Lilienšteins: "Krosa sacīkstes esam padarījuši interesantas un pieejamas"
Latvijas krosa sporta veidu – autokrosa, rallijkrosa, folkreisa sezona tuvojas noslēgumam, atlikuši izšķirošie posmi. Kāpj emocijas, aug spriedze, kļūst zināmi jaunie čempioni. Tikmēr noslēdzas arī šī LAF Krosa komisijas padomes sasaukuma darbības termiņš. Līdzšinējais vadītājs Reinis Lilienšteins skaidro vairākas lieliskas un arī neērtas situācijas šajā laikā.
Aizejošo periodu īsumā varētu raksturot ar diviem lieliem elementiem, kuri patiesībā ir viens ar otru ļoti saistīti: četros gados komisijas disciplīnas ir piedzīvojušas neticamu dalībnieku un sacensību skaita kāpumu. Visas trīs disciplīnas ir labojušas savu sacensību un sezonu sportistu skaita rekordus, kas nozīmē, ka izveidota vide, kas ir pievilcīga un uztverama arvien jauniem sportistiem. Otrs elements – augošas diskusijas par notikumiem trasē, vairākas skaļas epizodes starp tiesnešiem un sportistiem, kuras daža iznestas arī publiskajā vidē.
LAF Krosa komisijas vadītājs Reinis Lilienšteins skaidro: “Abas šīs lietas viena otru paskaidro. Kad mūsu komanda sākām darbu padomē, mūsu uzstādījums bija visās disciplīnās kopā sasniegt 200 dalībnieku skaitu. Šobrīd šis skaitlis tuvojas 400, kas nozīmē, ka mūsu sportu esam padarījuši interesantu un pieejamu. Disciplīnas līdz ar to ražo daudz sacensības ar ļoti lieliem braucēju sastāviem. Tas viss ir jāapkalpo esošajām tiesnešu brigādēm, kuras būtībā ir tikpat, kā laikos, kad bija viens autokross un komisijas braucēju skaits bija ap 60, 70. Tīri matemātiski ir skaidrs, ka skaļo notikumu būs vairāk un tie, palielinoties kopējam publikas skaitam, būs skaļāki. Savukārt šajos gados tiesnešu flangā mums ir notikušas nozīmīgas izmaiņas sacensību vadībā: vairāki galvenie tiesneši vairs nepilda savas funkcijas nacionālajā līmenī, līdz ar to notiek paaudžu maiņa. Skaidrs, ka kļūdas ir iespējamas, tas ir neizbēgami, un mēs to neizvairāmies atzīt.”
“Kā to risināt? Palielinot tiesnešu skaitu, papildinot potenciālo galveno tiesnešu un komisāru sastāvu ar cilvēkiem, kuri vēlas to darīt, vēlas uzlabot sportu un padarīt to maksimāli precīzu un godīgu no tiesnešu puses. Kur jaunie tiesneši un komisāri var rasties? Tikai un vienīgi no mūsu pašu vidus, no sportistu un viņu komandu vides. No malas neatnāks tas perfektais tiesnesis, kurš ķersies pie darba un visu izdarīs bez kļūdām. Tie, kuri sevī jūt vilkmi palīdzēt mūsu sportam, ir aicināti mācīties, darboties, izprast nianses un ķerties pie lietas. Un tikai no mūsu visu iekšējā kolektīva…”
“Tikmēr arī sportistiem pašiem šajā augstas konkurences situācijā jārūpējas par pareizu sava rezultāta fiksēšanu,” turpina Lilienšteins. “Konkurentu vai tiesnešu kļūdas un neveiksmes ir jāspēj pamanīt turpat sacensībās, un kļūdu novēršanai ir precīza, LAF un FIA noteikta procedūra. Dokumentos ir aprakstīta situāciju izskatīšanas procedūra – galvenā tiesneša lēmums, kuru var apstrīdēt, vēršoties ar protestu pie komisāra. Ja arī šis neraisa taisnīguma sajūtu, lēmumus var apstrīdēt LAF Apelācijas tiesā. Lielisks piemērs 2023. gadā bija vēlākā 1600 klases čempiona Jāņa Naglas dzelteno karogu zonas situācijas risinājums – braucējs precīzi izpildīja procedūru, uzvarēja LAF apelāciju un ieguva tik vērtīgos kopvērtējuma punktus, kas izšķīra viņa čempiontitula likteni, viņam par labu! Tikko Lietuvā, rallijkrosā viens no braucējiem saskatīja negodīgu situāciju pret sevi sadursmēs, iesniedza protestu un rezultāti pēc izskatīšanas mainījās. Protams, ne vienmēr sportists šādā veidā var gūt uzvaru – dažkārt emocijās situācija šķiet citādāka, dažkārt trūkst pierādījumu, un tiesneši nevar pieņemt lēmumu tikai tāpēc, ka kādam braucējam tā liekas. Taču šī procedūras ievērošana ir labākais risinājums. Telefona zvani, vēstules, čati un sociālie tīkli problēmu risināšanai nākamajās dienās pēc sacensībām ir novēlota un neauglīga prakse. Pat, ja šādā situācijā atklājas kļūda, pēc nosacījumiem ne tiesneši, no komisija vairs nedrīkst rezultātos neko mainīt.”
Atgriežoties pie pozitīvā šajos četros gados, Reinis Lilienšteins atzīmē: “Man ir gandarījums, ka tie uzstādījumi, ar kuriem mēs startējām, lielākoties ir izpildīti. Dalībnieku skaits audzis, sacensības, pateicoties mūsu organizatoriem, ir kvalitatīvas un piesaistošas, dokumentu izstrāde ir ievērojami uzlabojusies, lai gan vairākās epizodēs tas nenāca viegli. Visus šos gadus Latvijā ir noticis Eiropas čempionāta posms. Lai gan pats čempionāts piedzīvoja izmaiņas, Latvijas puse tika notikumiem līdzi. Īpašs prieks, ka komisijas disciplīnas piesaistījušas milzīgu jauniešu skaitu, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita neiespējami šajā “īstu veču” sportā. Ar sen vajadzīgām izmaiņām Mini bagiju noteikumos progresē bērnu klases, izveidotas autokrosa Junior Xtreme un rallijkrosa Yaris Cup, ar atsevišķiem fināliem un vērtējumiem tiek uzsvērta junioru loma Folkreisā. Šobrīd uz starta ir aptuveni 50 bērnu un jauniešu jaunajās klasēs, bet līdz gandrīz 100, ja skaitām jau pieaugušo klasēs braucošos jauniešus, kas ir izcils panākums! Viņi ir tie, kuri veidos mūsu sporta nākotni.”
Noslēgumā Reinis Lilienšteins atzīmē: “Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka 5. oktobrī notiks Krosa komisijas padomes vēlēšanas, un vienīgie, kuri var mūsu sportu padarīt labāku, ir ļaudis šeit pat, iekšienē. Ja ir vēlme, idejas, izpratne par sporta veidošanu un virzīšanu, nedrīkst palikt malā – jānāk, jāiesaistās, jāstrādā. Mūsu – sportistu, tiesnešu, līdzjutēju – vietā to neviens cits nedarīs. Izbaudām sezonas noslēgumu un strādājam kopā!”
Izmantotie resursi:
Autocross.lv