Sportiskajā ziņā vīruss nolaupījis lielisku krosa gadu
Skaidrs, ka tāda situācija, kāda pasaulē un Latvijā izveidojusies šobrīd vīrusa dēļ, ir briesmīga un traģiska – tas nav apspriežams. Taču, ja drīkst bezjēdzīgu, bērnišķīgu čīkstēšanu, tad autokrosa, rallijkrosa un folkreisa ziņā gribas spiegt – kāpēc tieši šogad?! Būtu bijis tik interesanti visās frontēs!
Lai gan šobrīd sacensību kalendāros nocirstas tikai pirmās pāris sacīkstes, bet Latvijas autokrosa čempionāta pirmais posms Brenguļos joprojām stāv kā klints, nav sajūta, ka maijā trasēs kaut kas notiks. Nav sajūta, ka kaut kas notiks līdz jūlijam, pat augustam. Kad uznāk skumjas, gribas domāt, ka mēs vispār gatavojamies 2021. gada sezonai. Lai kādas arī būtu prognozes, sporta ziņā šobrīd vīruss ir nolaupījis lielisku krosa gadu.
Autokross: Jauna Latvija, jauna Eiropa
Šā gada Latvijas autokrosa čempionāts paredzēts ar pavisam jaunu sacensību norises formātu. Bez laika kontroles, ar starta vietu izlozi, ar Džoker apli. Sistēma tika ieviesta smagās kaujās, taču, kad tās tika izkarotas, vairākums ar lielu nepacietību gaidīja čempionāta startu, lai redzētu, kā tas praksē viss izskatītos un, vai seriāls tik tiešām kļūtu izteikti aizraujošāks. Turklāt līdz vīruskrīzei šķita, ka arī braucēju sastāvs atsevišķās klasēs nedaudz palielinātos Atsevišķās, savukārt, tika gaidītas problēmas, kā 1600 un Open 2500, taču klašu pārstāvji vienalga bija optimisma pilni, ka viss notiks.
Troksni sacēla arī Buggy 1600 klases atjaunošana nacionālā līmenī – šī ziņa aizķēra daudzus un, kā ziņoja arī Autocross.lv, uzpeld vairāki jauni un labi aizmirsti vecie projekti.
Ja ar nacionālo krosu nepietiek, tad tieši tikpat, ja ne vēl nopietnāk mainījies Eiropas autokrosa čempionāts. Mono riepas un degviela SuperBuggy un Buggy 1600 klasēs, kas lika dumpoties līderiem un klašu turīgākajiem braucējiem, ko, šķiet, var skaidrot ar viņu apjausmu, ka “vienkāršais cilvēks no pakaļgala” var sākt nepieklājīgi nikni bakstīt līderu mašīnas no aizmugures.
Turklāt Eiropas kausa formātā debijai gatavojas CrossCar klase, kas ienestu kaudzēm jaunu dalībnieku, kā runā – arī no Latvijas.
Starp citu, jāpiemin arī norietošā TouringAX klase – šogad tai, uz atvadām, piešķirts Eiropas kausa statuss. Taču tam līdzi seko atvieglojumi tehniskajos noteikumos, piemēram, mašīnu homologācijas gadi. Respektīvi, šogad uz starta šajā klasē varētu izbraukt arī padzīvojušākas automašīnas, kas varētu būt interesanti vairākiem Baltijas braucējiem, kuri darbojas kaut kur starp krosa Open 4500 un rallijkrosa RX Open klasēm. Šis faktors rada īpašu intrigu abu Eiropas čempionāta/kausa Baltijas posmu ziņā – gan Mūsā, gan Vilkičos paredzēti posmi arī TouringAX.
Rallijkross: neprognozējams vietējais, intriģējošs pasaulē
Latvijas rallijkrosa čempionāts varbūt formāli iztiek bez acīmredzamām noteikumu izmaiņām, taču ir skaidrs, ka sportiskās intrigas ziņā viss būtu kārtībā – Touringcar klase bija un būs neprognozējama, Super 1600 arī varētu būt pāragri norakstīta pēc mokošas pērnā gada sezonas dalībnieku skaita ziņā. Būvējas BMW automašīnas RX 3000 klasei, aprises un intrigu iegūst Xtreme klase… Skaidrs, ka garlaicīgāk nekā pērn nebūtu, un pērn nebija garlaicīgi.
Tikmēr pasaules rallijkrosa čempionātā Jānis Baumanis – netīšām, bet tomēr – izveica tik mākslinieciski perfektu pauzi, ka Latvijas līdzjutēji laimē noelsās, cik darījums šķiet veiksmīgs – komandas biedrs Eiropas čempionam Larsonam, pilna sezona pasaulē, EKS Audi automašīna… Šķiet, labāku kombināciju smagajā vietu meklēšanas procesā grūti iztēloties. Arī pārējais pasaules sastāvs galu galā izdevies simpātisks, varbūt pat aizraujošāks nekā tas bija pērn, pirmajā sezonā pēc “lielo ražotāju” ēras. Tāpēc arī pasaules rallijkrosa pietrūkst.
Folkreiss: Pēcsacīkšu pirkšanas intriga
Arī Folkreiss, kuram sporta ziņā noteikumi mainās maznozīmīgi, šogad būtu demonstrējis īpašu atraktivitāti mašīnu pirkšanas ziņā. Seriāls, kurš jau zaudēja Ziemas kausu un līdz ar to arī iespēju pamēģināt jauno pirkšanas sistēmu, šobrīd zaudē arī vasaru.
Jautrība pirkšanas ziņā gaidāma, jo Latvijas Folkreiss pāriet uz tādu pašu sistēmu kā Somijā. Īsos vārdos – sistēma ir vienkāršāka, anonīmāka no pircēja puses, un teorētiski mašīnu iegādāties vajadzētu būt vieglāk. Tas, kas procesu padarītu īpašu, būtu fakts, ka braucējs nezina, vai uz viņa auto ir pieteikušies pircēji. Līdz šim braucējs tika informēts, lai viņam dotu korektu iespēju nākamajam posmam iegādāties sev citu auto, vai vismaz sulīgi aizstāvēties pret pircēju. Taču, tā kā praksē vairāk notika nevajadzīgi pārspīlētas aizstāvības, nevis interesantāks citas mašīnas paņemšanas eksperiments, pamēģināsim šādi, kā Somijā!
Ļoti gribas domāt, ka vismaz minimālo programmu no visa iepriekš minētā šogad mēs dabūsim izbaudīt. Tik daudz intriģējošu nianšu!
Un tas, kas fonā nepārstāj biedēt – cik šī krīze iesitīs pa braucējiem, cik liels kritums būs sportistu pulkā finanšu situācijas dēļ?
Izmantotie resursi:
Autocross.lv