Facebook
GooglePirmā vilšanās
@ciiruls
Aizritējušas jau pirmās divas nedēļas, kopš uzsāku gatavoties Rīgas maratonam. Vakar nācās izjust pirmo vilšanos šo nedēļu laikā – sev izvirzīto mērķi 11 km izteiksmē noīsināju.
Pēdējo reizi pārdomās dalījos pirms vairāk nekā nedēļas, kad biju pieveicis pirmo treniņu - pirmos 5 km. Toreiz tas nekas smags nešķita, turklāt vēlāk guvu daudz ieteikumu un pamācību komentāros par to, ko daru nepareizi. Aizgājušās nedēļas laikā bijuši vēl trīs treniņskrējieni. Otro, tāpat kā pirmo, veicu vēlā vakara stundā, bet trešo piecīti izmēģināju rīta agrumā. Īpašu atšķirību gan nejutu, vien to, ka nācās kavēt nedaudz darbu. Kā īstens latvietis neiztikšu arī bez čīkstēšanas – tik "fantastiski" laika apstākļi tiešām neveicina treniņu vēlmi – ņem cilvēks saplāno sev laiku skriešanai, bet ārā slapjš sniega putenis. Jā, jā – zinu – "sliktam dejotājam arī pauti traucē".
Nu ja, bet pats skrējiens. Sākotnēji devos pa savu 11 km izplānoto maršrutu, bet jau pēc kādiem diviem kilometriem nolēmu to mainīt, dodoties taisnākā virzienā uz Biķernieku meža pusi. Diezin vai pie vainas bija mežs, taču jo tuvāk tas nāca, jo smagākas kļuva kājas. Jā, šoreiz tieši tās mani pievīla – tik smagas tās sen nebija bijušas. Ieplānotās distances vidū nedaudz apstājos, izvingrinājos un atpakaļceļu veicu saīsinātā variantā. "Lūziens" pēc piecīša galīgi nebija ieplānots, taču sakāvi nav ko slēpt. Galu beigās apmēram 8,5 km - 53 minūtes, taču mērķis neizpildīts. Jātrenējas vairāk. Rīt jāpiespiežas atkal rīta skrējienam, citādi sapnis noskriet maratonu izgāzīsies kā čiks.
Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis arī uzaicinājumu uzskriet dažos orientieristu mačos. Kādu no tiem noteikti iekļaušu savā treniņprocesā. Vēl dzirdamas runas par dažādu slavenāku personu dalību Rīgas maratonā, varētu jau paspēkoties ar, piemēram, Aleksandru Starkovu. Taču vispirms jāvar takš desmitnieks nolauzt, citādi dalības maksa paliks par vējā izsviestu naudu. Un kā veicas citiem? Cik tālu treniņos esat Jūs?
Lasi vairāk:
Sākt nemaz nav viegli
Vai amatieris pieveiks maratonu?
[+] [-]
Par to citu jautājumu, par kuru es tieši arī rakstīju - tad, kad esi laukā, tad esi citos apstākļos, un te arī tas siltumnīcas efekts sevi arī parāda no negatīvās puses! Problēma nav tikai temperatūrā, bet arī segumā, pa kuru skrieni. Muskuļi nav pieraduši pie seguma un slodzēm, ko dod cietais segums. Elpošana laukā ir atkal liels faktors. Skriešanas ātrumu ļoti ietekmē plaušu spēja patērēt skābekli. Ķermenis vienkārši nav pieradis pie tik liela skābekļa patēriņa, kas arī bremzē atlētu, pašā nepiemērotā momentā. Gaiss, kas ir laukā stipri atšķiras no tā, ko lieto telpās .... telpas var izmantot tad, kad tiešām nav izvēles ....
Pat vasarā, slēpjoties no karstuma, vēlās stundās, un darot šādus treniņus regulāri, kā likums, sacensībās ir lielas problēmas, jo sacensību laikā gaisam ir pavisam cits gaisa sastāvs ..... tā kā klausi pieredzējušus skrējējus un lieni laukā.
Ar +13C bija par īsu?????! Opā! +13-15 C grādi priekš letiņa, vai vispār ziemeļeiropiešiem ir ideāla skriešanas temperatūra! Domā pie +25C jutīsies labāk un rezultāts stipri atšķirsies no šī it kā "super" ātruma?
[+] [-]
Ceri noskriet zem 4 stundām ar tik zemu kilometrāžu?! Kāds naivums! Lūzuma punkts maratonā iestājās 30-35 km .... ja esi skrējis normālā tempā, kādam esi gatavojies un esi gatavs, tad lūzumam nevajadzētu būt. Lai šāda lūzuma nebūtu, maratonistam pēdējos 2 mēnešos nepieciešama kilometrāža vismaz pa 200-250 km, tā raksta gudrās grāmatās .... izmēģināts ir uz sevis .... protams, katram tas ir individuāli - citam vairāk, citam mazāk ....
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Šo saku tikai tāpēc, ka mošķis mēģina pretendēt uz absolūto patiesību, uzskaitot tikai negatīvos iemeslus skriešanai trenažierī. Un, ja vajag konkrētu gaisu, tad var novietot trenažieri pie atvērta loga.
Protams, kopumā jau mošķis saka taisnību, bet vajag apsvērt gan pozitīvos, gan negatīvos faktorus. Pieļauju, ka tiešām pēc trenažiera kājas sāks sāpēt jau pēc pirmajām 5 minūtēm skrienot pa asfaltu (vismaz man tā ir, jo esmu pieradis skriet tikai pa vieglatlētikas segumu), tāpēc vajag pieradināt kājas arī pie citiem segumiem.
Vēlu veiksmi!
[+] [-]
[+] [-]
Uz svara nomešanu man lime ir LVL 1500,-. Vai esi gatavs šai likmei?
[+] [-]
[+] [-]
Nu jau gan mani pacēli "Dieva" līmenī ... uz ko es it nemaz necenšos pretendēt, pat doma tāda nekad nav bijusi
Ja lasīji dažus iepriekšējos postus, tad jau bija minēts, ka trenažieri/sporta zāli izmantoju gatavojoties maratonam tikai tad, kad nav citu iespēju .... stipri par aukstu un tikai sagatavošanās sezonas sākumā, kad negribas šļūdonī līst laukā
Un, ja vajag konkrētu gaisu, tad var novietot trenažieri pie atvērta loga. Vai Tu speciāli tautu uzjautrini?!
Traumas mežā?! Vai uz trenažiera ir mazāka iespēja dabūt traumu nekā mežā?! No kā to ņem? Manā uztverē pat lielāka ..... iedomājies, ka Tev tās 90-120 minūtes garajā treniņā ir jāskrien pa trenažieri? Un ja kājas sametās uz šāda trenažiera, tad sekas var būt vēl trakākas, ja nokrīti skrienot pa mežu ..... Un vispār - kas var būt patīkamāks, par skriešanu mežā .... ne Tev kāds transporta līdzeklis traucē. Kontrolēt sevi uz trenažiera vieglāk? Ar laiku pats iemācīsies to kontrolēt ..... vajadzīgs tikai laiks. Kalna treniņš pat ir viens no treniņa veidiem, kas uzlabo to pārvarēšanas spēju, un vai tad visi maršruti, kur notiek maratoni ir tik līdzeni? Ko darīsi, kad būs jāpārvar daudz maz ievērības cienīgs kalniņš?!
[+] [-]
Kas tad Tev ir kas tīri simbolisks?
[+] [-]
[+] [-]
Interesanti, kā Tev šodien veicās ar skriešanas treniņu. Starp citu es savus 10 km šodien uz trenažiera norulēju vēsā mierā
[+] [-]
Protams, ir risks, ka ātri forsējot gatavību, sabeigsi kājas, muguru vai sirdi. Bet tomēr, tātad: regulārs ātruma darbs, gan mežā (fartleks, kāpinājumi gan pret kalnu, gan lejup), gan stadionā. Ja skrējiens plānots stadionā (krosā nav jēgas orientēties uz laiku, jo distances ir tik dažādas), tad kājām un prātam ļoti jāpierod pie seguma. Ļoti labs treniņš ir piem., 5-10 x 400m (pa 1:05 līdz 1:10) caur 100m iešanu vai 200m ļoti lēnu tipināšanu (beg truscoi). Vai 10-20 x 200m; Šad tad jāpamēģina garākas distances, piem., 3 x 800-1000m. Kāju, vēdera un muguras muskulatūras stiprināšanai noder lecieni, piem., 50m distancē no kājas uz kāju, uz vienas kājas, ķengurlecieni uc. Jāsāk pamazām, bet ir labi, ja pierodi pie lielas slodzes.
Vieglāk ir skriet mežā, piemēram, atrast kādu smuku taisnīti un nolemt, paņemšu to 10 reizes, katrā galā uztaisot lēnu cilpu, lai pulss daudz maz atiet. Vielaikus vajadzētu sevi pakontrolēt, vai slodze nav par lielu. Vienkāršākais veids: izmērīt pulsu (uz 15 sek.*4) uzreiz pēc ātrā gabala, un pēc minūtes un divām, ja sākumā nepārsniedz 200 un ātri attiet zem 100, ir O.K.
Ja iedomātais treniņu laiks ir tikai divi mēneši, tad pirmais mēnesis paiet sevis pieradināšanai pie regulāra treniņdarba, un tad kādas trīs nedēļas nopietna attieksme: rīta treniņā krosiņš 3-6km+lecieni+atsildīšanās, vismaz katru otro dienu ātruma darbs. Pēdējā nedēļā mazliet jānomet, lai uzkrātos tonusiņš un pēdējā brīdī kaut ko nesačakarētu. 4-5 dienas pirms starta varētu veikt prikidku/pārbaudi, piem., 1500m pa 4:20. Ja to varēsi un paliks vēl kāda rezervīte, esi gatavs! Vajadzīgi arī mierīgie krosiņi, lai nostiprinātos kājas un viss pārējais, tas arī kalpo kā relaks, jo nevar visu laiku tikai maukt maksimāli, tā pāriet dzīvesprieks.
Esmu arī redzējis tādus čaļus, kas iznāk no mežiem, pirmo reizi redz skrejceļu un bez kāda treniņa nomauc ap 9:30, ja skolotājs pavēl. Viss ir iespējams. Ir labi, ja mūsdienās vēl kāds kaut ko tādu štuko.
[+] [-]
[+] [-]
Ja ir kaut kāda bāze, tad reāli, protams, grafiks varētu būt 1.km 3:00 - 2.km 3:10 - 3.km 3:20, jo reti gadās, ka parādās baigā iekša un pēdējo apli novelc zem minūtes, vai pēdējo km ātrāk kā iepriekšējo.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]