Pasaules rallijkrosa čempionātā RX1e klasē atcelts arī Vācijas posms

JOPROJĀM IZMEKLĒŠANA

Kopš jūlijā pirms Lidenhilas sacīkstes dalībnieku parkā sadega abas Lancia RX1e klases automašīnas un Team One Racing aprīkojums, čempionāta rīkotāji klasei atcēluši gan Lielbritānijas posmu, gan Beļģijas sacīksti, gan arī gaidāmo Vācijas cīņu. Mašīnas netiek laistas trasē, kamēr nav noslēgusies ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Kamēr čempionāra rīkotāji nebūs pilnībā pārliecināti, kas izraisīja mežonīgo ugunsgrēku, tie nevar apgalvot, ka situācija nevar atkārtoties.

Saprotams, ka, jo vairāk laika paiet kopš Lidenhilas, jo vairāk sazvērestības teoriju un versiju izplatās par notikušo. Tomēr pašlaik neviena no dzirdētajām versijām, kas sevī iekļauj gan cilvēcisku kļūdu, gan aprēķinātu ļaunprātību, gan tehnoloģisku brāķi, gan citas, nav kaut daļēji pasludināta par oficiālu vai aizdomās turētu.

Lidenhilas posmā uz starta izbrauca pārējās nedēļas nogalē paredzētās klases. Līdzīgi arī beļģu Metetā, kurā rīkotāji centās glābt situāciju ar pasaules zvaigžņu sēdināšanu RX2e klases automašīnās. Esteringā paredzēta visu citu klašu sacīkste kā paredzēts, vienīgi RX1e atkal paliks bez cīņas. Jāatzīmē, ka Vācijas posms būs pēdējais visām pārējām kategorijām: Eiropas RX1 un RX3, kā arī RX2e klasei. Visās vēl ir atklāta cīņa par sezonas čempiontituliem. Tiesa, Euro RX1 klasē līderis ir gandrīz neizsniedzams – jānotiek brīnumam, lai noķertu Antonu Marklundu, un vienīgie, kuri teorētiski to var paveikt, ir mūsu Jānis Baumanis un Enco Ide. Praksē gan tam jābūt kaut kam apbrīnojam – Markluds nedrīkst gūt ne punkta, bet kādam no sekotājiem jāsasniedz simtprocentīgs rezultāts. Cerēt uz brīnumu, protams, drīkst un vajag. Jānim gan aktuālāka varētu būt otrās vietas dalīšana, jo Ide ir vienu punktu aiz viņa, bet par četriem punktiem atpaliek bīstamais brits Patriks O`Donovans.

PASAULES IESKAITE VĒL IESPĒJAMA?

Runājot par RX1e klases tēmu – Esteringa ir pēdējā paredzētā sacīkste Eiropā, kuras norisi var glābt ar pārējo klašu piedāvāto izrādi un kādu satelītklašu piesaistīšanu, kā Lidenhilā nacionālo Supercar. Pēc Vācijas atlikušie posmi paredzēti Āfrikā un Āzijā, Honkongā. Tas nozīmē, ka vai nu līdz oktobrim, kad paredzēts Keiptaunas posms, jābūt atrisinājumam ugunsgrēka tēmā, vai nu čempionāts ar šo arī būs noslēdzies. Jāatzīmē gan, ka pasaules čempionāta nolikums paredz, ka seriāls gūst pasaules ieskaiti gadījumā, ja notikuši vismaz astoņi posmi. No desmit paredzētajām sacīkstēm trīs nebūs notikušas, tātad šis punkts šobrīd netiek izpildīts. Tiesa, Esteringas posma atcelšanas formulējums nav gluži tulkojams kā “atcelts”, bet gan pārcelts. Šķiet, lai saglabātu iespēju šo vai citu sacīksti vēl aizvadīt. Covid laikā atcelto/pārcelto posmu aizstāšanu risināja ar tā saukto dubultposmu ieviešanu, kad vienā nedēļas nogalē tika aizvadīti divi posmi. Tomēr Āfrikas un Āzijas gadījumā šī opcija jau izmantota – dubultposmi paredzēti jau sākotnēji.

Jebkurā gadījumā World RX kustības virzītājiem šis gads izvērties briesmīgs, ko atzīmējam pat mazāk ar kritiku, vairāk ar līdzjūtību. Bijis daudz kļūdu un neveiksmju, bet Lidenhilas uguņošana ir nesaudzējošs likteņa trieciens. Vai rīkotāji, seriāls, klases un pasaules čempionāta statuss nākotnē pratīs šo visu absorbēt?

KAS TĀLĀK?

Ja gribas ļoti piekasīties (negribas, bet tūlīt sanāks), arī pārējās klasēs var atrast neglaimojošas situācijas. Piemēram, RX3 klases dalībnieku sastāvs posmos – mazajām Super 1600 klases mašīnām būtu jāspēj pa visu Eiropu savākties vairāk, tomēr nu jau gadu no gada šī ieskaite zaudējusi prestižu. Līdz šim šķita, ka RX2e klase, lai arī nav čempionāta statusā, dzīvoja savu dzīvi, ļaujot braucējiem startēt ar vienādām, centralizēti apkalpotām un regulētām mašīnām. Tomēr šīs mašīnas dalībnieku parkā sen nestāv zem viena jumta, kas “visiem viss vienādi” ideju sagrauj jau saknē. Kad Beļģijā RX2e mašīnās sēdās pasaules čempionāta braucēji, viens no klases līderiem Viktors Vrankss vienkārši pacēla rokas un pameta pasākumu negodīgu apstākļu dēļ. Gan jau viņš zina, par ko pats sakreņķējās, un tā vien liekas, ka viņu var saprast. Beļģijas sacīksti uzvarēja Johans Kristofersons – braucējs, kurš, šķiet, arī ar zirga ratiem prastu gūt uzvaras. Tomēr uzvarēts fināls ar desmit sekunžu pārsvaru pār klases sezonas trijnieka braucēju, kopvērtējuma līderu vājie rezultāti klasē, kurā visi ir šķietami vienādi, tomēr šķiet īpatnēji. Formulēsim to tā – no mārketinga viedokļa izskatītos briesmīgi, ja Kristofersons būtu 11. vietā. Līdz ar to var rasties sajūta, ka, iespējams, bija jānodrošina, lai tas nenotiktu.

Drīzumā publicēsim arī Latvijas braucēja Roberta Vītola pārdomas par startu šajā klasē Lidenhilā. Vītolam cīņa nebija veiksmīga, par ko viņš ļoti pārdzīvo un vairākas epizodes sev pārmet. Tomēr, putekļiem nosēžoties, rodas arī citas atziņas – bijuši braucieni un to fragmenti, kuros Vītols visu izdarījis absolūti perfekti, un tomēr pa priekšu braucošais konkurents, braucot ne līdz galam precīzi, attālinājies. Roberts joprojām meklē skaidrojumu šādai situācijai, gribot negribot nonākot pie pārdomām, vai visas vienādās mašīnas ir vienādas visiem.

Laimes un miera oāze visā šajā pasākumā ir Eiropas RX1 klase – ar iekšdedzes dzinējiem, skaņu, troksni, cīņām. Tomēr arī šī klase uzprasās uz negācijām, vismaz Latvijas līdzjutēju pusē: Jāņa Baumaņa divi sezonu izšķīrušie sodi – Norvēģijā un Beļģijā – ir tik ļoti diskutējami. Gan komanda, gan līdzjutēji, protams, var būt neobjektīvi un “neredzēt” pārkāpumu savējā pusē. Taču, ja tiešām tiesnešu spriestais ir formāli pareizs, rodas cits jautājums – rallijkross ir sabojāts tik tālu, ka trasē vairs nedrīkst būt nekāda cīņa? Nav jābrauc vienam otram caur durvīm, tomēr ir jāatstāj iespēja paspēkoties “ar elkoņiem”, ar spēka svaru, ar izdomu. Spoteri un Džokeris ir laba lieta, taču braucienus nevar padarīt par tribīnē stāvošu matemātiķu čempionātu, kuri pilotam diriģē Džokera izbraukšanas brīdi, kaut kas no cīņas ir jāatstāj arī pilotam.

Te gan uzreiz apsauksim tos, kuri pēc katra mūsu nacionālā rallijkrosa posma pulcējas tiesnešu kabinetos un šo lasot saka: “es taču teicu!” Nē, šajos gadījumos sodus visvairāk provocē bravūra, pieredzes trūkums un neiekopta izpratne par kontaktu sportu. Eiropas čempionāta gadījumā runa ir par ko citu – par braucēju mazajām viltībām, aizstāvoties un uzbrūkot cīņā par pozīcijām. Ja sports paliek tik sterils, ka nedrīkst “neko”, tas pazaudēs arī atlikušos skatītājus.

Šķiet, izmisumā ir arī čempionāta rīkotāju sabiedrisko attiecību dienests. Komiski bija vērot sociālo tīklu kartīti pēc Zviedrijas posma, kurā atainots RX1e pasaules čempionāta kopvērtējums ar parakstu, cik ļoti saspringta cīņa ir par pasaules čempiona titulu. Kartītē, savukārt, redzams, ka Kristofersons pēc savas nebeidzamās uzvaru sērijas ir gaismas gadu attālumā no sekotājiem. Saprotami, ka pēc gūzmas izsmejošu komentāru šis ieraksts, šķiet, pazudis, bet kartīte parādījusies citā ierakstā, bez papildu komentāriem.

Tāpat neveikli sanācis pēc Beļģijas posma, kurā izveidots Eiropas RX1 klases video, ar parakstu: “Euro RX1 mežonīgā skaņa!” Skaidrs, ka komentāru sadaļa uzsprāga, līdzjutējiem gānot visās iespējamās valodās sapostīto rallijkrosu un autosporta elektrifikāciju…

Taču var saprast – kaut kas līdzjutējam ir jāietirgo, bet kas?! Kā šobrīd pārdot RX1e, Euro RX1, RX3 un RX2e? Smaga situācija un, šķiet, pasaules rallijkrosa revolūcijas priekšvakars.

Izmantotie resursi:
Autocross.lv