Baltijas valstu Olimpiskās komitejas vēršas pie SOK

Baltijas valstu Olimpiskās komitejas nosūtījušas vēstuli SOK. Tajā uzsvērts, ka ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes Olimpiskajās spēlēs ir nepieņemams solis, un prasīts nekavējoties sniegt skaidrojumus Olimpiskajām komitejām un plašākai sabiedrībai par lēmumā minētajiem aspektiem. "Mēs uzskatām, ka šāds lēmums ir nepieņemams, kamēr notiek karadarbība Ukrainā un civilie iedzīvotāji cieš no Krievijas kara noziegumiem, bet tos atbalsta Baltkrievija," teikts LOK sagatavotajā vēstulē. Tajā arī prasīts SOK skaidrot, kā ir plānots monitorēt un noteikt, kuri no agresorvalstu sportistiem ir pret karu, bet kuri saistīti ar militārajām struktūrām, lai izslēgtu jebkādas neatbilstības vai sportistu neatbilstošu uzvedību.

Astoņas valstis (Latvija, Igaunija, Lietuva, Ukraina, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija) savā starpā saskaņo viedokli un šajā jautājumā uztur ciešu komunikāciju. LOK uzskata, ka īpaši svarīgs ir Ukrainas viedoklis un viņu tālākā rīcība. Parīzes Olimpiskajām spēlēm jau kvalificējies plašs šīs valsts sportistu loks, ieskaitot futbola komandu. Ukraina var izvēlēties nestartēt vienā pasākumā ar agresorvalsts sportistiem vai tieši pretēji - cīnīties pret tiem arī sporta laukumos un izmantot plašo Olimpiskajās spēlēs pieejamo publicitātes platformu.

Izpētot Olimpisko komiteju saistošo dokumentāciju, Olimpiskā harta paredz: Nacionālajām Olimpiskajām komitejām (NOK) ir pienākums piedalīties Olimpiskajās spēlēs, sūtot uz tām atlētus, kā arī NOK jāpretojas spiedienam, kas var liegt tām ievērot Olimpisko hartu. Tādējādi jebkāda veida rīcība, kas Nacionālajai Olimpiskajai komitejai liedz rīkoties saskaņā ar Olimpisko hartu (piemēram, liedz sūtīt atlētus uz Olimpiādes spēlēm), var kalpot par pamatu SOK Izpildkomitejas lēmumam par Nacionālās Olimpiskās komitejas atzīšanas apturēšanu vai atsaukšanu. Šādā gadījumā Latvijas sportisti uz turpmākajām Olimpiskajām spēlēm, Eiropas spēlēm, Jaunatnes Olimpiskajām spēlēm un Eiropas Jaunatnes Olimpiādi drīkstētu doties tikai "neitrālo sportistu" statusā, tas ir, tiem būtu nepieciešams startēt vienā “komandā” ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Tāpat tiktu apdraudēta arī dalība jebkurās citās starptautiskās sacensībās Olimpiskajos sporta veidos, tai skaitā pasaules un Eiropas čempionātos. Šāda lēmuma – Nacionālās Olimpiskās komitejas atzīšanas apturēšanas – iespējamība un piemērošanas termiņš šobrīd nav precīzi prognozējami, taču salīdzinoši nesen ar līdzīgu situāciju saskārās Indija, kuras Olimpiskās asociācijas atzīšana tika apturēta 2012. gada decembrī (atjaunota 2014. gadā), bet šobrīd kopš 2022. gada 15. oktobra apturēta Gvatemalas Olimpiskās komitejas atzīšana.

Latvijas Olimpiskā komiteja pie jautājumiem, kas saistīti ar Parīzes Olimpiskajām spēlēm, strādā katru dienu. Atbalstot Ukrainu, galvenie mērķi ir Ukrainas komandas dalība Parīzes Olimpiskajās spēlēs ar pilnu tai šobrīd pieejamo atbalstu, kā arī panākt, lai Parīzes Olimpiskajās spēlēs nepiedalās sportisti ne ar Krievijas, ne Baltkrievijas pasēm. Šis nav vienkāršs jautājums, kuru iespējams atrisināt vienā veidā. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka SOK lēmumi nemaina LOK viedokli - Olimpiskā komiteja nosoda Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī izvērsto teroru un necilvēcīgo vardarbību pret Ukrainas iedzīvotājiem, tāpat kā citus militārus konfliktus, kuru rezultātā cieš iedzīvotāji.

Informāciju sagatavoja:
Ruta Millere-Celmiņa, Latvijas Olimpiskā komiteja
Pieejams: https://www.olimpiade.lv/zinas/raks...