Ardievu kedas – sākas skriešana!
Vakar, 45 dienas pirms Nordea Rīgas maratona starta beidzot tiku pie īsteniem skriešanas apaviem, ko uzreiz arī iemēģināju. Lai arī gara distance vakar nesanāca, tomēr raitais solis apliecina, ka atšķirības ir gan.
Vispirms vēlos atvainoties tiem, kuru dzīvesvietas iepriekšējā bloga ierakstā nosaucu par elli un auzām. Jāatzīst, ja tieši tādas bija manas emocijas attiecīgajā mirklī un vēlāk tās nekautrējos arī izteikt atkārtoti. Pagājušās nedēļas 25 km savu iespaidu bija atstājuši, jo kājas bija sāpīgas vēl otrdien, kad atslodzes režīmā skrēju mazo piecīti. Pēc tā viss nostājās savās vietās un sāpīgais nogurums mani pameta.
Nedēļās svarīgākais notikums, protams, bija jauno apavu gaidīšana. Līdz šim lielākās pelavas biju saņēmis par to, ka skrienu ar kedām un basketbola apaviem, nedomājot par savām kājām. Pirms divām nedēļām gan spēru soli un pēc pēdas skenēšanas izvēlējāmies divus "Adidas" apavu pārus, kas būtu piemēroti mana kājai - vieni treniņiem, otri pašai skriešanai. Vakar bija tā laime beidzot tos saņemt, un ne mirkli nešaubījos, ka treniņapaviem jāizdara arī ugunskristības.
Pateicoties pērnās nedēļas pulksteņa griešanai, vakaros treniņi kļuvuši omulīgāki. Arī laika apstākļi stabilizējušies (tpu, tpu, tpu) un vairs nav nekādu argumentu, lai atrunātu sevi no skriešanas. Ugunskristības apaviem gan neizvērsu pārāk lielas – 7,5 km, tomēr skriešana tiešām bija krietni vieglāka, ko apliecina arī distancē pavadītais laiks - 35 minūtes. Īstie "prieki" gan būs tikai sestdien vai svētdien, kad atkal centīšos pietuvoties 20 km atzīmei, bet šoreiz jau skriešus.
Paldies visiem, kas iepriekšējo blogu komentāros sniedza arī atbildes uz maniem jautājumiem. Nedaudz mierīgāks kļuvu par to ēšanu. Dažam varbūt liekas dīvaini, ka skrienot domā par ēšanu, taču tie nav 10 apļi stadionā, bet gan krietns stundu skrējiens. Mācoties no pagājušās sestdienas kļūdām, jauno maršrutu esmu saplānojis pa apļiem - ir samērīti 7,5 un 11 km maršruti, tad nu nedēļas nogalē apļus centīšos kombinēt. Un vēl. Šķiet, par to runāju ik reizi, tomēr nav patīkamākas sajūtas, kā redzēt, ka arī citi jauni cilvēki sporto – vakar vien sastapu teju desmit skrējējus – kā abu dzimumu, tā dažādas noguruma pakāpes. Taču visu sejās bija smaids...
[+] [-]
Kādam kurš interesējās par attālumu mērīšanu - ir tāds instruments kā soļu mērītājs. Vispirms noskrien kādu gabalu par kuru ir skaidrs tā garums, tad skrien pa meža takām un pēti cik tad soļi ir saskaitīti. Jāuzmanās tikai, ka dažādos tempos skrienot arī soļa garums var mainīties.
[+] [-]
Kādi ali Cīrijs diezin vai bet mēs viņa vietā gan!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Vai doma noskriet (noiet) maratonu ir atmesta, vai sagatavošanās notiek slepenībā?
[+] [-]
http://en.wikipedia.org/wiki/Marathon_(sport)
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja arī nav sanācis viss, kā bija plānots - kāda trauma (tpu, tpu, tpu), vai citi sarežģījumi.
[+] [-]