Pirmā vilšanās
Aizritējušas jau pirmās divas nedēļas, kopš uzsāku gatavoties Rīgas maratonam. Vakar nācās izjust pirmo vilšanos šo nedēļu laikā – sev izvirzīto mērķi 11 km izteiksmē noīsināju.
Pēdējo reizi pārdomās dalījos pirms vairāk nekā nedēļas, kad biju pieveicis pirmo treniņu - pirmos 5 km. Toreiz tas nekas smags nešķita, turklāt vēlāk guvu daudz ieteikumu un pamācību komentāros par to, ko daru nepareizi. Aizgājušās nedēļas laikā bijuši vēl trīs treniņskrējieni. Otro, tāpat kā pirmo, veicu vēlā vakara stundā, bet trešo piecīti izmēģināju rīta agrumā. Īpašu atšķirību gan nejutu, vien to, ka nācās kavēt nedaudz darbu. Kā īstens latvietis neiztikšu arī bez čīkstēšanas – tik "fantastiski" laika apstākļi tiešām neveicina treniņu vēlmi – ņem cilvēks saplāno sev laiku skriešanai, bet ārā slapjš sniega putenis. Jā, jā – zinu – "sliktam dejotājam arī pauti traucē".
Nu ja, bet pats skrējiens. Sākotnēji devos pa savu 11 km izplānoto maršrutu, bet jau pēc kādiem diviem kilometriem nolēmu to mainīt, dodoties taisnākā virzienā uz Biķernieku meža pusi. Diezin vai pie vainas bija mežs, taču jo tuvāk tas nāca, jo smagākas kļuva kājas. Jā, šoreiz tieši tās mani pievīla – tik smagas tās sen nebija bijušas. Ieplānotās distances vidū nedaudz apstājos, izvingrinājos un atpakaļceļu veicu saīsinātā variantā. "Lūziens" pēc piecīša galīgi nebija ieplānots, taču sakāvi nav ko slēpt. Galu beigās apmēram 8,5 km - 53 minūtes, taču mērķis neizpildīts. Jātrenējas vairāk. Rīt jāpiespiežas atkal rīta skrējienam, citādi sapnis noskriet maratonu izgāzīsies kā čiks.
Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis arī uzaicinājumu uzskriet dažos orientieristu mačos. Kādu no tiem noteikti iekļaušu savā treniņprocesā. Vēl dzirdamas runas par dažādu slavenāku personu dalību Rīgas maratonā, varētu jau paspēkoties ar, piemēram, Aleksandru Starkovu. Taču vispirms jāvar takš desmitnieks nolauzt, citādi dalības maksa paliks par vējā izsviestu naudu. Un kā veicas citiem? Cik tālu treniņos esat Jūs?
Lasi vairāk:
Sākt nemaz nav viegli
Vai amatieris pieveiks maratonu?
[+] [-]
[+] [-]
Par kājām runājot tiešām, iespējamas uz tām individuāli jāpastradā trenažieru zālē- varētu Jūs maratona skrējieni uztaisīt speciālu sadaļu jautājumi speciālistam, Prokupčukas vai viņas vīra padoms jums nenāktu par ļaunu.
cīrul, interesanti lasīt tavus piedzīvojumus- es ar tevi
+1 [+] [-]
1) krosenes gādā pēc iespējas ātrāk, savādāk, neatkarīgi no seguma, bet pa asfaltu it īpaši, sačakarēsi muskuļus un pēdas tāpat
2) rīti nav domāti garāko gabalu skrējienam, tāpēc orientējies uz pēcpusdienu, jo kilometrāža tad arī normāli krāsies
3) maini segumu, pa kuru skrieni, izmanto arī asfaltu
4) iespējams, ka esi par augstu paņēmis tempu skrienot šo lielo gabalu, tieši to es uzskatu par lielāko šķērsli, kāpēc netiki līdz galam
5) cits variants ir tas, ka vienkārši neesi gatavs tik gariem gabaliem un viss jādara pakāpeniski
6) pievienošos moretto - tiešām būtu interesanti lasīt domas un padomus esports.lv maratona sadaļā
[+] [-]
par kādu vēl tempu vari domāt, ja nespēj vienkārši, bez lielas piepūles skriet savu gabalu, vai tas ir 6, vai 10 km. Iesācējam vienkārši jāskrien tas gabaliņš, lai kājas pierod pie kilometru skaita .... nav svars ātrumam, svars ir tieši noskrietajiem kilometriem, iesācējs, it īpaši iesākumā, skrien tik ātri, kamēr var sarunāties ar kaimiņu
-4 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
Сам приостановил свою подготовку на месяц из-за того же самого снега и холода.... В принципе думаю начать с конца марта снова, если конечно вновь холода непомешают. Времени у меня предостаточно учитывая что собираюсь бежать Вильнюсский марафон. Так же в планах учавствовать в каких небудь соревнованиях для любителей по триатлону. Если всетаки выберусь в ригу то побегу полумарафонскую дистанцию, с ней проблем возникнуть недолжно за 01-40 ели буду готовится то думаю пробегу.
Моя цель доказать что курение не как невредит моему здоровью=)
[+] [-]
[+] [-]
2) apavi ir jau tagad jāiestaigā. diezgan aplami tagad trenējoties skriet ar vieniem apaviem, bet maratonu ar citiem. nebūs labi...
3) tas pats arī attiecas uz apģērbu. sāks berzt vēl kāda vīle un tad ir viss...
4) raksturs ir jārūda. kas saplānots, tas saplānots. un kas par gandarījumu, kad ir tomēr plānotais noskriets vējā un/vai lietū...
5) par apavu ietekmi uz ceļgaliem grūti komentēt, bet pašam neskatoties uz pieturēšanos pie Nordea publicētā grafika pie 16.5km sāka celis sāpēt tā, ka tagad vajag iepauzēt... tāpēc pusmaratons nodrošina pakāpeniskumu un savas veselības mazāku čakarēšanu.
Jaunībā to vien darīju kā katru dienu vairākus gadus no vietas kedās skrēju 7km un nekas, bet tagad šajā vecumā (man jau krietni virs 40) tā gan nedaru un vienalga celis sāp...
+2 [+] [-]
Ne visur ielas ir apgaismotas Un, ja skrien ziemā, tad tiešām ir gan auksti, gan tek sviedri, kā rezultātā ir ļoti viegli saslimt.
Vienīgais, ko jaunu varu ieteikt, precīzāk, atgādināt, ir par trenažieru zāli - tiešām būtu vēlams pakačāt kājas un īpaši muguras un vēdera presi. Muguru un vēderu vari kaut vai vakaros pirms gulētiešanas pārdesmit reizes uztaisīt, bet kājām iesākumam pietiktu ar kādām šķērēm 10x ar katru kāju priekšā un 2 piegājieni pa 10 lecieniem uz abām kājām no dziļā pietupiena. Vēlāk gan slodze ir nedaudz jāpalielina un jāmeklē arī citi vingrinājumi.
Pamēģini kādu piecīti (ja vēl tādi ir) aizstāt ar Kūperu jeb tu vnk ņem un 12 minūtes skrien cik ātrā tempā vari (vēlams stadionā), pēc tam izskaiti, kādu distanci esi noskrējis. Domāju, ka priekš tevis labi būtu kādi 2,5km, iesākumā. Fartleksu gan laikam nevajag (piemēram, 1min lēni, 1min ātri, 1 lēni, 1ā,1l,2ā,2l,2ā,2l,1ā,1l - kopā 15min), bet ja vēlies dažādot treniņus, tad vari arī iemēģināt Fartleksu. Tās minūtes arī vari bišk pamainīt pēc saviem ieskatiem, bet nu ir tā, ka ātrajās tu skrien ātri, bet lēno minūti tipini. Man bija tā, ka stadionā skrēju fartleksu un ātrajā minūtē bija 300m, lēnajā - 100m, tātad viens aplis. Tev arī tā vajadzētu skriet, jo man jau izturības galīgi nav.
[+] [-]
Nav letāli noskriet vienu reizi 10 km ar kedām, bet pavisam čābīgi būs, ja skriesi garus gabalus ar kedām ikdienā! Kedām nav gandrīz nekādas amortizācijas un tā ir problēma. Vecajos labajos padomju laikos nebija nekas labāks par "botām" tipa "Rekords" vai super veiksmes gadījumos "Adidas", kas nestāv ne tuvu šībrīža iespējām. Tas viss atspēlējās ne tik daudz īsā laikā, bet ilgtermiņā ..... un lai skrietu tādus gabalus, sākot ar īsajiem gabaliem, 1-3 km, beidzot ar 10-30 km treniņā, ir jābūt baudai, nevis, katru brīdi domāt, "vai uzkāpšu uz akmeni, vai nē - kāja pagriezīsies uz nepareizo pusi, vai nē, ja kas notiksies pa ceļam" .... nu nav tā nekāda aršana ..... skriešanai ir jābūt arī baudai, ne tikai mocīšanās
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Lai vai kā, tas ir pat ļoti lēni. Kkāds tipa iešanas ātrums.
mošķis
Nu, es savu laik skrēju kādu garāku gabalu, sanāca tā, ka kājas, bišk virs ceļgala, bija pilnībā slapjas, nemaz nerunājot par botām. Pašam ar bija tā tā ar to siltumu.. tip auksti nebija, bet tik un tā rokas sala (bez cimdiem).
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ar to ka būs auksti vai slapjš jārēķinās, lai gan sniegu pašlaik neredzu un nedomāju, ka tāds vēl būs. Velciet kaut vai cimdus rokās un nedaudz siltāku apģērbu, nekautrējieties vilkt cepures, tas mazinās iespēju sportista iespēju saaukstēties - ķermenis pats pateiks priekšā, ko vilkt un cik vilkt. Ja baidīsieties šobrīd no laukā skriešanas un saudzēsiet sevi, paredzu, ka nekas labs vēlāk nebūs. Laiks skriešanai ir ideāls, lai cik vējaini nebūtu (Liepājā bez vēja nemēdz būt, bet ja tiešām nav vēja, tad jūtos tā, itkā nemaz neesu vēju pilsētā
2. aspekts - psiholoģiskais, jo vairāk grūtību treniņā, jo vieglāk būs noskriet maratonu. Nav svars, ar kādu ātrumu skrienat treniņā - iesācējam skrējējam, tas ir likums, skrieniet pēc izjūtas, pamazām palielinot kilometru skaitu vienā treniņā.
Vēl viena ļoti svarīga lieta ir vingrinājumi pirms/pēc treniņa, it īpaši uz stiepšanos. Es parasti nevingroju pirms skrējiena, nu kaut kā tā iegājies, toties ļoti lēni skrienu pirmos 2 km. Vingrošana pēc skrējiena, tas ir likums, kuru ievēroju strikti, lai cik grūti nav gājis distancē, "jo vēl tak ir jādzīvo" un nākamajā dienā būs daudz vieglāk. Lielāko daļu vingrojumu ir ar svaru uz stiepšanos
Savu pirmo maratonu skrēju aprīļa sākumā (ja nekļūdos), tātad trenējos no janvāra mēneša - tiesa pirms tam man ir bijusi lielāka pieredze garajos gabalos, tāpēc slodzi varēju likt lielāku un kilometrāža bija diezgan liela.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Maratons ir dzīvesveids, kur viss tiek pakārtots vienai domai. To ir grūti saprast, un varbūt kuram katram arī nevajag.
[+] [-]
[+] [-]
Citādi kāds nopirks viskrutāko čību par 100 Ls, bet konstatēs, ka ārā līst, ir "tikai" +10 grādi un salst rokas, un pārdomās. Čības aizaugs skapī ar zirnekļtīkliem.
Mēs savā laikā maucām -30 grādos, reizēm speciāli bliezām pa sniegu līdz p... un neviena putra uz ceļa mūs neatturēja no treniņa un ieplānotās kilometrāžas. Bet katram tas nav lemts, un es domāju, ka mūsdienu datoriķu un kafejnīcu jaunatne vispār ir augusi siltumnīcās un labākajā gadījumā ir ar mieru siltā zālē patusēt basi vai futeni.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Ak dies! Kas esi piedzimis siltumnīcā, un kamēr nebūs +20, laukā nelīdīsi? Es gandrīz vai nokritu no sava visai ērtā krēsla lasot šo "fascinējošo" burtu salikumu .... Un Tu vēl taisies noskriet maratonu? Nez ko Tu darīsi, ja maratona laikā uzlīs lietus, vai nedod Dievs uzpūtīs kāda stiprāka vēja brāzma? Izstāsies no maratona un sūdzēsies organizatoriem, par nepiemērotiem laika apstākļiem? Kas notiks, kad izlīdīsi beidzot laukā ? Jau pirmajā nedēļā saaukstēsies?
Vai maratonu skriesi tāpat pa gumijas lenti vai sēžot pie datora? Domā es to visu rakstu tikai tāpēc, lai par kādu pasmaidītu? Kas ir mainījies pēdējā laikā, kopš mamuti tika veiksmīgi iznīdēti? Vai kājas pašas nesas pa zemi?
Mīļais draugs, attopies tak! Lien ārā no sava ērtā mitekļa, un ja gribi tiešām noskriet to maratonu, par ko es šobrīd nedodu pat 10% ... domā, maratons tā ir spēļu lietiņa?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]