Borševskis: "Veģera mašīna ir ātra, taisnēs viņš lidoja prom no manis"

Starkam ar čempionauto piedzīvojumu netrūka

Atraktīvu sacīksti 2000 Super klasē piedzīvoja Mārtiņš Starks, kurš cīņai pieteicās pēdējā brīdī, turklāt ar pērnā gada klases čempiona Jura Spīķa Ford Puma automašīnu.

Ford Puma mašīnas gabarīti Mārtiņam nav sveši, jo arī viņa paša izmantotais auto ir ļoti līdzīgs. Jautāts salīdzināt abas mašīnas, Mārtiņš sacīja: “Amortizācija – tā ir galvenā atšķirība. Jau no pirmajiem apļiem to sapratu. Tur, kur ar savu auto es lēkāju pa bedrēm, ar šo braucu bez problēmām. Pārējais viss ir saprotams, jo vairāk tāpēc, ka šis darījums ar Juri Spīķi nozīmēja manas mašīnas ātrumkārbas uzmontēšanu šim auto.”

Dienas gaitā Starks demonstrēja lielisku ātrumu. Spriežot pēc tā, cik regulāri Mārtiņš atspiedās pret priekšā braucošajiem konkurentiem un vēlāk apmeklēja galvenā tiesneša mītnes vietu, pat pārāk ātrs. Starks nenoliedz atsevišķus incidentus, tomēr dienas beigās bija visai pikts par tiesnešu vēršanos pret viņu gan pamatotās, gan strīdīgās situācijās. “Diena bija ļoti aizraujoša,” ironizē Mārtiņš. “Vispirms nedaudz cīnījāmies ar ātrumkārbas sistēmas problēmām. Tad, otrajā braucienā mani izsauca par Intara Spīķa izstumšanu no trajektorijas, kā rezultātā Intars palika uzkāries smilšu sanesumā. Viss notika negaidīti. Viņš tajā līkumā palika ļoti lēns, bet es, tieši otrādi, sāku paātrināties, pārslēdzoties no otrā uz trešo pārnesumu. Skaidrs, ka sadursme bija neizbēgama. Pirms brauciena zināju, ka Intara mašīnai ir problēmas ar ātrumkārbu, tāpēc domāju, ka tieši kārbas dēļ Intars apstājās un palika stāvam. Teicu tiesnešiem, lai spriež tā, kā viņi redzēja, lai gan zinu, ka tīšām Intaru nestūmu. Sekoja trešā kvalifikācija, kurā uzreiz pēc starta priekšā lēns palika Ritvars Kārkliņš. Nepaspēju izvairīties un nolauzu riteni. Nonācu B finālā, uz kuru paspējām praktiski pēdējā sekundē. Nu un tad fināls, interesanta cīņa. Par Jura Zemberga izstumšanu nestrīdos – droši vien, ka no malas tas neizskatījās labi. Taču saliekot dienu kopā radās zināma netaisnības sajūta – trasē vairāki braucēji izpildīja diskutējamas lietas, bet rezultāts mainās man. Taču nekas, jācīnās tālāk, ja ne čempionātā, tad folkreisā.”

Starks atzīmē, ka pašlaik nav skaidrs, vai viņš aizvadīs visu Latvijas čempionāta posmus. Spīķa Puma bija noīrēta uz šo vienu posmu, bet paša automašīnai nepieciešams darbs un zināmi ieguldījumi, kas šobrīd nav dzīves prioritāte. Tomēr “nē” čempionātam arī viņš nesaka.

Borševskis: "Open 4500 klasei sevi jāpierāda"

Open 4500 klase Latvijas kausa pirmajā posmā atstāja rūgtuma piegaršu mazā dalībnieku skaita dēļ, taču arī trijatā cīņa nebija bezcerīga. Lielā mērā tāpēc, ka šķietami pārliecinošo favorītu Jāni Borševski kvalifikācijā prata uzveikt Jānis Veģeris. Borševskis atzīmē, ka cīņa bija aizraujoša, taču klasei sevi jāpierāda nākamajos posmos dalībnieku skaita ziņā.

Pirms cīņas Smiltenē svētdienas rītā Jānis sacīja: “Man ir ļoti svarīgi, lai klasē ir dalībnieki un cīņa. Sapulcē decembrī bija tik liels braucēju skaits, bet šodien esam trīs. Es neesmu ar mieru trijatā vizināties visu sezonu, ja braucēji nenāks klāt, diez vai startēšu. Vecpils posmam jāparāda, vai būs vēl braucēji. Par Smiltenē gaidāmo cīņu varu teikt – kvalifikācijā būšu piesardzīgs, jo jāatjauno iemaņas. Šajā krēslā sēžu pirmo reizi kopš 2015. gada pēdējā posma. Redzēsim, kā ies.”

Sākotnēji šķita, ka Borševskis pārliecinoši pilda pats savu uzdevumu – braukt piesardzīgi. Taču ar katru nākamo braucienu radās sajūta, ka Jānis ir mazāk piesardzīgs, drīzāk ļoti bīstams izrādījies otrs Jānis, Veģeris. Trešās kvalifikācijas beigu daļā Borševskim izdevās valmierieti apdzīt un uzvarēt, taču pirms fināla sajūta palika ļoti divdomīga. Finālā Veģeris tik tiešām uzvarēja startā un, lai arī Borševska mašīna ierēcās skaļāk nekā priekšbraucienos, iznākums varēja būt neprognozēts. Taču Veģeris drīz izlidoja no trajektorijas, lādēšanas problēmu dēļ palika lēns līdz izstājās. Borševskis palika viens, kā rezultātā finiša karogu saņēma jau pēc ceturtā apļa (klases trešais braucējs Armands Plūme finālā nevarēja izbraukt uz starta tehnikas problēmu dēļ).

“Zini, fināls varēja būt pat ļoti interesants! Jāņa Veģera mašīna ir ātra, taisnēs viņš lidoja prom no manis,” saka Borševskis. “Savukārt līkumos šajā trasē šodien bija grūti apdzīt. Ja viņam nebūtu likstas ar mašīnu, būtu pamatīgi jācīnās. Kad tiku viņam garām, nezināju, ka viņš ir pametis trasi, tikai zināju, ka esmu pamatīgi atrāvies, jo uz brīdi redzēju viņu trases otrā pusē. Mūsu bija maz, bet bija interesanti.”

Kļava startē ar rokas traumu

Viens no pēdējiem braucējiem, kurš pieteicās svētdienas Latvijas čempionāta posmam, bija 1600 klases braucējs Andis Kļava. Viņš Smiltenē stājās uz starta ar traumētu labo roku. Gan braucējs, gan roka cīņu izturēja – Andis finālā aizvadīja sīvu cīņu par pjedestālu ar Andi Skolmeistaru, līdz abi izstājās priekšpēdējā aplī.

Kļava pirms sacīkstes starta pie sevis nosmīnēja par savu vēlo pieteikšanos, taču atklāja, uz starta stāsies, nesadziedējis roku pēc operācijas: “Vēl pavisam nesen labā roka karājās saitē. Bija jāveic operācija, kas prasīja ārstēšanos. Vēl nezinu, cik labi roka klausīs, taču… tad jau redzēsim!”

Sacīkstē Andis veica visus braucienus, kvalifikācijā gūstot piekto un divas trešās vietas, bet finālā cīnījās par pjedestālu.

Debitantiem daudzsološs sniegums

Latvijas čempionāta pirmajā posmā Smiltenē uz starta stājās 11 debitanti – septiņi salonautomobiļu klasēs, vēl četri bērnu Mini bagiju klasē. Kopumā pirmā LČ posma veicējiem sniegums cienījams – pat viena uzvara un divi pjedestāli.

Par veiksmīgāko debitantu jāuzskata Mini bagiju klases uzvarētāju Daugirdu Dungvecki, kurš lielā, 13 dalībnieku konkurencē prata sasniegt uzvaru savā pirmajā Latvijas čempionāta klasē.

Ar pjedestālu sacīksti noslēdza arī 1600 klasē startējušais Uldis Valters. Šogad pārņēmis no dēla Krista startēšanu čempionātā, Uldis izdzīvoja visai smagās pieredzējušo klases meistaru cīņās par pjedestālu, gūstot trešo vietu. Jāatzīst, ka situāciju izmantošana savā labā abiem Valteriem ir visai raksturīga – Krists pērn šādā veidā guva ne tikai posma, bet pat visa seriāla medaļu Baltijas čempionātā.

Par pjedestāla ieguvēju jāuzskata arī Open 4500 klases trešās vietas ieguvēju Armandu Plūmi. Tiesa, pozīciju nebija grūti iegūt trīs dalībnieku cīņā, turklāt finālā pat neizdevās startēt tehnikas problēmu dēļ. Šos faktus Armands arī objektīvi apzinās, un ar zināmu mulsumu uztvēra ziņu, ka apbalvošanas pasākums attiecas arī uz viņu. Tomēr godalga pelnīta kaut no tās pozīcijas, ka pārējie konkurenti neatbrauca, kas nemaz nav Plūmes un abu klasē startējušo Jāņu – Borševska un Veģera – vaina.

Lielisku un, galvenais, stabilu cīņu aizvadīja VAZ Klasika klases braucējs Armands Ķēniņš. Dienas laikā droši plosījies pa klases braucēju kolonnas vidu, finālā Armandam pietika prasmes un izturības tikt līdz finišam, gūstot ceturto vietu. Būs interesanti vērot viņa progresu sezonas laikā.

Vēl viens, kura progress varētu būt vērošanas vērts, būs Edgars Zīverts B600 bagiju klasē. Jau šobrīd tendences dienas gaitā rādīja progresu. Finālā Edgars piektais, taču lielu daļu brauciena viņš cīnījās pat par pjedestālu. Pagaidām pietrūka pieredzes cīņā ar klases speciālistiem, taču ar ātrumu viss kārtībā.

Statistiski nākamais no debitantiem ir Mini braucējs Jānis Kozlovskis. Juniors sāka nedaudz minstinoties pirmajā braucienā, taču ar katru nākamo cīņu Jānis uzlaboja sniegumu, brīžiem tuvojoties pat top-6 pozīcijām. Finālā astotā vieta. Vērojot, kā brīžiem jaunieša bagija priekšējie riteņi agresīvi metas līkumu smilšu sanesumā, stils šķita pazīstams un skaidrs.

Jāatzīmē Igaunijas sportisti 2000 Super klasē, kuri abi – gan Tomass Soe, gan Indreks Ilvess tika finālā, kas šajā posmā ne tuvu nebija viegls uzdevums. Abi arī aizvadīja spožas savstarpējās cīņas. Soe gan sen vairs nav uzskatāms par Latvijas čempionāta debitantu, toties Ilvess gan. Indreks sasniedza finišu fināla devītajā vietā.

Mini bagiju klasē 12. vietu debijas sacīkstē guva lietuviešu meitene Lēja Vareikaite. Laiks mācību procesam, nebija tā, ka viņa bezcerīgi riņķotu tālu no pārējiem.

Mazāk veiksmes abiem 2000 Super klases latviešu debitantiem Didzim Mirošņikam un Ģirtam Kuzmanim. Šķietami abi visu darīja pareizi, taču no B fināla ārā tikt neizdevās. Didzis sacīksti noslēdza B fināla ceturtajā vietā, bet Ģirtam neizdevās tikt līdz B fināla startam, jo beidzot bija beigušies pusmasu krājumi.

Varbūt pat dēvējams par mīlīgu negadījumu ir jaunākā Mini bagiju klases dalībnieka Emīla Slokas starts viņa pirmajā sacīkstē. Četrus gadus vecais braucējs šķita pavisam gatavs cīņām vēl iepriekšējā vakarā. Tomēr Smiltenes sacensību uzlādētā atmosfēra pagaidām lika aprobežoties ar atklāšanas parādi, braukšanai vēl jānobriest. Ņemot vērā, ka bagijs komandas rīcībā nonāca tikai pāris dienu pirms sacensībām, jaunietim notiekošais varētu likties pietiekami šokējoši. Atzinība vecākiem, kuri neizvēlējās par katru cenu spiest Emīlu braukt – pienāks īstais brīdis!

Kozlovskis gandrīz zaudē uzvaru

Open 2500 klases Latvijas čempionāts sākās ar nelielu pārsteigumu – uzvaru guva Jānis Kozlovskis, aiz sevis atstājot vienu no galvenajiem favorītiem Intu Jeršovu. Taču panākums varēja arī izslīdēt no rokām fināla pēdējo apļu kļūdas dēļ.

Smiltenes posms Kozlovskim nebija viegla pastaiga, jo nemitīgi bija jāaizvada duelis ar Jeršovu, turklāt nestartēšana pēdējā kvalifikācijā tehnisku problēmu dēļ aizsvieda Jāni uz astoto starta vietu finālā – pēdējo no visiem startējušajiem. Tomēr fināla starts izdevās veiksmīgs – Kozlovskis starta taisnē izspruka cauri visam konkurentu pulkam, līdz pirmajā līkumā atdūrās Inta Jeršova mašīnas durvīs. Tā kā tajā brīdī praktiski visi brauciena dalībnieki iekļuva masveida avārijā, bet abi līderi – Jeršovs un Kozlovskis – tika prom visātrāk, favorīti bija zināmi. Atlika noskaidrot secību, kādā viņi finišēs. Kozlovskis drīz apdzina Jeršovu un tuvojās uzvarai. Taču skatītājiem palika neredzama viena nianse, kas varēja sarūpēt arī citus rezultātus. “Brauciena divas trešdaļas gāja kā pa notīm,” saka Jānis. ”Izdevās labs starts un, lai arī pirmajā līkumā visi sakritām kaudzē, vienīgais, kurš varētu būt nedaudz dusmīgs, ir Ints, jo trāpīju viņa mašīnas durvīs. Turpinājumā tiku viņam garām un viss likās sakārtots. Taču vienā no pēdējiem apļiem trases tālākajā līkumā, kuru skatītāji mazāk redz, trāpīju stāvošā Kristapa Ašmaņa mašīnā. No sitiena sabojāju stūres iekārtu un mašīna kļuva visai grūti vadāma. Cīnoties pats ar savu braukšanu sapratu, ka arī Jeršovs ir kļuvis ļoti aktīvs. Pēdējie apļi bija ļoti, ļoti sarežģīti, daudz grūtāki nekā no malas varbūt izskatījās!”

Open 2500 klases cīņa dienas gaitā šķita atslābstam. Līdz ar galvenā favorīta Laura Unāma tehnikas problēmām pazuda daļa cīņas par līderpozīcijām, nepalīdzēja arī Inta Jeršova tehnikas “rezerves variants” – uz šo posmu, nepaspējot sagatavot kaujas dzinēju, mašīnā iemontēta rezerves versija. Tomēr fināls izdevās pārsteigumiem pilns. “Finālā pirmā līkuma sastrēgums sagrieza visu kājām gaisā. Bija interesanti redzēt, ka Jānis Dreimanis, kuru fināla beigu daļā ķērām par apli, galu galā kāpa uz goda pjedestāla. Žēl Ašmaņa un Rusmaņa, kuriem šī bija izcila iespēja sarūpēt sev pjedestālu! Taču lieliski, ka varam būt interesanti skatītājiem!”

Izmantotie resursi:
Autocross.lv