Skaidrojam: SOK lielie sponsori un to attiecības ar Krieviju pēc kara sākuma

Pirms mēneša LOK prezidents Jānis Buks intervijā "Sportacentrs.com" kā vienu no trim frontēm, kurā LOK gatava strādāt, lai nepieļautu agresorvalsts Krievijas pārstāvju dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs, nosauca skaidrojošo darbu ar SOK ģenerālsponsoriem: "2021. gada pasaules hokeja čempionāta pieredze mums rāda, ka tas var nostrādāt. Toreiz no pasākuma atbalstīšanas atteicās “Škoda”, un IIHF ieslēdza atpakaļgaitu. Jāsaprot, ka Latvija viena te neko neizdarīs. Mūsu tirgus ir pārāk mazs, lai šīs kompānijas mūs ņemtu par pilnu, taču kopā ar Ziemeļu valstīm, Poliju un Ukrainu mēs jau esam spēks."

Kad decembra vidū par atteikšanos sponsorēt Parīzes olimpiskās spēles pavēstīja Čehijas alus ražotājs "Pilsner Urquell", bija iegansts padomāt, ka nu tik sāksies. Taču nesākās un puslīdz droši var apgalvot, ka arī nesāksies, un, ja arī no atsevišķiem sponsoriem SOK aizkulišu sarunās izjūt spiedienu saistībā ar savu lēmumu ļaut agresorvalstu pārstāvjiem startēt OS kā neitrālajiem sportistiem, tad ļoti maz ticams, ka jebkas no tā parādīsies zināms arī plašākai publikai.

Protams, LOK vadības nostāja, ka jācenšas strādāt ar SOK ģenerālsponsoriem, nav nepareiza, taču visnotaļ utopiski šeit cerēt uz panākumiem. Piesauktā hokeja PČ pārcelšana no Baltkrievijas arī optimismu nevieš, jo apstākļi starp PČ2021 un OS2024 ir visnotaļ atšķirīgi - toreiz IIHF gatavojās aizvadīt turnīru diktatora pārņemtajā valstī, kas vardarbīgi izrēķinājās ar masveida protestiem, proti, toreiz problēma bija norises vieta, nevis dalībnieki (Baltkrievija un Krievijas ROC komanda tāpat varēja startēt). Turklāt - galīgi nav korekti salīdzināt IIHF un SOK sponsoru vērienu.

Vispirms jau arī jāpaskaidro, ka "Pilsner" alus ražotājs nemaz nebija SOK sponsors, bet gan Čehijas olimpiskās komitejas sponsors. Protams, SOK diez vai bija sajūsmā par šādu mediju virsrakstus aplidojušu ziņu, taču principā "Pilsner" lēmums bija Čehijas olimpiskās komitejas, nevis SOK problēma.

Taisnība gan arī tas, ka SOK funkcionē praktiski tikai ar sponsoru atbalstu. Tas 2021.-2024. g. ciklā tiek lēsts 3 miljardu dolāru apmērā no ģenerālsponsoriem vien, taču vēl jau ir vairāki desmiti cita līmeņa sponsoru. SOK sistēmā ir iedalīts tā, ka četru līmeņu sponsori - ģenerālsponsori, zelta partneri, oficiālie partneri un oficiālie atbalstītāji. Šobrīd SOK ir 14 ģenerālsponsori, kas olimpiskās spēles atbalsta ar ievērojamām summām - četru gadu ciklā ģenerālsponsori pārskaita SOK 100-300 miljonus dolāru katrs. Parīzes OS sponsoru oficiālajā sarakstā vēl ir 7 zelta partneri, 13 oficiālie partneri un 40 oficiālie atbalstītāji.

Attiecīgi nevienam individuālam sponsoram nav tādas ietekmes uz SOK, kā to var apgalvot par IIHF un "Škoda" gadījumu. Turklāt karš Ukrainā labi apliecinājis, ka pat tie uzņēmumi, kas patiešām vēlas ātri tikt prom no sadarbības ar okupantiem, legāli to nevar nemaz tik vienkārši izdarīt, un pārtraukt līgumu ar SOK, kurai juridiski visi papīri ir tīri ("aizstāvam visus pret diskrimināciju"), būtu pat vēl sarežģītāk un neizdevīgāk.

SOK 14 ģenerālsponsoru saraksts ir iespaidīgs - "Airbnb", "Alibaba", "Allianz", "Atos", "Bridgestone", "Coca-Cola", "Deloitte", "Intel", "Omega", "Panasonic", "P&G", "Samsung", "Toyota" un "Visa". Tajā pārstāvēti vairāki ASV uzņēmumi, kā arī Japānas, Dienvidkorejas, Vācijas, Francijas, Šveices, Lielbritānijas un Ķīnas uzņēmumi. Lielākā daļa no tiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtrauca savu darbību Krievijas tirgū (vai vismaz paziņoja par šo nolūku), un daļa no SOK ģenerālsponsoriem konsekventi ievēro šo nostāju, kamēr daļai uzņēmumu novērojams pretējs efekts. Divi no SOK ģenerālsponsoriem ir iekļauti Ukrainas varas iestāžu veidotajā kara starptautisko atbalstītāju sarakstā, kamēr "Intel" ražotās tehnoloģijas tiek atrastas okupantu šautajās raķetēs. Un te nu maz šaubu, ka tas šiem uzņēmumiem sarūpē lielākas galvassāpes nekā Parīzes olimpiskās spēles.

Nepavisam gan nav tā, ka nevienam līdz šim nebija ienācis prātā vērsties pie SOK sponsoriem ar savu lobiju. Lielbritānijas valdība to darīja jau 2023. gada sākumā, kad tika sajusti pirmie vēji par to, ka SOK vēlētos atļaut agresorvalstu sportistiem startēt kā neitrāliem atlētiem. Lielbritānijas kultūras sekretāre vērsās pie SOK ģenerālsponsoriem ar aicinājumu tos atbalstīt aizliegumu agresorvalstu sportistiem piedalīties Parīzes spēlēs, taču SOK prezidents Tomass Bahs šiem mēģinājumiem atbildēja ar asu kritiku:

"Tā ir tikai un vienīgi sporta organizāciju atbildība izlemt, kuri sportisti var piedalīties starptautiskajās sacensībās, un šim lēmumam jābūt balstītam tikai uz sportisko sasniegumu pamata. Saskaņā ar to, olimpisko spēļu sponsori nekādā veidā nepiedalās šo lēmumu pieņemšanā. Ceru, ka Lielbritānijas valdība respektēs sporta autonomitāti."

Protams, skumjam kontrastam vērts pieminēt, ka Baha publiskus aicinājumus Putinam un Lukašenko neizmantot savus sportistus kara propagandas mērķiem sameklēt ir daudz grūtāk. Bet tas jau ir cits stāsts, kamēr šī materiāla otrajā pusē izvērstāka informācija par visiem 14 SOK ģenerālsponsoriem un viņu publisko nostāju un rīcību saistībā ar Krievijas karu Ukrainā.

Airbnb

ASV uzņēmums, kas nodrošina tiešsaistes platformu īstermiņa mājokļu izīrēšanai, jau 2022. gada 4. martā oficiāli pārtrauca savu darbību Krievijā un Baltkrievijā, un joprojām arī šobrīd klientiem nav iespējams veikt rezervāciju šajās divās agresorvalstīs. Tāpat "Airbnb" 2022. gada pavasarī pārtrauca pieņemt rezervācijas no Krievijas un Baltkrievijas mājokļos citās valstīs, turklāt šis uzņēmums izrādīja iniciatīvu arī palīdzībā Ukrainas bēgļiem, piedāvājot naktsmājas par brīvu līdz 100 tūkstošiem cilvēku, kas kara dēļ atstājuši Ukrainu.

Šī mērķa labad "Airbnb" izveidoja īpašu palīdzības fondu, kurā tika pieņemti ziedojumi, kuriem uzņēmuma īpašnieki no saviem personīgajiem līdzekļiem apņēmās pielīdzināt līdz desmit miljoniem dolāru.

"Airbnb" savā oficiālajā preses relīzē par darbības pārtraukšanu Krievijā un Baltkrievijā nenorādīja, kādu iemeslu dēļ tas veikts. Taču uzņēmuma sociālajos tīklos šis temats un Ukrainas bēgļu stāsti tikuši regulāri piesaukti, piemēram, šis pirms trim mēnešiem publicētais "Airbnb" video sākas ar vārdiem "2022. gada februārī Krievija iebruka Ukrainā".

Alibaba

Ķīnas milzīgais uzņēmums, kuram 2023. gadā bija apgrozījums 126 miljardu dolāru vērtībā, turpina savu darbību Krievijā kā iepriekš. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā Ķīnas neitrālo politisko nostāju par Krievijas sākto karu, un no "Alibaba" šajā situācijā veltīgi gaidīt kādus paziņojumus par agresorvalsts nosodīšanu. Vēl vairāk, Ukrainas varas iestādes ir oficiāli klasificējušas "Alibaba Group Holding Limitet" kā kara starptautisko atbalstītāju, jo šis uzņēmums ne tikai turpina savu darbību Krievijā, bet arī piedalās no okupētajām teritorijām izvesto resursu tirdzniecībā.

Allianz

Vācijas finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas ir viens no pasaulē lielākajiem apdrošinātājiem, jau kara sākumā apturēja savu paplašināšanos Krievijas tirgū un gatavojās iziet no šī tirgus. "Allianz" pēc tam norādīja, ka šo procesu krietni apgrūtina vietējie finanšu tirgus uzraugi, taču 2023. gada pavasarī tika paziņots par "Allianz Russia" vairākuma daļu pārdošanu Krievijas uzņēmumam. "Allianz" tāpat saglabāja 49.9% uzņēmuma daļu, taču vairs neiesaistās tā darbībā. "Allianz" savās finanšu atskaitēs norādīja, ka šis pārdošanas darījums samazinās gaidāmos ienākumus par 400 miljoniem eiro.

"Allianz" CEO Olivers Bāte kara sākumā izplatīja personīgu paziņojumu, kurā nosodīja neizprovocētu Krievijas uzbrukumu neatkarīgai un demokrātiskai valstij. "Allianz" kara sākumā arī apņēmās ziedot 12.5 miljonus eiro humanitāriem mērķiem Ukrainā.

Tiesa, jāatzīmē arī 2023. gada pavasara ziņas, ka "Allianz" kopā ar citu Vācijas apdrošinātāju "Munich Re" ir atjaunojušas sadarbību ar Krievijas kontrolēto "Nord Stream 1" gāzes vadu. Piekrišanu apdrošināt "Nord Stream 1" operācijas ziņu aģentūra "Reuters" novērtēja kā "kritiski nepieciešamu apstākli gāzes vada izmantošanai nākotnē".

Atos

Francijas digitālo pakalpojumu uzņēmums publiski nosodījis Krievijas karu Ukrainā un 2022. gada aprīlī pavēstīja, ka pārtrauks savu darbību Krievijā. Pakalpojumi, kas iepriekš tika piedāvāti no Krievijas teritorijas, tika pārcelti uz citām valstīm, un šis process noslēdzās 2022. gada septembrī. "Atos" savas īpašumdaļas Krievijā pārdeva un vairs nav oficiāli saistīta ar šajā valstī notiekošajiem biznesa procesiem.

"Atos" ir ilgtermiņa SOK partneris, un šī uzņēmuma mājaslapā olimpiskajām spēlēm veltīta īpaša un izcelta sadaļa, kurā izcelta arī gaidāmā sadarbība ar Parīzes OS2024 rīkošanu.

Bridgestone

Arī šis Japānas riepu razošanas uzņēmums kara sākumā pārtrauca eksportu uz Krieviju un apturēja biznesa paplašināšanos agresorvalstī. 2022. gada rudenī tika paziņots par lēmumu atstāt Krievijas tirgu pilnībā, taču pārdošanas darījums oficiāli tika noslēgts tikai pirms divām nedēļām. "Bridgestone" bija sava rūpnīca Krievijā.
"Bridgestone" nosodīja karu Ukrainā un savā paziņojumā darīja skaidru, ka tieši tas ir iemesls biznesa pārtraukšanai Krievijā.

Coca-Cola / Mengniu

"Coca-Cola" ir viens no senākajiem SOK lielajiem sponsoriem un viens no pasaules lielākajiem brendiem vispār. "Coca-Cola" kara sākumā pavēstīja, ka aptur savu darbību Krievijā, atsakās no ieguldījumiem un aptur savas mārketinga aktivitātes šajā agresorvalstī. Taču izrādījās, ka viss nav tik vienkārši, un rezultātā "Coca-Cola" produkti tāpat pieejami Krievijā.

"Coca-Cola" galvenais uzņēmums ASV nemaz nebija atbildīgs par Krievijas tirgu, un tajā darbojās Grieķijas firma "Coca-Cola Hellenic Bottling Company", kas daļēji pieder "Coca-Cola" ASV uzņēmumam. Grieķijas firma nolēma turpināt darbību Krievijā, taču, tā ka vairs nevarēja legāli izmantot "Coca-Cola" zīmolu šim darbībām, mainīja nosaukumu uz "Multon Partners" un savus produktus pārdeva ar citiem nosaukumiem, piemēram, "Dobry Cola".

Deloitte

Lielbritānijas finanšu uzņēmums kara sākumā skaidri nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, nosaucot to par "neattaisnojamu agresijas aktu", kam pēc nedēļas sekoja paziņojums par biznesa saišu saraušanu ar savām Krievijas un Baltkrievijas nodaļām, izejot no šo valstu tirgus. Šis process oficiāli noslēdzās 2022. gada maijā.

Intel

Arī "Intel" ar skaļu paziņojumu kara sākumā pavēstīja par aiziešanu no Krievijas tirgus, taču pēc tam uz šo ASV uzņēmumu atkal pieauga spiediens par savām saiknēm ar Krievijas tehnoloģiju tirgu. "Intel" ir pārtraukusi eksportu uz Krievijas un Baltkrievijas tirgu, taču nav ziņu, ka vietējie biroji būtu slēgti, turklāt tiek ziņots, ka tehnoloģiju piegāde joprojām ir aktīva. Vēl vairāk, tiek ziņots, ka "Intel" ražotās tehnoloģijas tiek atrastas okupantu uz Ukrainu raidītajās raķetēs.

"Intel" savā atbildē norādīja, ka ievēro sankcijas, kas noteiktas pret agresorvalstīm, taču nevar vienmēr izkontrolēt, ko uzņēmuma klienti citās valstīs dara ar iegādātajām tehnoloģijām. "Intel" solīja, ka, kolīdz uzzinās, ka biznesa partneri iegādātās tehnoloģijas izmanto cilvēktiesību pārkāpšanai, tā pārtrauks sadarbību. Kā vēstīts "Politico" materiālā pirms nieka mēneša, "Intel" gadījums ir uzskatāms piemērs, kā Krievijai noteiktās sankcijas tehnoloģiju importa jomā praksē nedarbojas.

Omega

"Omega" brends pieder "Swatch Group", kas kara sākumā pārtrauca preču piegādi uz Krieviju. Pēc publiskās neapmierinātības "Swatch Group" pieņēma lēmumu uz laiku apturēt arī savu veikalu darbību Krievijā, un publiski pieejamā informācija liecina, ka Šveices pulksteņu ražotāja veikli Krievijā joprojām ir slēgti.

Panasonic

Japānas tehnoloģiju uzņēmums 2022. gada 4. martā paziņoja par darījumu pārtraukšanu ar Krieviju, savā preses relīzē šo lēmumu skaidrojot ar vienkāršiem vārdiem "situācija Ukrainā", proti, kas tieši ir šī mistiskā "situācija Ukrainā" nekādā veidā nepaskaidrojot.

Arī "Panasonic" nav izņēmums tam, ka šī uzņēmuma preces faktiski joprojām sasniedz Krievijas tirgu. Tagad tas notiek ar "Eplaza" brendu nosaukumā.

P&G (Procter & Gamble)

ASV uzņēmums, kuram pieder daudz pazīstamu brendu ("Gillette", "Ariel", "Head & Shoulders", "Pampers", "Fairy" utt.), turpina savu tirdzniecību Krievijā, tādēļ Ukrainas varas iestādes iekļāvušas to kara starptautisko atbalstītāju sarakstā. Uzņēmuma vadība savā komunikācijā norādījusi, ka pārtraukusi jaunu ieguldījumu veikšanu Krievijas tirgū, kā arī pārtraukusi mārketinga aktivitātes agresorvalstī, taču turpina piedāvāt veselības un higiēnas produktus.

Samsung

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums kara sākumā pārtrauca eksportu uz Krieviju, taču saglabāja savus aktīvus, turklāt ziņots, ka turpināja informācijas apmaiņu ar Krievijas valdības zinātnes institūcijām. Taču "Samsung Pay" turpina nodrošināt pakalpojumus Krievijas "Mir" maksājumu kartēm, savukārt "Samsung Heavy Industries" vēl ilgi pēc kara sākuma turpināja iepriekš noslēgto līgumu par 15 kuģu būvniecību. Pieci no tiem kopš kara sākuma tikuši sagatavoti, bet 2023. gada otrajā pusē parādījās ziņas, ka pārējie 10 paliks nesaražoti, jo sankciju dēļ "Samsung Heavy Industries" nevarēs izpildīt līgumu.

Arī "Samsung" savā paziņojumā kara sākumā tiešā veidā nenosodīja Krievijas militāro iebrukumu, bet gan kā savas rīcības iemeslu norādīja "ģeopolitisko notikumu attīstību".

Toyota

Japānas auto uzņēmums kara sākumā pārtrauca eksportu uz Krieviju un slēdza savu rūpnīcu šajā valstī. "Toyota" rūpnīca pēc gada tika pārdota Krievijas valsts uzņēmumam. Taču "Toyota" vēlāk atjaunoja rezerves daļu piegādi Krievijas tirgum, kas tika skaidrots ar to, ka šī tirdzniecība nav aizliegta ar sankcijām.

Visa

ASV kredītkaršu maksājumu uzņēmums kara sākumā skarbi nosodīja Krievijas neizprovocēto iebrukumu Ukrainā un apņēmās apturēt visus "Visa" karšu maksājumus Krievijas teritorijā, ieskaitot citās valstīs reģistrēto karšu darījumus Krievijas teritorijā.

Izmantotie resursi:
https://leave-russia.org/