7. geima "ieslēdzās" arī Kolumbijas krāsās tērpušies līdzjutēji, kuru bija krietns pulciņš. Atbildēt centās arī latvieši, taču viņu sauklis "Lat-vi-ja" bija tādā pašā ritmā kā kolumbiešu "Ka-mi-la" un, šķiet, tik iedvesmoja kolumbiešus būt vēl skaļākiem. Kolumbijas jaunās zvaigznes Osorio līdzjutēji īsti neatbilda ierastajai tenisa līdzjušanas etiķetei, saņemot arī vairākus tiesnešu aizrādījumus par pārāk skaļu un ilgu emociju izrādīšanu, taču pati Ostapenko pēcspēles sarunā ar rakstošajiem medijiem par to īsti neko neiebilda, drīzāk nožēlojot, ka Latvijas puse nav atbildējusi ar ko līdzīgu.
Lai nu kā, bet Parīzes tenisa turnīrs Latvijai noslēdzies ātri - jau pirmajā kārtā, uz ko gan nācās laiciņu gaidīt. Ostapenko pirmā uzvara olimpiskajās spēlēs būs jāgaida vēl vismaz četrus gadus - kopā ar Rio un Tokijas spēlēm viņai tagad vienspēļu OS bilance ir 0-3.
Pirms OS rakstījām, ka Ostapenko kopā ar pludmales volejbolistēm un 3x3 basketbolistiem ir trīs reālākās (uzsvēršu, ka ne vienīgās) Latvijas medaļu cerības Parīzē. Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova savus mačus sāks rītvakar, 3x3 basketbola izlase - parīt, uzreiz sākot ar attiecību skaidrošanu ar lietuviešiem.
Kamēr tika gaidīta Ostapenko spēle, nepaslīdēja garām arī rezonansi ieguvušais satraukums, ka OS atklāšanas ceremonija bijusi tāds sātanisma uzliesmojums, ka Parīzei vajadzētu uz vietas sabrukt. Ar plašāku diskusiju šo argumentu nepagodinot, pateikšu citu lietu - šķiet, vēl nevienā citā sporta pasākumā neesmu manījis tādu atsaucību no darbinieku puses, turklāt vairākās vietās un arēnās. Visas norādes jau tā ir skaidras un uzskatāmas arī tiem, kas franciski prot tikai "Bonjour" atsaukties, taču tāpat likās, ka kolīdz kāda apmeklētāja sejā parādās apjukums, tā klāt ir brīvprātīgais vai darbinieks, vai pat policists, un vaicā, kur tad īsti vēlies nokļūt un kāpēc nesanāk. Ja esi iekļuvis nevietā, kur īsti nedrīkstēja (protams, es pats neatzīšos - tas draugam gadījās), arī tad burkšķēšanas un naidīga skata vietā sekoja sapratne.
Un acīmredzamā lieta - skaista ir ne tikai Parīze, bet arī Parīzes sporta infrastruktūra. Vai Parīzei atmaksāsies OS rīkošana, vai viņiem to patiešām vajadzēja un kurš īsti un kā vārdā no tā visa iegūst lielo peļņu? Vērojot sev sirdij tuvās paukošanas sacensības grandiozajā "Grand Palais" izstāžu centra telpās, kas veidoja mākslinieciski izdekorētas gladiatoru arēnas cienīgu atmosfēru, atļāvos par šiem jautājumiem nedomāt. Taču, ja reiz Francijā 30 un 40 tūkstoši līdzjutēju nāk arī, piemēram, uz Austrālija-Zambija (36.1 tk skatītāju šodien Nicā) sieviešu futbola turnīra spēlēm, tad peļņas nevajadzētu trūkt.
Skats uz paukošanas sacensībām un pilnajām tribīnēm
Sportacentrs.com no Parīzes
Noderīgas saites:
Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Trāpi skaitli un WOW 50 eiro spēle
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]